Universālā dizaina ieviešana Kuldīgā ir ilgtermiņa projekts ar skatu nākotnē, spriež koncepcijas izstrādātājs, starptautisks eksperts no Krievijas Sergejs Čistijs. Viņš ir viens no starptautiskā tīkla "Eirocities" bezbarjeru vides darba grupas dalībnieks, fonda "Pilsēta bez barjerām" (Maskava) viceprezidents.
"Ir svarīgi, ka Kuldīgas pašvaldība uz šo jautājumu skatās kompleksi. Ja tas notiks tikai tā, lai labotu jau pieļautās kļūdas, tas būs desmit reizes dārgāk, nekā nepieļaut problēmas. Ja esam iecerējuši veikt remontu, jau laikus plānojam, risinām, tad tas neko lieku nemaksā," saka Sergejs Čistijs.
Vienlaikus vides pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti - vai tie būtu redzes vai kustību traucējumi - ir kompromisu māksla. Joprojām pasaulē nav vienotas izpratnes un attieksmes, kā jārīkojas ar kultūrvēsturiskām būvēm - ko drīkst un ko nedrīkst mainīt. Arī Venēcijā un citās senajās pilsētās cenšas risināt šos jautājumus, taču ne viss rit gludi.
Kuldīga jau pirms vairākiem gadiem bija vienkopus aicinājusi dažādus ekspertus, lai saprastu, kāda ir vides pieejamība, tagad darbs turpinās. "Ir nepieciešams kopīgs skatījums, kā to darīt. Pašvaldība ir pasūtījusi stratēģiju un darba uzdevumu, kā tālāk rīkoties un pielāgot vidi, jo objekti ir izbūvēti dažādos laika posmos. Uzsvars ir uz vēsturisko vidi," stāsta Kuldīgas novada domes Būvniecības nodaļas vadītāja, arhitekte Jana Jākobsone.
Pašvaldība jau pakāpeniski ievieš uzlabojumus un padara vidi pieejamāku cilvēkiem, kuri ikdienu pavada ratiņkrēslos. "Situācija ir jūtami uzlabojusies. Pats ratiņkrēslā esmu no 90.gadiem, tad bija sarežģīta situācija ar pieejamību. Visur, kur notiek remonti, jau tiek domāts, kā varētu iebraukt cilvēki ratiņkrēslos. Ja ir vajadzība, var iekļūt arī vecpilsētas ēkās, bet visās mājās jau tas nav nepieciešams," situāciju Kuldīgā vērtē invalīdu biedrības "Tu vari" pārstāvis Aldis Kosiņš.
Pilsētvides pielāgošana ir jautājums, kas nav atrisināts arī citviet Eiropā, tāpēc Kuldīga ir viena no retajām pilsētām, kas uz šo jautājumu sākusi raudzīties plašāk, uzskata Jana Jākobsone: "Es neesmu redzējusi citviet Eiropā pielāgotu pilsētvidi. Ir stāsts tikai par konkrētiem objektiem. Saprotams, ka ir ļoti daudz pielāgojumu lietu jau vienā objektā, kur nu vēl visā pilsētā, bet mēs esam lūguši šos darbus sadalīt pa kārtām, izprast, cik tas maksā. Reāli domājam, kā to īstenot."
Koncepcijas izstrādātājs no Krievijas pievērš uzmanību, ka esošajos objektos, kur pielāgošana notikusi, pieļautas dažādas kļūdas, arī raugoties no redzes invalīdu viedokļa. Nākotnē tiks domāts arī par dažādu maršrutu pielāgošanu, kas ļauj padarīt pilsētu pieejamāku arī tūristiem. Oktobra sākumā jau gaidāmi risinājumi, kurus tad arī apspriedīs vides pieejamības eksperti, arhitekti un kultūras mantojama saglabātāji. Kā uzsver arhitekte, būs jārod kompromisi, jo viedokļi atšķirsies.
