Avīžnieku tauta

"Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa" un "Austrums" - latviešu izdevumi 19.gs. otrajā pusē

Avīžnieku tauta

Latviešu prese Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara procesos

20. gadsimts un 1905. gada revolūcija ienes pārkārtošanos latviešu preses ainavā

20. gadsimta sākums – pārkārtošanās latviešu preses ainavā. Sāk iznākt Benjamiņu «Jaunākās Ziņas»

20. gadsimta sākums ir lielu satricinājumu laiks gan Krievijas impērijā, kurā tolaik ietilpa Latvija, gan pašā Latvijā. 1905. gada revolūcija – tas ir laiks, kad notiek zināma pārkārtošanās latviešu preses ainavā: beidz pastāvēt izdevums "Baltijas Vēstnesis", toties parādās masu prese un avīze "Jaunākās Ziņas", Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants. 

Masu prese

20. gadsimta sākumā, industrializācijas procesu ietekmē izveidojoties strādnieku šķirai, rodas tā sauktā masu prese, stāstīja Dimants. Vispirms jau tā parādās Francijā 19. gadsimta 30. gados, kad radās bulvārprese, bet ASV tie ir 50. gadi, 19. gadsimta vidus. Vācijā – 19. gadsimta 90. gadi.

Masu preses uzplaukums ir tieši saistīts ar industrializāciju, urbanizāciju un kapitālismu, viņš skaidroja.

"Arī Krievijas abās galvaspilsētās, Sanktpēterburgā un Maskavā, tieši šajā gadsimta pirmajā desmitgadē iznāk tā sauktās "gazeti kapeiki". Tā ir tā sauktā feniņa prese Vācijā, tā ir penija prese ASV, mums ir "kapeikas avīzes". "Jaunākās Ziņas" ir kapeikas avīze, kas rodas 1911. gadā," viņš norādīja.

"Jaunākās Ziņas" ir liberāls izdevums strādniekiem, kas tiek pretstatīts Sociāldemokrātiskās partijas laikrakstam "Cīņa", kam 1905. gada septembrī bija 12 tūkstoši abonementu, vērtēja Dimants.

"Antons Benjamiņš savu neatkarīgo avīzi "Jaunākās Ziņas" izdeva savā ziņā kā pretmetu, lai strādnieki neaiziet sociāldemokrātisko ceļu, bet paliek uz liberālā. Protams, ir liberālais laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis", kas arī ir jauns izdevumu tips latviešu presē, jo tas pamatā savus ieņēmumus bāzē nevis uz pārdošanu, bet jau uz sludinājumiem un reklāmu," viņš stāstīja. 

Sākotnēji "Jaunākās Ziņas" ir diezgan tipiska bulvāru avīze. Tajā bija daudz vairāk ziņu, īsāki teksti nekā citās avīzēs, daudz vairāk tieši vietējo ziņu, ieskaitot arī kriminālās ziņas. Ja "Dzimtenes Vēstnesī" bija diezgan skaidri jūtama liberālā politiskā nostāja, tad "Jaunāko Ziņu" izdevēji Emīlija un Antons Benjamiņi centās uzsvērt, ka ir bezpartejiskā prese. 

Literārie izdevumi

Laiks pēc 1905. gada bija raksturīgs arī ar vēl vienu fenomenu, kas bija literāri, zināmā mērā arī ideoloģiski, bet noteikti estētiski orientētas periodikas iznākšana. Tie bija literārie izdevumi "Zalktis", "Dzelme", "Domas", kas līdz tam ir nebijis fenomens Latvijā, stāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Raimonds Briedis.  

1905. gads aprauj tādus lielos izdevumus kā "Austrums" un "Mājas Viesa Mēnešraksts", kuros iepriekš pulcējās dažādi literārie autori.

Mainījās arī tas, ka, ka cenzūru nomainīja pēccenzūra.

"Pēccenzūrai tiek pakļauts izdots izdevums. Cenzē izdevēju, nevis tikai vairs autoru, un izdevējs ir spiests atbildēt par autoriem. Tad ir tas īsais posms, kurā pastāv ļoti daudzi īslaicīgi dažādu grupu literārie izdevumi, kas tiešām pirmo reizi sevi piedāvā kā literārus un politikas izdevumus, atsaucoties uz aktualitāti," stāstīja Briedis. 

Viens to tādiem ir Kārļa Skalbes "Kāvi". "Manuprāt, pirmo reizi izdevumi, kuros daļa publicēto materiālu ir literāri, reaģē uz notikumiem, viņi grib būt aktuāli, aktīvi tajā visā darbībā," norādīja Briedis. 

""Kāvi" ir tie, kuros apvienojas literatūra un publicistika, par ko cieš Skalbe, jo Skalbe pēc tam tiek tiesāts par šo pirmo numuru, kurā ir viņa paša raksts "Krievijas revolūcija", kur viņš runā par to, ka Krievijā jābūt garīgai revolūcijai," viņš stāstīja.

Arī pēc žurnāla "Pret Sauli" pirmā izdevuma arestē tā izdevēju Jāni Akurateru, viņa darbu turpināja Jānis Jaunsudrabiņš, taču žurnālam iznāca tikai trīs izdevumi. Ilgāku laiku, divus gadus, tika izdota "Dzelme", kas ap sevi turpināja pulcēt jauno autoru loku. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt