Lai samazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, valdība gada sākumā Veselības ministrijai ir iedalījusi finansējumu vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā psihiskās veselības aprūpei. Tostarp ģimenes ārsti savam pacientam varēs nozīmēt līdz pat desmit valsts apmaksātas konsultācijas pie psihologa vai psihoterapeita.
Iespēja cilvēkiem saņemt profesionāla psihologa vai psihoterapeita valsts apmaksātu palīdzību būs vērā ņemams atspaids tiem pacientiem, kam tas nepieciešams, bet terapijas apmaksa līdz šim nav bijusi pa kabatai.
VM Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Ieva Melišus skaidroja, ka ministrija atbild par pacientu ārstniecību, tāpēc šajā procesā tiek iesaistīti speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju: ārsti, klīniskie un veselības psihologi.
Atbalsts nav paredzēts tiem, kuri vērsīsies pie konsultatīvā psihologa. Par to neizpratnē ir Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “4. studija” skatītāja Līna, kura pēc palīdzības pie konsultatīvā psihologa vērsusies pirms diviem gadiem, kad bijušas nopietnas veselības problēmas, kas skāra reproduktīvo sistēmu.
Konsultatīvais psihologs Līnas situācijā saskatījis saistību ar bērnībā pārdzīvotu sāpīgu zaudējumu. Pēc terapijas kursa Līnas ģimenē pieteicies bērniņš, un Līna pārliecināta, ka bez psihologa palīdzības rezultāts būtu pilnīgi cits. Lai arī viņa terapiju labprāt būtu turpinājusi, to nācās pārtraukt finansiālu iemeslu dēļ.
Tagad, uzzinot par iespēju saņemt valsts apmaksātas psihologa konsultācijas, Līna bijusi sajūsmā, jo iepriekš terapiju nācies pārtraukt finansiālu apsvērumu dēļ. Sieviete cerējusi, ka šī būs iespēja atkal atsākt konsultatīvo psihologu apmeklēt.
“Tad es uz tām 16 lappusēm lasīju šo dokumentu, un nonācu līdz psihologu klasifikācijām. Uzreiz rakstīju savam psihologam un jautāju, vai viņš ir zem šīs klasifikācijas. Psihologs atbildēja, ka nē – valsts neuzskata, ka viņa darbs ir tik vērtīgs vai svarīgs, un viņš zem šīs klasifikācijas nav,” stāstīja sieviete.
“Kāpēc būtu jāmeklē cits, ja esmu jau atradusi speciālistu, kurš lieliski spēj man palīdzēt,” jautāja Līna.
VM pārstāve Melišus skaidroja, ka konsultatīvo psihologu atbalsts cilvēka psihoemocionālajā labklājībā ir būtisks, bet tas vairāk ir sociāls pakalpojums, nevis ārstniecības pakalpojuma sastāvdaļa.
Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja Rita Niedre norādīja, ka konsultatīvie psihologi savā ikdienas darbā strādā ar labi funkcionējošiem klientiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts vienas situācijas risināšanā.
Savukārt klīniskais psihologs strādā ar pacientiem, kuriem jau ir nopietnas problēmas ar psihisko veselību.
Nenoliedzot, ka nav viegli sameklēt jaunu speciālistu, īpaši jomā, kur ļoti būtiski ir atrast cilvēcisko kontaktu un uzticēšanos, viņa ieteica Līnai un visiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā, izmēģināt citu ceļu.
“Ja mēs runājam par pakalpojuma pieejamību, šī nav vienīgā iespēja. Noteikti var vērsties pašvaldībās; sociālie dienesti, cik zinu, arī pirms pandēmijas ir snieguši palīdzību psihologu pakalpojumu apmaksāšanā. Protams, tur ir savi kritēriji. Šobrīd ģimenēm ar bērniem ir projekts Labklājības ministrijai, kur ir pakalpojums, kas jau notiek,” stāstīja Niedre.
Veselības ministrijā cer, ka startu iecerētajam projektam – valsts apmaksātām konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita – varēs dot jau maijā.