Ineta Rubene šodien no Jelgavas novada Sesavas pagasta atceļojusi uz Rīgu, lai piedalītos Pulmonālās hipertensijas biedrības ikgadējā kopsapulcē. Viņai slimību diagnosticēja 2012.gadā. Viņa nevarēja noiet ne desmit metrus bez elpas trūkuma. Izrakstītās zāles palīdzēja tikai nedaudz, tāpēc pērn Inetai Rubenei veica valsts apmaksātu operāciju.
"Kustēties es varu. Noiet es varu daudz vairāk - 500 metrus vismaz. Pēc tās operācijas palika mazliet vieglāk," saka Ineta Rubene. Ārstēšanās jāturpina, bet - pie speciālista tikt ir sarežģīti. "Mums jau dakteri skrejoši. Slimnīcas dakteri skaitās un papildus vēl pieņem mūs. Citreiz ir tā, ka es aizbraucu uz Stradiņiem un tikai pēc divām, trīs stundām tieku [pie ārsta]. Tie dakteri vienkārši nespēj pieņemt mūs. Viņiem ir savu darbu daudz," norāda Ineta Rubene.
Latvijā ar šiem pacientiem strādā tikai trīs Stradiņu kardiologi. Vajadzības gadījumā viņi piesaista citus mediķus, ap sevi izveidojot ap desmit cilvēku komandu.
"Tas ir gandrīz kā mūsu hobijs, ko mēs darām no darba brīvajā laikā, kas atsevišķi nav apmaksāts. Šī ir mūsu tīri profesionāla iniciatīva. Birokrātiskais aparāts vienmēr ir kūtrāks, lēnāks, līdz ar to pacienti nesaņem palīdzību, bet viņi to nevar gaidīt. Mēs nevaram gaidīt, kad kļūs valsts bagātāka, kad finansējums tiks piešķirts. Kā profesionāļiem mums jādara tūlīt un tagad," uzsver Paula Stradiņa slimnīcas kardiologs Ainārs Rudzītis.
Tomēr mediķi un pacienti cer uz plaušu hipertensijas centra izveidi. Tas nenozīmē būvēt jaunu ēku un iepirkt dārgu aparatūru. Vajadzīgie tehniskie un cilvēku zināšanu resursi slimnīcā jau pieejami. Viss, kas vajadzīgs - valsts apmaksāts kabinets ar medmāsu un ārstu, kurš pacientiem regulāri pieejams.
"Pieaugušie, kam ir konstatēta bīstamā un ļoti nopietnā diagnoze - pulmonālā arteriālā hipertensija, ir jau vairāk nekā 100 cilvēku Latvijā. Savukārt no bērnu kardiologiem ir ziņas, ka ap 20 bērniem gadā ir konstatēta arī šī pati diagnoze," stāsta Ieva Plūme, Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja.
Veselības ministrijā teic - pērn kopumā valsts nodrošinājusi 3,2 miljonus ambulatoro konsultāciju. Tas viņu ieskatā ir labs rādītājs. Taču vajadzību vienmēr būs vairāk nekā iespēju.
"Tas vienmēr būs jautājums, vai būtu vēl iespēja paplašināt veselības aprūpes pieejamību, un tieši kādā veidā virzīties. Vai uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību lielākai iedzīvotāju daļai, vai arī risināt kādas atsevišķas ļoti nelielas iedzīvotāju grupas intereses un tiesības saņemt labāku veselības aprūpi," skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Ministrija patlaban sastāda plānu ar mērķiem, kam prasīt naudu valsts budžetā nākamajā gadā. Vai tur būs iekļauta pulmonālās hipertensijas kabineta izveide, valsts apmaksāta plaušu transplantācija, plašāks apmaksātu medikamentu loks, šeit pagaidām nekomentē. Tas taps zināms vasaras sākumā.
