Veco izvadu no tērauda caurulēm jūrā uzbūvēja 1972. gadā. Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tad atradās aptuveni 200 metrus no jūras, bet tagad tās no jūras šķir vairs tikai 50 metri. Krasta erozija arvien vairāk sāka apdraudēt veco izvadu.
Veco izvadu atskaloja. Krasta erozijas rezultātā pazuda smiltis, kā mēs sakām, jūra paņēma smiltis. Vienkārši sakot, vads karājās gaisā un draudēja pārlūzt. Bija jādomā, kā samazināt plūsmu un slodzi cauruļvadam, lai izvadītu ūdeni, cerībā, ka paspēsim uzbūvēt jauno. Viss ir izdevies,” gandarīta ir SIA „Liepājas ūdens” Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus.
Jaunā cauruļvada garums sasniedz gandrīz 1300 (precīzi - 1296) metrus. Pa metru plato cauruli jūrā iztek jau attīrīti Liepājas notekūdeņi. Tas ir pēdējais posms attīrīšanas procesā. Sarežģīto projektu īstenoja AS „UPB” sadarbībā ar SIA „BGS”. Tieši kompānijas „BGS” ūdenslīdēji veica sarežģītos zemūdens darbus jūrā, stāsta uzņēmuma „UPB” valdes loceklis Oskars Mors:
”Bija peldošs kuģis ar kausu, kas veidoja tranšeju un visu laiku digitāli mērīja tranšejas dziļumu. Pēc tam mēs no krasta peldus nogādājām pa posmiem cauruli attiecīgajā vietā. Ūdenslīdēji ieguldīja caurules tranšejā. Beigās ekskavators aizbēra tranšeju. Tāpat kā krastā, atšķirība tikai tā, ka tālākajā galā tas notika 15 metrus zem ūdens.”
Jaunajam izvadam jākalpo vismaz 50 gadus, tam izmantotas Francijā ražotas caurules ar īpašu poliuretāna ārējo pārklājumu.
Papildus šiem darbiem pie ūdens attīrīšanas iekārtām 30 metru platumā tika atjaunota krasta aizsargkonstrukcija. Lai pasargātu krastu, tika izmantoti liela izmēra laukakmeņi, stāsta Sandra Dejus:
”Liepājas apkārtnē visi jau zina, ka mums vajag akmeņus. Šobrīd vairs tā nav problēma. Zemnieki ir ļoti atsaucīgi. Paši zvana un saka, lai tik brauc pakaļ. Tas prasa izdevumus, bet ir materiāls, ar ko var strādāt.
Gabionu sistēma (grozu tipa konstrukcijas no dubulti savītiem stieples sietiem) pie ūdens attīrīšanas iekārtām tika uzbūvēta jau 2005. gadā, taču vētru laikā tā nepārtraukti tiek postīta. Kaut arī nākošajā plānošanas periodā Latvijā ir paredzēts piesaistīt papildus Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu krastu stiprināšanai, visām piekrastes pašvaldībām tas nepietiks, norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš:
”Diemžēl, papētot dziļāk šo dokumentāciju, ir skaidri redzams, ka naudas apjoms ir pārāk mazs, lai realizētu krasta aizsardzību Latvijā. Tie ir nedaudz vairāk kā 4,7 miljoni latu. Ja mēs paskatāmies vēl dziļāk, tad mēs redzam kritēriju – 600 000 iedzīvotāju. Kurzemē dzīvo mazāks skaits. Jāsecina, ka valdība ar šo summu ir plānojusi aptvert visu Latviju.”
Gunārs Ansiņš uzskata, ka par šo tematu būs nepieciešama plašāka diskusija un būs jāturpina sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Liepājā jau ir izstrādāts tehniskais projekts, lai iepretim Liepājas ūdens attīrīšanas iekārtām varētu uzbūvēt molu, kam nepieciešami aptuveni 5 miljoni latu.
