Tāpat, parakstot memorandu, par sadarbību depozītsistēmas ieviešanai vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība un pārtikas ražotājus un tirgotājus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure pēc memoranda parakstīšanas atzina, ka ar šo soli pielikts punkts aptuveni desmit gadus ilgajām diskusijām par sistēmas ieviešanu Latvijā. Tiesa, priekšā vēl ir grūts darbs trijos blokus – likumdošanas izstrādē, operatora izveidē un sabiedrības informēšanā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norādīja, ka sistēmai jāsāk strādāt no 2015.gada. „Mēs dzīvojam uz planētas, kura nav neizsmeļama, tāpat arī Latvijas resursi nav neizsmeļami. Un mums ir pēc iespējas efektīvāk tos jāizmanto. Nākotnē ekonomikā un globālajā konkurētspējā vinnēs valstis, kuras efektīvi apsaimniekos savus resursus, nemetīs neko ārā, bet visu, ko var, izmantos, cik vien ir iespējams. Aptuveni 25% šobrīd ir PET, skārdenes un stikla tara, kura būtu iekļaujama depozīta sistēmā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs naudas motivācija šo iepakojumu atgriezt nevis izmest,” sacīja Sprūdžs
Tāpat veikts iespējamās depozīta sistēmas ieviešanas ekonomiskais pamatojums, un ministrs skaidro, ka tajā analizēti vairāki varianti: „Mēs esam ekonomiskajā pamatojumā esam analizējuši četrus un astoņus santīmus, lai parādītu divas galējības. Pie astoņiem santīmiem mēs uzskatām, ka būtu iespējams savākt tuvu 100% no visa iepakojuma. Pie četriem procentiem sistēmai būtu mazāka atdeve – būtu ap 8%, kurš neatgrieztos apritē.”
