«Spoku tīklu medības» nākamgad varētu risināties Latgalē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vasarā piecos Vidzemes ezeros aizvadīta malumednieku atstāto tīklu meklēšana  jeb ''spoku tīklu medības'', ko rīko Pasaules dabas fonds (PDF) kopā ar Pārgaujas novada pašvaldību. Vecie tīkli ūdenī var nostāvēt gadiem ilgi un periodiski nodarīt kaitējumu ūdens iemītniekiem. Arī pamestas makšķerauklas var kaitēt gan zivīm, gan putniem, pēc akcijas pavēstīja viens no medniekiem, PDF pārstāvis Ingus Purgalis. Nākamgad šī akcija varētu risināties zilo ezeru zemē Latgalē.

Pie Riebiņu ezera netālu no Straupes stāv armijas telts, veļas auklā žāvējas drēbes, krāsniņā tiek gatavoti makaroni, krastā stāv laiva. Mednieki viens ar otru rūpīgi pārspriež medību plānu. Kad viss ir gatavs, LTV raidījums "Vides fakti" spoku medībās dodas kopā ar PDF pārstāvi Ingu Purgali un vides aizsardzības inspektoru Agri Ķesu.

Viņi piecos Latvijas ezeros devušies meklēt malumednieku atstātos tīklus zem ūdens. Pasaulē tie tiek apzīmēti ar terminu "spoku tīkli". 

"Zivis ir nomirušas tajos tīklos un ir tā kā spoki. Nav arī saimnieku šiem tīkliem. Ja iztēlojas, tā ir tāda kapsēta. Ja ir kapsēta, tad spoki arī ir," stāsta PDF pārstāvis Ingus Purgailis. Viņš kopā ar Agri šogad kārtīgi izķemmējuši Ungura, Raiskuma, Sāruma, Auciema un Riebiņu ezerus. Katrā ūdenstilpnē pavadījuši tieši vienu nedēļu. Šāda akcija Latvijā tiek rīkota pirmo reizi, kamēr citur pasaulē spoku tīkli tiekot medīti jau vairākus gadus.

Spoku tīklu meklēšanai tiek izmantots pēc īpaša dizaina konstruēts grābeklis, kas tiek nolaists dzelmē un vilkts līdzi laivai. "Dizainiņš labs un arī smagums ir riktīgs. Pēc garas dienas labi jūt, ka ir pastrādāts. Grābeklis iet pa grunti un uzķer praktiski visu. Ja tur ir tīkls, tad to uztvers pilnīgi noteikti, ja ir murds, tad to arī," skaidro Ingus Purgalis.

Lai uz ūdens nerastos problēmas un gadījumam, ja pie rokas izdotos pieķert kādu maluzvejnieku, krastā dežurē pašvaldības policija. Agris un Ingus, cīnoties ar maluzvejnieku nedarbiem, var justies drošībā.

Vecie tīkli ūdenī var nostāvēt gadiem ilgi. Zivis tajos mēdz ieķerties no jauna, pēc tam tās sapūst, un tā šis cikls turpinās tik ilgi, kamēr kāds zvejas rīku izvelk ārā vai tas beidzot pats nosēžas dzelmē. Kaitējumu dabai var nodarīt arī  vecas makšķerauklas, kas biezā slānī sastopamas ūdenī. Tajās var sapīties gan zivis, gan putni.

"Āķis vieglāks nepaliek. Uzliek uz maliņas un čibina nost. Šeit ir ļoti daudz zāles un šādi skatās, vai ir auklas. Katrā trešajā metienā ir auklas," rāda Ingus Purgalis. Vēl viena metode, kā var pārbaudīt to, kas īsti darās zem ūdens, ir niršana. Ingus ir pārģērbies, viņu atpazīt gan ir grūti, bet viņš ir gatavs mesties iekšā dzīlēs.

Riebiņu ezers ir ļoti dzidrs, tādēļ tā dzelmes pārmeklēšana, izmantojot niršanas metodi, ir ļoti pateicīga. Ātri vien Ingus pludmalē atrod vecu murdu. Bet tas nav vienīgais atradums. Ingus uzdūries arī trim vēžu lamatām, kas izrādās tukšas - tikai daži gliemeži.

Cilvēki vēžu ķeršanai izmanto vecas māla meliorācijas caurules. Vēzis tās uzskata par lielisku vietu mājokļa ierīkošanai. Bīstamas ūdens iemītniekiem tās ir tikai tad, ja makšķernieks tās izceļ ārā no ūdens un vēzi aizved uz mājām, pārējā laika posmā tās nekādu ļaunumu nenodara. Agris Ķesa atzīst, ka ikdienas cīņa ar ''maliķiem'' esot ļoti grūta: "Ezeru ir daudz. Es kā viens inspektors uz Pārgaujas novadu nevaru fiziski izskriet cauri visiem ezeriem. Jāsaka paldies Valsts vides dienestam (VVD), jo arī viņi paralēli apseko ezerus, un kopā mums ir laba sadarbība, strādājam."

Latvijas ezeri ir bagāti ne tikai ar spoku tīkliem. Tajos atrodas arī nogrimušas laivas, riepas, grili un, protams, pudeles. Netālu no salas Riebiņu ezerā dzelmē tiek atrasta kārtējā pudele. Šoreiz nekādas zīmītes pudelē iekšā nav, tātad neviens uz salas šajā ezerā nav palicis...

Piecu nedēļu laikā PDF kopā ar Pārgaujas novada pašvaldību ir skrupulozi izķemmējuši piecus ezerus, rezultāts nav iepriecinošs. "Es teiktu par rezultātiem, ka tie ir iedalāmi trīs kategorijās. Viens ir tas, ka mēs fiziski izvelkam ārā tīklus un murdus. Ja mēs skaitītu, tad būtu pie 20 ūdām, tīkli kādi 20 kilogrami, auklas veseli mudžekļi, kādi 10 mānekļi. Otra lieta ir, ka cilvēki redz un aizdomājas, un saprot, ka nav vietas ezerā pamestiem tīkliem," vērtē Ingus Purgalis.

Trešā lieta, par ko aicina domāt Pasaules dabas fonds, ir jāceļ Valsts vides dienesta kapacitāte un kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot tīklu tirdzniecību Latvijā, iespējams, tos vajadzētu marķēt jau tirdzniecības vietās, lai vēlāk, tos izceļot no ūdens, varētu sameklēt īpašniekus.

Nākamgad šī spoku tīklu meklēšanas akcija varētu doties uz Latgali.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti