8. novembris šajā ziņā ir vēsturiski nozīmīgs datums, jo 1895. gadā vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens atklāja rentgena starus, kas arī bija radioloģijas aizsākums. Radioloģijas dienas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par radioloģijas lomu veselības aprūpes nodrošināšanā, jo gadu gaitā līdz pat mūsdienām izmeklējumi ir tehnoloģiski attīstījušies un pilnveidojušies.
"Tā lielākā ieguvuma daļa ir iespēja ieskatīties nekaitējot un attālināti, pat pacientam reizēm nejūtot, ka kāds ar viņu darbojas," uzsvēra asociācijas prezidente Maija Radziņa.
"Bet mēs iegūstam tik daudz informācijas, kas agrāk bija iespējama tikai invazīvā ķirurģiskā ceļā – sāpīgā ceļā pacientam."
Vēl svarīgs ieguvums tehnoloģiju attīstībā ir iespēja ātrāk un kvalitatīvāk piekļūt informācijai – gan redzēt to, kas jāredz, kas ir norma, gan arī novirzes un pataloģijas. Kovida pandēmijas laikā tieši radioloģiskie izmeklējumi bija viens no šīs slimības pierādījumiem.
"Viena liela no radioloģijas apakšsadaļām ir invazīvā radioloģija. Tā ir ķirurģiska radioloģijas specialitāte, kur ar minimāli invazīvu pieeju ārstējam dažādas pataloģijas gan asinsvados, gan citos orgānos," pastāstīja radioloģijas institūta vadītājs Kārlis Kupčs. "Interesanti, ka ar jaunajām modernajām tehnoloģijām ar pavisam nelielu dūrienu ādā varam piekļūt jebkurai orgānu sistēmai – vai tie būtu galvas smadzeņu asinsvadi, vai citi orgāni, piemēram, tas dod iespēju tieši ievadīt ķīmijas preparātus onkoloģiskās saslimšanās."
Šādas iespējas mūsdienās palīdz arī labāk ārstēt akūtu išēmisko insultu, ja pacients savlaicīgi nonāk stacionārā.
"Gribu uzsvērt, ka metodes ir ļoti saudzīgas un maz invazīvas pacientam," atkārtoja Kupčs.
Reti kurš process medicīnā ir tik strauji audzis pieprasījuma ziņā, taču nav audzis to speciālistu skaits, kas ar to nodarbojas. "Specializācija noris piecus gadus, un pirms tam seši gada jāmācās pamatizglītībā – tātad ceļš uz šo profesiju ir 11 gadi. Tas nozīmē, ka esošajiem darbiniekiem pakalpojumu pieprasījuma dēļ slodze pieaug," skaidroja Radziņa.
