Nereti dzird sakām - gaļa, ko var iegādāties lielveikalā, esot piepumpēta ar antibiotikām. Šādi apgalvojumi izskan arī publiskajā telpā. Vai tiešām tā ir, kas satrauc veterinārārstus un par ko liecina pārbaudes un veiktās analīzes? To centās noskaidrot Latvijas Radio raidījums "Kā labāk dzīvot".
Eksperimenta laikā raidījums veica iepirkšanos divos veikalos, izvēloties dažādus svaigas gaļas veidus - vistu, liellopu, cūku. Gaļa tika izvēlēta tāda, kas ir gan ražota Latvijā, gan arī citās valstīs. Pēc gaļas parauga iegādes tas stundas laikā tika nogādāts "BIOR" laboratorijā, kur tika veiktas analīzes.
Analīžu laikā tika noteiktas vairākas antibiotikas - amoksicilīns, ampicilīns, benzilpenicilīns(penicilīns G), cefacetrīls, cefaleksīns, cefkvinoms, cefoperazons, ceftiofūrs, cinka bacitracīns , ciprofloksacīns, danofloksacīns, difloksacīns, dikloksacilīns , doksiciklīns , enrofloksacīns , eritromicīns, flumekvīns, hlortetraciklīns, jozamicīns, kitasamicīns, kloksacilīns, linkomicīns, marbofloksacīns, nalidiks skābe, norfloksacīns, novobiocīns, oksacilīns, oksitetraciklīns, orbifloksacīns, rifaksimīns, sarafloksacīns, spiramicīns, sulfadimetoksīns, sulfadimidīns, sulfahloropiridazīns, sulfametiazols, sulfatiazols, tetraciklīns, tiamulīns, tilmikozīns, tilozīns, trimetoprims.
Pēc analīžu saņemšanas secināts, ka visos astoņos gaļas paraugos - "Maxima" un "Rimi" veikalos pirktajā liellopu gaļas plovā, cūkgaļas karbonādēs, cāļa filejās un stroganovos - antibiotiku atliekvielas nav atrodamas.
Raidījums secina, ka arī Eiropas līmeņa monitoringā antibiotiku atliekvielu pārkāpumi ir ļoti reti - šādi gadījumi 2016. gadā Eiropā konstatēti tikai trijos paraugos no 1000 (0,3% gadījumu). Tomēr
zinātniekus un mediķus visā pasaulē uztrauc tā dēvētā antimikrobiālā rezistence. Tiek uzskatīts, ka antibiotiku un citu vielu lietošana veterinārajā medicīnā ir viens no tās cēloņiem, lai arī ir arī viedoklis, ka pamatcēlonis varētu būt saistīts arī ar dezinfekcijas pasākumiem klīnikās.
Mikrobu rezistence pret antibiotikām, ja tās lietotas, saglabājas arī tad, kad tās ir izdalījušās, sadalījušās un vairs nav nosakāmas. Vides zinātņu doktore Jana Simanovska raidījumā stāstīja, ka, lai arī antibiotiku gaļā nav, tas nenozīmē, ka šajā sektorā problēmu nav vispār. "Otra stāsta daļa ir par to, kādu ietekmi uz vidi un cilvēku atstāj antibiotiku lietošana. Antibiotikas izdalās apkārtējā vidē - jautājums, kā tas ietekmē vidi. Arī pēc nonākšanas ūdeņos, cik daudz tajos paliek," pauda Simanovska.
Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvis Toms Mārtinsons arī apstiprināja, ka antibiotiku atliekvielas gaļā ir mazākā problēma, bet jāpēta ķēdes beigu posms – tas, kas no lopu novietnes, kur zāles lietotas, nonāk ekosistēmā. Simanovska vēl norādīja, ka Pasaules Veselības organizācija jau tagad brīdina, ka 2050. gadā lielākā mirstība pasaulē būs saistīta tieši ar antimikrobiālo rezistenci.
Lai arī Latvijā patlaban antibiotiku vidējais patēriņš lopkopībā ir atbilstošs, eksperti vēl papildināja, ka situāciju varētu labāk sakārtot Eiropas Savienības direktīva par antibiotiku lietošanu, kura šobrīd tiek pārskatīta.
Turpmāk vairāku mēnešu garumā radio raidījuma ‘’Kā labāk dzīvot’’ eksperimentā vēl tiks pētīts un analizēts pesticīdu piesārņojums graudos un tirgū pieejamos dažādu izcelsmes valstu augļos, kā arī avotu un aku ūdens piesārņojums.
