Latvijā izstrādāta digitāla platforma krūts vēža riska faktoru atpazīšanai

Latvijā ir izstrādāta digitāla platforma krūts vēža riska faktoru atpazīšanai un sabiedrības iesaistei pētījumos, informē Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātē un Medicīnas fakultātē. Platformā "skrinings.lv" pieejami trīs rīki, kuros lietotājiem jāievada informācija par savu dzīvesveidu un ģenētiku. Drīzumā būs pieejama arī pamācība sevis izmeklēšanai. To izstrādājuši pasniedzēji un studenti, iesaistot sadarbībā ar onkoloģiju un zinātni saistītas organizācijas.

Latvijā izstrādāta digitāla platforma krūts vēža riska faktoru atpazīšanaiPaula Dēvica

    Preventīvos nolūkos Latvijā sievietēm pēc 50 gadu vecuma reizi divos gados tiek apmaksāts krūts vēža skrīnings. Tomēr to izmanto nedaudz mazāk nekā trešdaļa sieviešu. Lai mudinātu vairāk pārbaudīties ne tikai pēc piecdesmit gadu vecuma, bet arī agrāk, Latvijā ir izstrādāta digitāla platforma krūts vēža riska faktoru atpazīšanai. To izstrādāja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes un Medicīnas fakultātes pasniedzēji un studenti sadarbībā ar dažādām organizācijām. Platformā ir vairāki rīki, ar kuriem var noteikt personas risku saslimt ar krūts vēzi. Ja šāds risks ir – sievietei nosūta uzaicinājumu veikt pārbaudes, stāsta viens no platformas veidotājiem, datorzinātnieks Emils Sjundjukovs.

    "Tā ir tīmekļa platforma, kas jebkurai sievietei ļauj autorizēties. Ir trīs kategorijas. Pašlaik ir ieviesta pirmā – var aizpildīt aptauju par dažādiem dzīvesstila rādītājiem, kas liecina par risku. Mēs varam izkalkulēt risku, ka sievietei ir konkrēts procents, ka varētu būt šī slimība, balstoties uz ģimenes vēsturi, uz to, kāds viņai ir dzīvesstils un tā tālāk," skaidro datorzinātnieks.

    Platformas veidotāji izanalizēja aptuveni 150 augstas raudzes zinātniskas publikācijas, kur dzīvesveida saistība ar krūts vēža attīstību ir jau pētīta. Sjundjukovs atzīst, ka šie faktori ir ļoti subjektīvi un mainīgi, tāpēc nevar precīzi prognozēt saslimstības risku. Tāpēc platformas veidotāji pēta, kā dzīvesveida ietekmi var apvienot ar ģenētiskajiem faktoriem un vizuālajiem marķieriem. Tuvākajā nākotnē platformā būs pieejami rīki arī šo faktoru noteikšanai. Jau jūnija sākumā izvietos pamācības, kā sevi izmeklēt, stāsta Emils Sjundjukovs.

    "Tas iedos sievietei instrukcijas ar risku klasifikāciju, arī kā rīkoties soli pa solim, pie kura ārsta iet, ko jautāt, kur vērsties, kādi faktori ir tie, kurus var izmainīt un kurus nevar. Mēs to cenšamies izdarīt vieglā, saprotamā valodā, lai tas būtu pieejams jebkuram lietotājam, kurš gribētu šo izmēģināt. Vēl viena lieta, kāpēc mēs to sākām darīt, ir uztaisīt pilotprojektu proaktīvam rīkam, kas spētu iesaistīt sabiedrību pētniecības projektos," norāda Sjundjukovs.

    Jebkurš lietotājs sniedz piekrišanu, ka viņam var atsūtīt aicinājumu piedalīties pētījumos cīņai ar krūts vēzi. Ņemot vērā datu aizsardzību, visi dati tiek saglabāti tikai lietotāja pusē. Bet tie tiek izmantoti statistiskos apkopojumos. Tomēr, ja lietotājs ir aizpildījis dzīvesveida aptauju, tad pēc konkrētiem pētniekam nepieciešamiem rādītājiem platforma šo cilvēku var atrast un uzrunāt. Šādu iespēju platformas veidotāji vēlas dot Eiropas epidemiologiem, onkologiem un zinātniekiem, kas veic šāda veida pētījumus. Tādā veidā plānots uzlabot komunikāciju starp zinātnisko pasauli un sabiedrību. Tuvā nākotnē platformā būs pieejams vēl viens rīks ar nosaukumu „Atšifrē, kas rakstīts tavos gēnos”. Ar tā palīdzību iespējams noteikt ģenētiskos riskus, stāsta viena no veidotājām medicīnas studente Jana Višņevska.

    "Tas darbojas sekojoši – vai nu sieviete kādā dzīves posmā ir veikusi noteiktus ģenētiskos testus krūts vēža riska noteikšanai, vai arī ja ir veikta genoma sekvenēšana. Attiecīgi šos rezultātus ir iespējams ielādēt sistēmā un šī atskaite tiks pārbaudīta ar sava veida filtru, kurš atsijās mutācijas, kuras ir attiecināmas uz krūts vēzi. Un katrai mutācijai vai paveidam ir noteikts risks, kas ļauj mums noteikt, cik liels ir risks, ka sievietei var attīstīties krūts vēzis," skaidro Višņevska.

    To būtiski ietekmē iedzimtība – krūts vēža gadījumi ģimenē. Bez iepriekšminētajiem testiem šis rīks lietotājam nav pieejams, stāsta Višņevska. Platforma ir pieejama kopš pagājušās nedēļas. Veidotāju mērķis ir šī gada laikā sasniegt 55 tūkstošus sieviešu. Turklāt svarīgi ir uzrunāt arī jaunāku auditoriju, kas bieži vien šai problēmai nepievērš tik lielu uzmanību.

    "Ir jau atsaucība. Saņemam gan pozitīvus komentārus, gan vērtīgus ieteikumus no sievietēm, kurām ģimenē ir bijuši šādi saslimšanas gadījumi, gan no ārstiem, gan citiem lietotājiem," atklāj Višņevska.

    Vidēji pasaulē teju katra astotā sieviete saslimst ar krūts vēzi. Liela daļa no šiem gadījumiem ir novēršami agrīnā stadijā. Tāpēc ir svarīgi mudināt sievietes veikt regulāras pārbaudes arī pirms piecdesmit gadu vecuma, uzsver platformas veidotāji.

    Platformu skrinings.lv izstrādāja Latvijas Universitātes  Datorikas fakultātes un Medicīnas fakultātes pasniedzēji un studējošie, sadarbībā ar LU Datorikas fakultātes medicīnas tehnoloģiju projektu studiju "DF LAB", Sieviešu onkoloģijas pacientu asociāciju "VITA", medicīnas tehnoloģiju uzņēmumu "Longenesis" un studentu populārzinātnisko žurnālu "Semper Anticus".

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti