Vides dienesta vadība iepriekš informēja, ka Ičas upes piesārņojuma analīžu rezultāti netieši liecina par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz upes ekosistēmu.
Savukārt glābšanas dienests uzskata, ka putu reaģents nav vainojams, jo tas vidē ļoti ātri sadalās. Šodien ugunsdzēsēji izplatīja pašu filmēto video no mācībām, kas notika pie tilta, no kura sākot, beigtās zivis uzpeldējušas. 20 sekunžu garajā ierakstā redzams brīdis, kad glābēji sāk darboties ar stobru un ar putām noklāj imitēto avārijas vietu.
Raidījums „de facto" svētdien intervēja kādu vīrieti Balvos, kurš nevēlējās atklāt vārdu. Viņš stāstīja, ka esot ugunsdzēsējs, bijis klāt mācībās un redzējis kā kolēģi no Tilžas posteņa Ičas upē skalojuši putu balonus. "Viņi sameta balonus ar putām tieši upē iekšā? Jā, tilženieki, viņi pēc tam vēl mucas skaloja, lai pierādījumu nav. Tas viss notika mācību laikā? Jā, mācību laikā," stāstīja vīrietis.
VUGD vadība to kategoriski noliedz. „Lai gan viņu nerādīja [anonīmo ziņotāju], cilvēku var atpazīt. Tāda ugunsdzēsēja glābēja pie mums nav. Mūsu darbinieki ..... ugunsdzēsēji tādus terminus nelieto," sacīja VUGD pārstāve Inga Vetere. „Putu balonu kā tādu mums dienestā nav. Vienīgais, kas ir saistāms ar baloniem, un ko ugunsdzēsēji savā žargonā izmanto, ja ir runa par elpošanas aparātiem, te ir saspiestā gaisa balons. Tas ir vienīgais balons, ko mēs izmantojam. Bet tam nav nekādas saistības ar putām," saka VUGD Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Mareks Silovs.
Savukārt, tā sauktā, putu viela atrodas lielā metāla tvertnē, kura iebūvēta mašīnā un no ārpuses nav pat īsti redzama. „Uz visām cisternām ir virsū, tur iekšā, ūdens tvertne trīs tonnas un iekšā integrēts putu radītāja bāka, kuru iedarbinot var padot ugunsgrēka dzēšanai," saka Silovs. „Kannas ir, bet viņu mazgāšanas nepieciešamību neredzu. Jo no viņām paņemot putu radītāju, atbraucot atpakaļ uz struktūrvienību, viņam atkal tiek ieliets iekšā tiek atkal. Viņu mazgāšanu nepieprasa ne reglaments nekas," skaidro Silovs.
Glābšanas dienests pirmdien izplatīja pašu filmēto video no mācībām septembra beigās, kas notika laukumā pie tilta, no kura sākot beigtās zivis uzpeldējušas. Ieraksts gan ir tikai 20 sekundes garš. Redzams brīdis, kad glābēji sāk darboties ar stobru un ar putām noklāj imitēto avārijas vietu. Mācībās inscenēja mašīnas sadursmi ar degvielas vedēju, ko simulācijā aizvietoja dienesta vieglais auto un tvertne, no kuras benzīna vietā liets ārā Ičas upes ūdens. Citās mācībās un ugunsgrēkos putas izmantojot daudz vairāk. Mācībās un reālajos dzēšanas darbos izmanto vienu un tā pašu putojošo vielu 3 - 6 % koncentrācijā. Koncentrāts pilnībā vidē sadaloties 96 stundu laikā. Bet tik atšķaidīts kādu to lieto glābēji, vēl ātrāk. „Es domāju, ka te nav kaut kādas paralēles velkamas šīm mācībām ar zivju bojāeju. Vēl jo vairāk, ka pagājušas trīs nedēļas. Mana personīgā pārliecība, ka ir jāmeklē avots, noteikti ir kaut kāds cits piesārņojums," saka Silovs.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji panorāmu informē, ka Ičas upē joprojām var novērot zivju bojāeju. Tā gan vairs nav tik masveidīga kā pirms divām nedēļām. „Redzēju, kā līdaaka peld ar vēderu uz augšu. Arī mazie asarīši. Barības ķēde saindēta," klāsta Bērzpils pagasta iedzīvotājs Māris Lazdiņš.
