Daudziem cilvēkiem ir krāsu redzes trūkums un šķērsot krustojumu ir sarežģīti, bet, ieejot bankā vai kādā pašvaldības iestādē, nākas saskarties ar daudzajiem elektroniskajiem tablo, kur vairs neko nevar saskatīt.
Latvijā vairāk nekā 55 tūkstošiem vīriešu ir krāsu redzes defekti, arī Jurģis ir viņu vidū.
"Es visur eju viens pats, pārvietojos viens pats, bet man visbiežāk rodas problēmas, ejot pa visādām institūcijām, kur ir rindas regulētāji un to kontrasti. Vienmēr tiek likti sarkani cipari uz melna fona un tablo novietojums ir tāds, ka priekš manis tie nav izmantojami un ir jāprasa palīdzība," sacīja Jurģis Briedis, kurš neredz elektroniskos tablo.
Pat valsts iestādes nerespektē šādu cilvēku vajadzības, liekot piedzīvot ne vienu vien neērtu situāciju.
Latvijas Televīzijas raidījums "4.studija" pavadīja Jurģi uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas 1.nodaļu, kur iedzīvotāji saņem personu apliecinošus dokumentus. "Jā, numurs ir pietiekošā izmērā - 559, bet, kur man ir jādodas, īsti skaidrs nav," pie termināļa pavēstīja puisis ar krāsu redzes traucējumiem.
"Uz melnā fona šī krāsa var pilnībā saplūst un izmainīties. Cilvēks var vispār vairs neredzēt šo krāsu," skaidro optometrijas doktore Gunta Krūmiņa.
Vislabākais standarta variants būtu, ja būtu baltais fons un melnie burti, jo, tad mēs nodrošinātu 100 procentīgu kontrastu," stāsta Krūmiņa.
"Par displejiem, kas ir paredzēti visiem cilvēkam, ir jādomā no tāda viedokļa - jo lielāks, jo tas labāks jebkuram cilvēkam," viņa uzskata.
PMLP Rīgas 1.nodaļā ir aptuveni 30 elektroniskie tablo, bet ne pie viena cilvēks ar redzes traucējumiem nevar pieiet klāt, lai tuvumā redzētu, kas tur ir rakstīts.
"Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka vides pieejamībai ir jābūt cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, tā kā šīs normas, no vienas puses, ir ietvertas Latvijas likumdošanā, tikai būvniekiem, celtniekiem un arhitektiem, ir jāzina ko tas nozīmē," uzskata invalīdu biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Veselības ministrijā apstiprina, ka konkrētu burtu izmēru, krāsu kombināciju un izvietojuma noteikumi, kur jābūt elektroniskajiem tablo gan neesot. Likuma burti, kas regulē skaidri salasāmu informāciju uz elektroniskajiem tablo, ir tik izplūduši kā cipari, ko cenšas saskatīt cilvēki ar redzes problēmām.
- Nu, ejiet, jūsu kārta rindā! Kas ir, neredzat numuriņu?
- Tiešām mans numuriņš? Kaut kā neredzu, man slikta redze.
Ikdienišķa situācija valsts iestādēs un bankās.
