Savulaik situāciju par vides pieejamību būvobjektos uzraudzījusi būvvalde, taču tagad tā vairs neesot, un visa atbildība gulstas uz arhitektu pleciem, kuri ne vienmēr ievēro nepieciešamās specifikācijas, lai, piemēram, cilvēki ar kustību traucējumiem varētu iekļūt ēkā, uzsvēra invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Viņš norādīja, ka vides pieejamību bieži vien saista tikai ar pacēlājiem un uzbrauktuvēm, taču tā attiecas arī uz cilvēkiem ar redzes vai dzirdes invaliditāti, kuriem nepieciešamas akustiskās dzirdes cilpas, surdotulki, vadlīnijas, kā pārvietoties pa pilsētu, un citi palīglīdzekļi. Par to esot runāts jau gadiem, taču jautājumi vienmēr esot atlikti, pieļaujot, ka problēma atrisināsies pati no sevis.
"Pieejama vide ir viens no pamatnosacījumiem, lai vispār cilvēki ar invaliditāti varētu iziet ārā, un tā pieejamā vide kļūst svarīga visai sabiedrībai, jo
Arī vecāka gada gājuma cilvēkiem pieejama vide ir viens no izšķirošajiem faktoriem kaut kur doties vai nedoties. Tāpat arī tūrismā pieejama vide ir viens no svarīgiem un būtiskiem faktoriem, lai tūristi pēc iespējas vairāk vienā vai otrā vietā ierastos," pauda Balodis.
Lai situāciju risinātu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē apspriesti divi potenciālie varianti: lai katrā pašvaldībā būtu cilvēks, kas atbild par vides pieejamības nodrošināšanu, uzraugot būvobjektus un risinot citus neskaidros jautājumus, vai arī izlases kārtībā pārbaudīt Latvijā noteiktā laika posmā būvētos objektus, kā arī pārbaudīt, vai tiek ievēroti būvnormatīvi un tie ir jēgpilni.
Runājot par vides pieejamības speciālistiem būvobjektos, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs uzsvēra, ka tas radītu papildu slogu, jo "kontrolējošo acu pāru esot pietiekami daudz".
"Vides pieejamība, protams, ir ļoti svarīga, un es esmu tikai par [tās uzlabošanu] un atzīstu, ka to visu vajag, bet, manuprāt, mēs birokratizējam, norīkojot papildu cilvēku tieši uz šo, jo tam ir jābūt projekta risinājumam. Tā ir pasūtītāja atbildība, ka viņš tomēr seko līdzi, lai tie risinājumi ir izbūvēti, un īpaši, ja tas ir projektā un pasūtītāja prasībās, – būvdarbu vadītāja atbildība ir tā, kas nosaka, ka tam ir jābūt izbūvētam. Un vēl jau pasūtītājam ir arī būvuzraugs," viņš skaidroja.
Labklājības ministrijas vecākā eksperte vienlīdzīgu iespēju jautājumos Inese Vilcāne atzina, ka abas ieceres ir atbalstāmas un iespējams īstenot, nodrošinot speciālistus gan būvobjektos, gan arī katrā pašvaldībā. Turklāt vides pieejamības speciālisti Latvijā jau esot pieejami, piemēram, pērn sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām apmācīti 15 cilvēki.
"Labklājības ministrijā jau vairāku gadu garumā sadarbojamies ar nevalstiskajām organizācijām, kuras savā kompetencē sniedz šīs vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas. Mēs esam arī savulaik slēguši pakalpojumu līgumus un esam nodrošinājuši vides piekļūstamības konsultācijas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos," stāstīja Vilcāne.
Saeimas atbildīgajā komisijā lemts turpināt diskusijas, iesaistot arī atbildīgās ministrijas.
