Tas nozīmē, ka konkursa darbiem bija jāatspoguļo vai nu kāds atklājums, tehnoloģisks pavērsiens astronomijā, astronomu darbs vai dzīve, kā arī citi astronomijas aspekti. Konkursa žūrija vērtēja iesūtīto darbu faktoloģisko materiālu, idejas oriģinalitāti un izklāsta veidu.
Kropas darbs bija par to, kā top pasaules lielie teleskopi. Viņas darbs „ALMA – the birth of a giant telescope” bija publicēts britu astronomijas portālā www.skymania.com. „Izvēlējos rakstīt par to, kā top pasaules lielie teleskopi. Esot klāt ALMA teleskopa atklāšanas brīdī Čīlē, radās interese ne tikai par to, ko šis teleskops jaunu pavēstīs par Visumu un kā darbosies, bet kā pats ieraudzījis dienas gaismu,” stāsta Kropa.
Līdz ar Kropu balvas saņēma BBC žurnāliste Katja Moskviča, laikraksta „The Observer” žurnālists Robins Makī un žurnāla „New Scientist” publikāciju autore Megija Makī.
Konkursā varēja piedalīties žurnālisti un astronomijas studenti. Turklāt pirmo reizi savos medijos publicētos darbus varēja pieteikt ne tikai britu autori, bet arī jebkuras citas Eiropas, kā arī Dienvidamerikas valsts žurnālists vai students.
Balvu piešķir Lielbritānijas Zinātnes un tehnoloģiju iekārtu padome (STFC) un Eiropas Dienvidu observatorija (ESO) sadarbībā ar Britu zinātnes rakstnieku savienību un Karalisko Astronomijas biedrību.
Sandra Kropa Latvijas Radio strādā kopš 2004.gada un šobrīd viņa LR1 katru darba dienu veido populārzinātnisko raidījumu "Zināmais Nezināmajā", kā arī papildus gatavo sižetus raidījumam "Radio par radio".
Sandra strādājusi gan drukātajos, gan elektroniskajos medijos un saņēmusi arī "Žurnālistikas cerības 2010" balvu. Šopavasar viņa bija vienīgā no Baltijas valstu žurnālistiem, kuri uzaicināti uz pasaules lielākā teleskopu kompleksa atklāšanu Eiropas Dienvidu observatorijā Čīlē.
Raksts oriģinālajā formātā ir atrodams šeit
