E-veselība pasaulē vairs nenozīmē tikai vienotu datu bāzi un datoru ārsta kabinetā. Tā kļūst arvien tuvāka katram. Austrijas tehnoloģiju institūta pārstāvis rādija, kā e-veselībā nu jau tiek iesaistīts arī mobilais telefons. Pieliekot telefonam identifikācijas karti, tiek aktivizēta speciāla aplikācija, kura savukārt nolasa datus no spiediena mērītāja vai cukura līmeņa noteicējam asinīs.
“Dati nekavējoties tiek sinhronizēti ar datubāzi, ārstiem ir pieejai šai datubāzei, un viņi pēc šiem datiem var novērtēt pacienta stāvokli, vai kaut kas nepārsniedz normu un tamlīdzīgi,” stāstīja Austrijas Tehnoloģiju institūta pārstāvis Pīters Kastners.
Šī tehnoloģija gan vēl esot jauna un tikai sava ceļa sākumā. Taču kopumā e-veselība daudzās pasaules valstīs ir tik attīstīta, ka ārstiem vairs nav jāaizpilda papīru kalni un jādzīvo neziņā, ko pacientam ieteicis kāds cita viņa kolēģis. Ir attīstītas vienotas datu bāzes visā valsts mērogā. Tā savu sistēmu slavē, piemēram, Dānijā.
“Nacionāla e-veselības platforma saņem informāciju no slimnīcām. Katru reizi, kad pacients ir bijis slimnīcā, tas parādās šajā portālā, un pacients, atnākot mājās redz, ko ārsts ir rakstījis, ko ieteicis un ko nosūtījis farmaceitam,” klāstīja “Healthcare DENMAR” pārstāvis Hanss Ēiks Henriksens.
Tā ir sistēma, kuru jau desmit gadus mēģina ieviest arī Latvijā, taču nesekmīgi. Darbs e-vidē gan notiek. Piemēram, vienā kabinetā veiktu rentgenu pāris minūšu laikā ārsts citā kabinetā redz sava datora ekrānā. Tomēr visbiežāk tas ir vienas iestādes ietvaros.
“Diemžēl paralēli šai e-veselības sistēmai katra iestāde uztur savu paralēlo sistēmu un tās nav savienojamas savā starpā, un varbūt lielākais mīnus, ka arī valsts iestādes savā starpā neizmanto šos pašus pakalpojumus, viņi visus pakalpojumus veic dubultīgi, un tam ir vajadzīga vēlreiz nauda un diemžēl laiks, lai to visu savienotu kopā,” norādīja Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.
Slimnīcu biedrības vadītājs atzina, ka tagad no ministrijas pārstāvjiem būs atkarīgs, vai šīs sākotnēji pieļautā kļūda tiks labota. Nacionālajā Veselības dienestā, kas atbild par e-veselības ieviešanu, skaidro, ka risinājumi tiks meklēti, taču tā nebūšot tikai valsts atbildība.
“Es tiešām ļoti ceru, ka mēs vasarā, vasaras beigās, nu, es teikšu rudenī, kad bērni sāks iet skolā, varēsim palaist vairākus risinājums. Viens no tiem - darba nespējas lapa tiks izrakstīta, līdz ar to ārsts varēs izrakstīt lapu elektroniski, pacientam to nevajadzēs nest darba devējam, darba devējs redzēs viņu elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta sistēmā; otrs ir e-recepte, un vēl mēs strādājām pie radioloģijas vienotas datubāzes izveides,” stāstīja Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško.
Pilnībā ieviesta e-veselības sistēma ļautu detalizēti izsekot pacienta veselības stāvoklim e-vidē. Piemēram, ģimenes ārsts datu bāzē redzētu, pie kādiem speciālistiem bijis viņa pacients, kāds bijis viņu slēdziens, kādas zāles izrakstītas un kādi bijuši analīžu rezultāti. Runājot par to, kad tas būs iespējams Latvijā, amatpersonas konkrētus termiņus vairs nesauc.
Jau ziņots, ka sarežģītā e-veselības sistēma nozarei izrādījusies ciets rieksts. Tā top jau sešus gadus, bet pērn solītais „izrāviens” tā arī nav noticis, raisot bažas, vai projekts nepiedzīvos līdzīgu sakāvi kā „skolas.lv” vai „kulturaskarte.lv”. Projekta pilnveidei nākamajā Eiropas fondu periodā cerības tiek liktas uz vēl apmēram 18 miljoniem eiro.
