Speciālisti norāda – šobrīd ir īstais laiks vakcinēties pret gripu

Gripas intensitāte Latvijā aizvien ir ļoti zema, vērtē epidemiologi. Reģistrē tikai atsevišķus gadījumus. Arī citur Eiropā gripas izplatība ir zema. Līdz ar to pagaidām grūti prognozēt, kāda būs šī gripas sezona. Taču šobrīd, vēl pirms gripas epidēmijas sākuma, ir īstais laiks vakcinēties pret gripu, norāda speciālisti.

Šobrīd grūti prognozēt, kāda būs nākamā gripas epidēmija, norāda epidemiologi. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova spriež, ka šosezon nevajadzētu būt pārsteigumiem. Par to liecina gripas izplatība citās Eiropas valstīs un jau laboratorijās noteiktie gripas vīrusi.

Speciālisti norāda – šobrīd ir īstais laiks vakcinēties pret gripuAnnija Petrova

    “Mēs pieļaujam, ka, visticamāk, nekādiem tādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt, jo cirkulē tie paši un līdzīgi gripas vīrusi, kas arī bija iepriekšējās sezonās. Un šobrīd arī visas Eiropas valstis ziņo, ka gripas izplatība ir ļoti zema visās valstīs,” skaidro Nikiforova. “Nevarētu teikt, ka būtu [gaidāma] kāda smagāka, ļoti smaga epidēmija. Tas diez vai. Kaut gan vienmēr jāsaka, ka visu mēs nezinām par gripas vīrusiem, par gripu. Un vienmēr ir kaut kādi pārsteigumi. (..) Citas sezonas epidēmija sākas ātrāk un ilgāk turpinās, epidēmiskā aktivitāte sākas vēlāk un ātrāk beidzas. Un tās smagums arī atšķiras, un tā intensitāte, cik ātri pieaug un cik ātri samazinās -  katru sezonu ir kaut kādas atšķirības.”

    Piemēram, pagājušajā sezonā Latvijā vairāk slimoja bērni. Taču katru reizi ir izmaiņas. Nikiforova norāda, ka visbiežāk gripas epidēmija sākas janvāra beigās. Arī Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle stāsta, ka nevar prognozēt epidēmijas apmēru. Balstoties pieredzē, Rozentāle skaidro –

    ja iepriekšējā gadā slimoja mazāk, tad arī mazākam cilvēku skaitam izstrādājusies imunitāte.

    “Mēs varam teikt, ka reāli var paredzēt, ka slimos lielāks skaits cilvēku, nekā slimoja pagājušajā gadā. Kas bija interesanti - pagājušā gada epidēmija bija ļoti gara, bet neliela saslimušo skaita ziņā. Bet kāpēc ļoti gara, tāpēc, ka trīs mēnešus – 12 nedēļas. Parasti tās ir 6-8 nedēļas,” norāda Rozentāle.

    Ne tikai pret gripu, bet arī citiem vīrusiem palīdzēs telpu vēdināšana, biežāka roku mazgāšana, uzsver Raina Nikiforova:

    “Mēs pieskaramies ar rokām sejai, mutei, acīm, degunam. Līdz ar to arī mēs varam pārnest šo vīrusu gan sev, gan arī citiem cilvēkiem. Tādēļ tādi higiēnas pasākumi būtu ļoti svarīgi.''

    Gripas epidēmijas laikā pēc iespējas mazāk jāapmeklē vietas, kur pulcējas cilvēki. Vairāk jādzer, piemēram, zāļu tējas, augļu sulas. Vairāk jāēd ķiploki, lociņi, citrusaugļi, jāņogas, svaigie kāposti, arī skābpiena produkti. Jāveic arī pastaigas svaigā gaisā. Šie pasākumi nostiprina cilvēka aizsargspējas pret saslimšanām, arī infekcijām, skaidro Nikiforova.

    “Taču tas nevar aizsargāt pret inficēšanos ar gripas vīrusu,” uzsver Nikiforova, “jo tas neizvēlas, kurš cilvēks ēdis ķiplokus un kurš cilvēks nav ēdis ķiplokus vai kāpostus. Protams, ja organisms ir spēcīgs un nav novājināts ar kaut kādu fizisko vai psihisko stresu, viņš ātrāk tiks galā ar to saslimšanu, ar to infekciju.

    Līdz ar to arī visi pasākumi, kas arī varbūt mūsu mājaslapā ir minēti, tie noteikti nav līdzvērtīga alternatīva vakcinācijai.”

    Pret gripu atnācis vakcinēties students Jēkabs. Viņš stāsta: “Es pagājušajā gadā jau potējos. Gribēju arī šogad. Studēju arī farmāciju, kas arī ir saistīta ar medicīnu un darbu stacionārā. Ir rekomendācijas no universitātes, ka būtu jāpotējas. Un arī vienkārši tāpēc, ka es pats nevēlos saslimt sezonā un savā ziņā varbūt arī pasargāt mājās kādu, kas nepotējas.”

    Infektoloģijas centra Vakcinācijas kabineta ārste Irēna Anna Damberga skaidro, ka ne visos gadījumos vakcīna pasargās.

    Taču viņa norāda: “Lai arī nepasargās, lai arī cilvēks saslims ar gripu, viņam nebūs to trako komplikāciju: nebūs to plaušu karsoņu, nebūs plaušu tūskas, nebūs tie meningīti. Nu, nebūs tas. Jā, viņš var saslimt ar gripu. Ar jebkuru slimību, kas ir vakcinējami vadāmā, viņš var saslimt, bet tas viņam viss noritēs vieglāk.”

    Vakcīna pret gripu sāks darboties pēc divām trim nedēļām. Tāpēc šobrīd ir labākais laiks, lai vakcinētos, skaidro daktere.

    Valsts pilnībā vai daļēji apmaksā vakcināciju pret gripu vairākām cilvēku grupām. Piemēram, cilvēkiem virs 65 gadiem, pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Bezmaksas vakcīna ir arī grūtniecēm un bērniem no pusgada līdz 23 mēnešiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti