“Tagad aveņu sezona ir pašā pašā briedumā, šīs nav lasītas ilgāk, tāpēc izskatās, ka ir daudz,” Ņina Polnija norāda uz savā Kārsavas novada Mērdzenes pagasta piemājas saimniecībā "Virši" audzētajām vasaras avenēm, atklādama, ka šo aveņu raža ogu ēdājus priecēs vēl kādu nedēļu. Pēc tam būs neliels pārtraukums un tad būs rudens avenes.
"Principā sezona ir no jūlija sākuma līdz oktobra sākums. Vasaras sezona man īsti šī ir pirmā nopietnākā, jo pagājušogad bija sausa vasara un ļoti maz bija ražas - mazas ogas, viss sakalta. Šogad izskatās - vēl būs un ogas ir diezgan lielas,” Ņina norāda uz rindās sastādīto pushektāru avenāju, atzīdama, ka šogad laikapstākļi viņas avenēm bijuši labvēlīgi, bet citas ogas gan papostītas:
“Avenēm bija labs, man ir ķirši pushektārs tepatās - visi nosala. Ziedēja viss balts, ogu bija ļoti daudz aizmetņu, bet vienreiz mīnus četri, otreiz mīnus četri - tas, kas bija pavasarī, tas arī nosaldēja visu.”
Lai arī ķirši nobiruši, darba šogad pietiek pie avenēm, kuras tūlīt pat salasītas spainīšos tiks vestas pie pircējiem: “Braucu uz tirgu, bet tirgū ļoti slikti šogad gāja, bet vietējie, kas zin un kas jau iepriekš pirkuši, paši zvana, interesējas un līdz ar to viss aiziet pēc pasūtījuma.
- Cik tad šodien pielasījāt? - Trīsdesmit litri, trīs spaiņi pa trim stundām, rītā būs jālasa nākošā tūre. Rītā braucu uz Rīgas pusi, ja izdosies, ja nebūs lietus. - Vai ir izdevīgi braukt uz Rīgu? - Tikai pēc pasūtījuma, jo ogas bojājas, viņas ļoti ir neizturīgas pret transportēšanu, rudens ir izturīgākas, bet vasaras šinī karstumā vienkārši šķīst”. Tomēr tik tālu ceļu ogas esot jēga vest, ja ir noiets uzreiz lielākā apjomā - “lai brauktu uz Rīgu, vajag 60 litrus salasīt, lai būtu jēga aizvest.”
Savukārt Leontīne Zelča Kārsavas novada Mērdzenes pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Kramiņi” līdz šim audzējusi ap hektāru lielu upeņu platību, tomēr šogad salnu dēļ upeņu ražas te nebūšot vispār.
“Man ir diezgan vecs upeņu stādījums un, ja pagājušogad bija superīga raža, tad varēja rezerves uztaisīt arī šim gadam, kuras ļoti noderēs, jo šogad - nu nekā, absolūti pa tukšo. Šopavasar bija ārkārtīgi lielas salnas pat līdz mīnus pieci grādi un savā laikā, kad mēs stādījām upenes, vienārši nepiedomājām, ka tā ir zema vieta un ,ja ir salnas, tad ir, kā ir,” saka saimniece, bet tā kā saimniecībai šī esot tikai blakus nozare, satraukumu Leontīne nepauž, tomēr zina teikt, ka ar upeņu nosargāšanu pret nelabvēlīgajiem laikapstākļiem diezko nesot veicies arī cietiem šīs puses ogu audzētājiem.
Savukārt, lai arī daudziem ogu audzētājiem Latgalē upenes šogad izsalušas vai padevušās sīkas, Aglonas novada lauku māju “Upenīte” saimniecei Inesei Survilo upeņu raža esot padevusies laba: “Nekādu problēmu, lasām pašlaik intensīvi un mēģinām taisīt upeņu želeju, sulas spiest, viss notiek – liekam bundžiņās, arī tūristiem lai būtu ko likt galdā ar putukrējumu visu cauru gadu.”
Inese Survilo arī neslēpj, ka pie tā, lai hektāru lielā platība pret laikapstākļiem būtu labāk aizsargāta, ir piedomāts: “Mums ir arī no visām četrām debess pusēm tā kā aizsargslāņi sastādīti - tur aug krūmi, egles, tā kā ierobežots tas lauks ir.”
Tomēr jāatzīst, ka Latgales pusē audzētās upenes un avenes visbiežāk iegādājamas pa tiešo pie audzētāja, jo vietējā tirgū vietējo ogu pircēji esot gana kūtri.
