Somijas Muguras veselības apvienības ”Selkäliitto” speciālisti novērojuši, ka 80% tālruņu lietotāju, īpaši gados jaunos īsziņu rakstītājus un spēlētājus, moka roku un sprandas sāpes. Rakstot īsziņas, cilvēks aiztur elpu un sasprindzina muskuļus. Apvienības ārsti novērotās veselības problēmas ierindo epidēmijas kategorijā, jo mūsdienu jaunieši tālruņus ir lietojuši visu mūžu. Sagaidāma kupraina paaudze, nesaudzīga savās prognozēs ir Muguras veselības apvienība Somijā.
Daktere Minna Stola jauniešu muguras problēmas pētījusi savā doktordarbā. Gandrīz puse 16 līdz 18 gadus vecu somu jauniešu sūdzējušies par spranda sāpēm vismaz reizi nedēļā. Stola uzsver, ka, lietojot tāruņus, kuru izmērs pieaug, būtu svarīgi atbalstīt rokas locītavu, neturēt to gaisā, un tālruni vajadzētu turēt plaukstā, ne tikai rokas pirkstos.
Stolas pētījums pierāda, ka mobilo ierīču lietošanai ir saistība ar nekvalitatīvu vai nepietiekamu miegu, kas savukārt uzskatāms par tiešu riska faktoru spranda un muguras sāpju izraisīšanā. Stola skaidro, ka tālruņu ekrāna gaisma samazina melatonīna – tā sauktā miega hormona rašanos. Organisms sāk ražot miega hormonu stundu pēc datora vai tālruņa lietošanas pārtraukšanas. Pēc datora vai tālruņa lietošanas vēlajās vakara stundās jauniešu un bērnu organisms tiek atstāts stresa stāvolī un nekvalitatīvs miegs neļauj spranda un plecu muskuļiem atbrīvoties.
Spraigu diskusiju pagājušā nedēļā Somijā izraisījušas runas terapeitu bažas par jaunu parādību trīsgadīgo somu vidū, tas ir, par nerunājošiem trīsgadniekiem. Akmens tiek mests trīsgadnieku vecāku dārziņa virzienā. Par runas terapijas problemātiskiem klientiem aizvien biežāk kļūst mazi bērni, kuru vecāki ir pārāk aizņemti, piemēram, ar dzīvi sociālajos medijos.
Somijā bērni sāk runāt aizvien vēlāk. Vecāku un bērnu mijiedarbības un savstarpējo sarunu samazināšanās rezultātā daudzi trīsgadnieki spējot pateikt tikai dažus atsevišķus vārdus, tā esot somu runas terapeitu ikdiena.
Runas terapeiti atgādina, ka bērns nevar iemācīties runāt bez pieaugušo palīdzības. Runa ir ne tikai par bērna prasmēm, bet arī tiesībām, un no vecākiem netiek prasīts nekas īpašs, vienkārša ikdienišķa kopābūšana un sarunas, kamēr mazulis ir nomodā. Vecākam jārunā ar bērnu arī tad, kad bērns vēl neprot atbildēt, un vakara pasaciņas lasīšanas tradīcija ir neatsverams ieguldījums bērna runāšanas un socializēšanās prasmēs.
Runas terapija Somijā ir daļa no valsts nodrošinātās bērna veselības aprūpes sistēmas. Bērna runas prasmes tiek apskatītas trīs gadu vecumā, bet tad jau, iespējams, ir par vēlu, brīdina somu runas terapeiti.
