Klāt selekcionēto rudens un ziemas ābolu degustēšanas laiks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ziemas mēneši ir īstais laiks, kad ķerties klāt selekcionēto rudens un ziemas ābolu degustēšanai. Šajā gadu mijā to savā bioloģiskajā saimniecībā dara arī Nīcas novada augļkopis Eglons Brūns. Viņš nodarbojas ar Lejaskurzemei piemērotu ābeļu selekcionēšanu. Daži no hibrīdiem jau varētu pretendēt uz šķirnes statusu.

Eglona Brūna bioloģiskajā saimniecībā āboli ziemas laikā glabājas īpašā konteinerā, lai varētu uzturēt vienmērīgu temperatūru. Kastēs tur salikti stāv arī selekcionētie hibrīdi. Šiem āboliem virsū uzrakstīti cipari.

Ar ābeļu selekciju Eglons Brūns nodarbojas jau no piecpadsmit gadu vecuma, mācoties tehnikumā. Viņu iedvesmojis klases audzinātājs, aicinot pamēģināt sakrustot pašmāju labākās šķirnes ar savvaļas ābelēm. Sekojot ieteikumiem, Eglons Brūns izmantojis plūmlapaino ābeli. Kāpēc tā, stāsta selekcionārs:

Es veicu krustojumus. Pirmā ģenerācija aug jau pie mājas, otro turpināju vēl tālāk. No visa tā lielā hibrīdo sēklaudžu skaita cenšos tagad atlasīt labākos, kas ir vērtīgi, kas nepatīk zaķītim. Zaķis apiet ar līkumu."

Kad vērtīgākais atrasts, Eglons Brūns hibrīdu pavairo.

"Tagad, uzpotējot uz saviem sēklaudžiem, kuriem, es uzskatu, ir maza vērtība - redziet, lieli un skaisti augļi sanākuši, Es domāju, ka ir garšīgi, jo cilvēki novērtēja un deva vārdu Garda," teic Brūns.

Līdz tam, ka Gardo varētu atzīt par šķirni, ir jāpaiet zināmam laikam. Eglons Brūns cer, ka kāda no viņa selekcionētajām ābelēm reiz iegūs šķirnes statusu, līdz šim tas gan vēl neesot noticis.

"Ābeļu šķirnēm pēc selekcijas, pēc izveidošanās vēl mainās krāsojums un forma. Cenšos pats vērtēt - reizi mēnesī visu šo daudzumu, te man ir kādi 114 ziemas un rudens hibrīdi, kurus es vērtēju. Visas kārbiņas aiznesu uz māju, paturu siltumā, jo aukstumā ābols nerāda savu garšu. Tad es griežu un vērtēju, garšoju," skaidro selekcionārs. Vienas dienas laikā var izgaršot 10 – 15 ābolus, citādi zūdot garšas sajūta.

Eglons Brūns selekcionē ābeles, kas būtu piemērotas tieši piejūras klimatam – Lejaskurzemē, turklāt bioloģiski audzētas.

Jau divdesmit vienu gadu esmu nostrādājis bez ķīmijas lietošanas. Ja es gribētu ābeles, kas šeit slimo ar kraupi, nomiglot, gribot negribot tas tiktu virsū arī maniem hibrīdiem, tad es nevarētu viņus objektīvi novērtēt," stāsta selekcionārs.

Vasaras un agros rudens hibrīdus Eglons Brūns nogaršo turpat pie koka dārzā, nedaudz tos aprakstot, ziemā sanākot vairāk laika izpētei un plašākiem ābolu aprakstiem. Eglona Brūna dārzā aug ap sešdesmit ābeļu šķirnēm, bet hibrīdu skaits jau mērāms piecos simtos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti