Plaušu hipertensija neļauj brīvi elpot un pārslogo sirdi. Slimības pacientiem liegtas fiziskas aktivitātes – pat pastaigas, velobraukšana, peldēšana vai dejošana. Daļa ir piesaistīti skābekļa aparātiem.
Solidarizējoties ar plaušu hipertensijas pacientiem un spilgti izceļot, kādas aktivitātes viņiem atņemtas, alpīnists Kristaps Liepiņš pirmdien uzkāpa stacijas pulkstenī un pacēla tur biedrības karogu.
“Lai zina, ka tādu slimnieku ir daudz,” akcijas mērķi skaidroja plaušu hipertensijas paciente Eleonora Dolgiļeviča.
Viņai slimību atklāja vēlu, pirms tam ārstēja astmu, “bet Stradiņos atklāja, ka tā ir pulmonālā hipertensija, man ir elpas trūkums, es nevaru paiet”.
Latvijā ar plaušu hipertensiju sirgst vismaz 109 pieaugušie un 20 bērni. Bez pilnvērtīgas ārstēšanas tā strauji progresē un var būt nāvējoša.
Zani Lazdiņu pērn glāba par sabiedrības ziedojumiem veiktā plaušu transplantācija, taču vismaz pieci pacienti pēdējā pusotra gada laikā miruši. Lielākās problēmas – nepietiekamā ārstu pieejamība un ārkārtīgi dārgas zāles. Daļu no tām kompensē valsts, bet ir pacienti, kam vajadzīgi specifiski un dārgi medikamenti, kurus neapmaksā.
“Smagāk slimajiem, četriem pieciem cilvēkiem ik gadu tiek liegtas tiesības uz dzīvību. Manuprāt, tas ir amorāli,” uzsvēra Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme.
Pirmdien pacientus ikviens varēja atbalstīt, simboliski daloties savā elpā - piepūšot balonu, ko daudzi no saslimušajiem paši nespēj. Tikmēr Veselības ministrijas atbilde cerības uz izmaiņām nevieš - iespējas kompensēt specifiskās zāles tikšot meklētas, taču šobrīd tā neesot pirmā numura prioritāte. Vispirms jāspēj pildīt HIV un C hepatīta pacientiem dotie solījumi, kas prasīs miljonus.
