Pavasara vēstnesis laksis Latvijā ir īpaši aizsargājams. Daudzgadīgais sīpolu dzimtas lakstaugs aptver Eiropu no Skandināvijas ziemeļos līdz Vidusjūras piekrastei dienvidos. Sugas izplatības areāla austrumu robeža atrodas Baltijā, tāpēc šis augs atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Sarkanajā grāmatā.
Skaisto ziedu augs nav redzēts Latvijas austrumu pusē, bet pārējā Latvijas daļā tas sastopams reti un izklaidus. Laksim piemērotākās ir gāršas mitros platlapju mežos un krūmāji upju ielejās. Visvienkāršāk to sastapt Slīteres nacionālajā parkā ap Zilajiem kalniem. Baltās platās lapas zied jau aprīlī, kas liecina, ka šīs ir pavasara augs. Tiklīdz kokiem saplaukst lapas un kļūst ēnains, tā lakša ziedēšana beidzas un lakstaugs kļūst nemanāms.
Tā kā saulainos izcirtumos laksis nespēj izdzīvot, tad tā tuvumā aizliegts izcirst mežus.
Latīniskais nosaukums „Allium ursinum” tulkojumā „Lāča sīpols” nozīmē, ka augs var būt interesants lāča uzturā. Zem zemes esošais līdz piecu centimetru garais un centimetru resnais sīpols var interesēt arī mežacūkas, pavasarī ziedu apciemo bites.
Augam ir specifiska ķiploku smarža, kas ir raksturīga tikai šai sugai.
Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Priede raidījumam „Zināmais nezināmajā” skaidro, ka cilvēki garšīgu salātu pagatavošanai var iegādāties aizsargājamā lakša sēklas un audzēt šo augu paši. Lakša stublājs ir 15-50 centimetrus garš, uz tā ciešā pušķveidīgā vai lodveidīgā čemurā atrodas balti ziedi divām, retāk trim lapām. Tā auglis ir pogaļa ar trim sēklām. Sīpoliņu tirdzniecība ir aizliegta, un vides inspektori uzrauga noteikumu ievērošanu.
