Sadaļas Sadaļas

Lauksaimniecībā populārā ķimikālija raundaps nokļūst Latvijas iedzīvotāju organismos

Daudzi lauki Latvijā tiek migloti ar raundapu, kura aktīvā viela ir glifosāts. Latvijas iedzīvotāju organismos ir atrastas raundapa atliekas un šī piesārņojuma jomā Latvija ieņem piekto vietu Eiropā. Vismazāk piesārņotie cilvēku organismi ir Austrijā, kur goda vietā ir bioloģiskā lauksaimniecība.

Biedrības "Zemes draugi" padomes loceklis Jānis Ulme: "Raundaps ir simbols veselai grupai lauksaimniecības ķīmijas, kam ir viena kopīga aktīvā viela - glifosāts, kas arī ir galvenais ļaunums." Biedrības pārstāvis bilst, ka 2002. gadā Eiropā tika izsniegta atļauja glifosāta līdzekļa lietošanai, taču tad vēl neviens veselības vai vides ietekmi nepētīja. Jānis Ulme: "Izsniedzot atļauju, notika pilnīga uzticība ražotāja iesniegtajiem dokumentiem un skaitļiem."

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Glifosāts ir nezāļu iznīcināšanas līdzeklis, un tas ir viens no Eiropā visvairāk lietotajiem herbicīdiem. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis: "Grūti izvērtēt labs vai slikts, tas jāsaka tiem, kas pēta tā kaitīgumu, bet lauksaimniekiem viņš ir labs preperāts. Lauksaimniekiem viņš ir derīgs herbicīds." LLKC pārstāvis atzīst, ka augos pēc to novākšanas paliek raundapa pēdas.

"Ļoti lielas bažas pieaug par to ietekmi uz hormonālo sistēmu un uz reproduktīvo sistēmu, kā arī par ietekmēm grūtniecības laikā," saka biedrības "Zemes draugi" padomes loceklis Jānis Ulme.

Reizēm ar raundapu pirms ražas novākšanas apsmidzina graudaugus, rapsi, kukurūzu un saulespuķes, lai augus izžāvētu. Sīkāk par pēdējos gados bieži aplami un gandrīz alkatīgi lietoto ķimikāliju stāsta bioloģijas doktors un farmaceits Guntis Belēvičs: "Diemžēl pie mums dāņu zemnieki ir ievazājuši nemodi apsmidzināt gandrīz nobriedušu graudu lauku īsi pirms kulšanas ar raundapu, lai šis augs pilnībā nokalst un tad kuļot var ieekonomēt 20 latus (vai tagad 30 eiro) uz graudu kaltēšanu, un šie graudi ir ar tādu  mitruma pakāpi, ka nav jāved uz graudu kalti kaltēt, - bet tā ir īsta inde un tie ir graudi, no kuriem taisa miltus un cep maizi."

Ārsts un briežu audzētājs Guntis Belēvičs secina, ka mūsu liekulīgajai sabiedrībai vairs nerūp ražošana un produktu pārdošana - ne tas, ko ēdīs citi, ne paši: "Tad svarīgākais ir, kā tikai vairāk nopelnīt, un šie graudu kaltēšanas procesā ietaupītie 30 eiro ir uz citu cilvēku veselības sagandēšanas rēķina."

"Lielā cilvēku grupā tika mērīta raundapa sabrukšanas koncentrācija urīna analīzēs. Vairāk kā pusei analīzes bija pozitīvas, un tas nozīmē to, ka pilsētās cilvēki ēdot uzņem raundapu, ēdot auzu pārslas, maizi, cepumus un citus ļoti dažādus produktus," stāsta bioloģijas doktors Guntis Belēvičs.

"Es esmu redzējusi raundapa iepakojumu uz kura atrodas uzraksts "bio" un "eco", un ja mēs paskatāmies, ka raundaps satur glifosātu, kas ir ūdens videi kaitīga viela, tad, manuprāt, šajā gadījumā patērētājs pilnīgi noteikti tiek maldināts, jo ļoti daudziem cilvēkiem uzraksts "bio" un "eco" asociējās ar kaut ko videi draudzīgu un mazāk kaitīgu," saka ķīmiķe Jana Simanovska.

Tas ir līdzīgi, kā ar veselīgām cigaretēm. Kaut arī "eco" raundaps, to tik un tā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantot ir aizliegts. Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā ir norādīti herbicīdu lietošanas noteikumi, bet - vai tie tiek ievēroti, tas ir uz lauksaimnieku sirdsapziņas, jo katram blakus neizstāvēsi.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Glifosāts ne tikai tieši ietekmē augus, bet arī no augsnes izskalojas upēs, strautos un pazemes ūdeņos. Ir pierādīts, ka glifosāts ir kaitīgs ūdens organismiem, tātad, nokļūstot ūdenī, tas var nogalināt ūdens organismus. Tas var kaitēt savvaļas dabai, samazinot lauksaimniecības zemju bioloģisko daudzveidību un iznīcināt putnu un kukaiņu barības avotus.

Vairums lauksaimnieku uzskata, ka bez raundapa nav iespējams iznīdēt nezāles, savukārt vides aktīvisti aicina mest to mēslainē. Joprojām to drīkst izmantot, bet ir noteiktas devas, cik daudz šī ķīmija atļauta. Glifosātu drīkst lietot tikai līdz 14. dienai pirms ražas novākšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt