Kāpēc jauniešu iecienītās mazās austiņas dzirdei kaitē visvairāk? Saruna ar ausu ārstu

Bieža skaļas mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt dzirdes traucējumus arī jauniešiem, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) otorinolaringologs Kristaps Dambergs. Tiesa, jaunieši paši par dzirdes traucējumiem sūdzas reti, taču vecāki mēdz pamanīt, ka bērns arvien biežāk pārprasa “ko tu teici?”.

ĪSUMĀ:

•    Pārāk skaļa skaņa ilgākā laika posmā var izraisīt vājdzirdību.
•    Pierādīts, ka lielās austiņas, ko uzliek virsū uz ausīm, rada mazāku bojājumu dzirdei.
•    No dzirdes viedokļa noteikti vislabāk būtu runāt telefona skaļrunī, iesaka dzirdes ārsts.
•    Mazāk pētīta ir elektromagnētiskā lauka ietekme uz dzirdi, līdzšinējie pētījumi pierāda, ka tas veselību neietekmē.
•    Dzirde pasliktinās lēnām, un to nepamana uzreiz, vienas dienas laikā.

Galvenais iemesls, kāpēc rodas dzirdes traucējumi, reizēm pat daļējs dzirdes zudums, ir pārāk skaļš troksnis. Tā kā jauniešiem patīk klausīties skaļu mūziku, bet mūsdienās arvien biežāk tā skan austiņās, nevis klātienes koncertā, tas ir viens no iemesliem, kas var pasliktināt dzirdi.
Izrādās, kaitīgākas dzirdei ir tieši auss ejā ieliekamās mazās austiņas, kas šobrīd ir īpaši iecienītas pusaudžu un jauniešu vidū. Kāpēc tā? Gluži vienkārši jo dziļāk ausī skan, jo lielāku skaļumu un iespējamo bojājumu var nodarīt dzirdei. BKUS otorinolaringologs Dambergs brīdina, ka dzirdes zudums ir nopietns kaitējums veselībai, visbiežāk – neatgriezenisks, jo zāles pret zaudētu dzirdi vēl nav izdomātas. Svarīgi izvēlēties pareizās austiņas un nepārsniegt ieteicamo skaļumu.

Kā viedierīces ietekmē dzirdi?

Ekrāni. Ievilkšanas spēks

Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālais stāsts “Ekrāni. Ievilkšanas spēks” atklāj piecu ģimeņu pieredzi, audzinot bērnus digitālo tehnoloģiju laikmetā, un aktualizē viedierīču lietošanas paradumu ietekmi uz savstarpējām attiecībām, fizisko un garīgo veselību.

Līdz ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv atrodams tematisks garstāsts "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai".

Filmai un garstāstam seko arī tematiska sižetu sērija LTV raidījumā "Rīta Panorāma".

“Protams, ka viedierīces var izraisīt dzirdes traucējumus,” uzsver BKUS dzirdes ārsts Dambergs. “Ja pārāk ilgi un pārāk skaļi klausās, teiksim, mūziku telefonā, tad paaugstinātās skaņas iedarbība ilgākā laika posmā var izraisīt vājdzirdību, kas savukārt nākotnē nav ārstējama. Vienīgā izeja būtu dzirdes aparāts.”
Ārsts norāda, ka pasaulē pastāv vadlīnijas, kur noteikts skaņas slieksnis – pieaugušiem cilvēkiem tie ir 80 decibeli, bet jauniešiem vecumā līdz 18 gadu vecumam skaņa nedrīkstētu pārsniegt 75 decibelu līmeni. Turklāt nozīme ir arī tam, cik ilgi jāklausās. Piemēram, ar jau minēto pieļaujamo skaļumu var klausīties mūziku 40 stundas nedēļā, taču, ja troksnis ausīs skan ilgāk par 40 stundām nedēļā, tas jau var būt bojājums dzirdei. “Jo skaļāka skaņa, jo šīs stundas sarūk, teiksim, ja ir 90 decibelu skaļums, tad tās var būt tikai četras stundas nedēļā,” norāda dzirdes speciālists.

“Ja aizejam uz rokkoncertu, kur ir 120 decibelu skaņa, un ja vēl stāv tuvāk tumbai, tad tās ir tikai dažas minūtes nedēļā, kas jau nodara kaitējumu dzirdei.” Tāpēc tik svarīgi atcerēties, ka mazākiem bērniem šādos koncertos noteikti būtu jānēsā aizsargaustiņas. Tās slāpē troksni un pasargās dzirdi.

Jāatzīst, ka lielie koncerti pagaidām nav aktuāli, taču mūzikas klausīšanās pusaudžu vidū gan nav zaudējusi aktualitāti. Mūsdienu pusaudžu neatņemama sastāvdaļa ir austiņas. “Lielākais risks ir tad, kad pusaudzis vēlas klausīties mūziku vai kādu pārraidi skaļi, jo tas ir baigi forši.” Diemžēl problēmas rodas tad, kad skaļu mūziku austiņās klausās uz ielas, kur jau pastāv fona troksnis. “Fona troksnis intensīvas satiksmes laikā lielākās pilsētās ir 70, 80 vai pat 90 decibelu, un, ja ieliekam austiņas, gribam pārsniegt šo fona troksni, lai normāli sadzirdētu mūziku vai pārraidi, ko klausāmies. Uzregulējot viedierīcē krietni skaļāku skaņu par to, kas ir jau esošais fona troksnis, tiek bojāta dzirde.” Kā uzsver ārsts, ausij nav svarīgi, kas notiek fonā, bet gan tas, kas notiek tieši ausī.

Mazas un kompaktas – dzirdei viskaitīgākās

Visbiežāk pusaudži un jaunieši izvēlas savus iemīļotos pārraižu varoņus vai mūzikas gabalus klausīties mazajās austiņās. Tās ir ērtas, mazas un kompaktas, neaizņem daudz vietas. Diemžēl no dzirdes veselības viedokļa šis variants ir viskaitīgākais. Kādēļ tā? “Skaņa neaizplūst nekur ārpus auss, bet gan iet tieši auss ejā, atsitas pret bungplēvīti, ievibrē bungplēvīti, un vibrācija aiziet līdz iekšējai ausij. Un jo skaļāk tas ir, jo lielāks bojājums var rasties,” skaidro Dambergs. “Savukārt, ja lieto lielās austiņas, ko uzliek virsū uz ausīm, ir pierādīts, ka tās rada mazāku bojājumu. Tas tādēļ, ka daļa no skaņas nenonāk auss ejā, bet aizplūst ārpus auss.”

Atsaucoties uz pētījumiem, speciālists norāda, ka tie varētu būt ap deviņiem decibeliem, kas it kā pazūd, ja lieto lielās ausis. “Teiksim, ja klausāties ar mazajām austiņām mūziku 80 decibelu skaļumā, tad  lielajās austiņās skaņa, kas nokļūst auss ejā, būs nedaudz virs 70 decibeliem. Tātad daļa skaņas slāpēsies.” Otrs pluss lielākajām austiņām ir tas, ka tās vairāk nekā mazās austiņas nobloķēs ārējo troksni, līdz ar to nevajadzēs tik skaļi uzregulēt skaņu, kas skan viedierīcē.

Savukārt mīnuss lielajām austiņām ir ne tikai ergonomija – tās ir lielākas, aizņem vairāk vietas, bet diemžēl arī noslāpē to fona troksni – brīdinošus automašīnu, vilcienu vai luksofora signālus –, kas drošības dēļ būtu obligāti jādzird.

Telefona saruna pie auss vai skaļrunī?

No dzirdes viedokļa noteikti vislabāk būtu runāt telefona skaļrunī, iesaka dzirdes ārsts. “Tad skaņa izplatās pa visu telpu, nevis tieši ausī. Attālums no viedierīces, ja runā pa skaļruni, līdz ausij būs pietiekami liels, lai skaņa noslāpētos un nebūtu kaitīga. Vienkārši telefona likšana pie auss, tad, ja tā ir tikai telefona saruna, visticamāk, arī neradīs problēmas.” Ja tā ir parasta telefona saruna, kas nebūs skaļāka par pieļaujamo normu – 70 decibeliem –, ietekmei uz dzirdi nevajadzētu būt.

Cita situācija, ja sarunas pa telefonu ir darbs. “Jāskatās, kā tiek lietots telefons: ja tas piecas stundas dienā visu laiku ir pie vienas auss, tad var būt, ka darba dēļ, ja telefons lietots gadiem ilgi, tas var pasliktināt dzirdi. Tas viss ir iespējams, tomēr tas ir reti.”

Ja ir darbs ar telefonu un darbs, kurā visu laiku jārunā pa telefonu, tad visticamāk cilvēki negribēs turēt roku pie telefona, bet drīzāk izmantos austiņas. Kā jau iepriekš minēts, būtu jāizvēlas tās austiņas, kas neiet iekšā auss kanālā, bet lielās austiņas, tās ilgtermiņā būs veselīgākas.

Vai dzirdi ietekmē bezvadu austiņas?

Uz bezvadu austiņām attiecas viss tas pats, kas uz mazajām austiņām – ar vai bez vada, nav nozīmes, jo galvenais iemesls, kāpēc viedierīces var ietekmēt dzirdi, ir skaļums, nevis tas, cik stilīgas un inovatīvas ir tehnoloģijas. Lai gan mēdz izskanēt bažas, ka dzirdi un veselību kopumā var ietekmēt arī elektromagnētiskais lauks, kurā darbojas arī bezvadu austiņas, ārsts norāda, ka tam pagaidām nav pierādījumu: “Tas mazāk pierādītais, mazāk izpētītais ir magnētiskais lauks, ko vajadzētu tomēr ņemt vērā. Nedomāju, ka tas ir ārkārtīgi bīstami mūsu veselībai, jo tad jau būtu parādījušies pētījumi par to, ka tas tiešām ir ārkārtīgi neveselīgi – vēzi izraisoši vai vēl kaut kā, bet, iespējams, pēc 20 gadiem mēs runāsim citādi. Būs pagājuši daudz vairāk gadu, daudz ilgāks laika posms ar mobilajiem viedtālruņiem, un, iespējams, būs kādas citas atziņas par to visu. Bet šobrīd uzticamu datu par elektromagnētisko lauku nav.”

Pirmās dzirdes problēmu pazīmes

Kā pamanīt, ka pusaudzis nedzird?

  • Ja vietā, kur ir neliels fona troksnis, blakussēdētāji viens otru nedzird
  • Ja arvien biežāk pusaudzis pārprasa: Kas ir? Ko tu teici?
  • Ja dzirde ir jau vāja, skolā rodas grūtības koncentrēties, sadzirdēt, ko skolotājs stāsta, kā rezultātā pasliktināsies atzīmes
Kā atgādina BKUS dzirdes ārsts, dzirdes traucējumi parasti rodas ilgākā laika periodā. “Tas noteikti nenotiek vienas nedēļas laikā, tas nenotiks mēneša laikā, bet var notikt dažu gadu laikā. Dzirde pasliktinās lēnām, un to nepamana uzreiz, vienas dienas laikā. Cilvēki ne vienmēr to saprot, it īpaši jaunieši – viņiem liekas, ka viss ir labi, jo viņi ir jauni, viņi ir veseli un pie ārstiem nav jādodas, jo dzirde ir laba.”

Pirmās dzirdes traucējumu pazīmes pamanīs nevis paši jaunieši, bet gan vecāki. “Jaunietis pats visbiežāk vispār nejūt nekādus traucējumus. Viņš ir pieradis. Jo, ja viņš klausās skaļu mūziku jau vairākus gadus, viņš pie skaļuma ir pieradis. Varbūt ik pa laikam viņš pagriež skaļāk mūziku, lai labāk dzirdētu – lai dzirdētu it kā savā normālajā līmenī.”

Ja pusaudzis nonāk dzirdes ārsta kabinetā, tad tas ir tāpēc, ka vecāki sākuši pamanīt, ka bērns bieži pārprasa, varbūt kļūdās tajā, ko sadzird, vai arī atbild kaut ko citu. Iemesli varētu būt arī tas, ka televizora skaņa tiek uzgriezta pārāk skaļi, kā arī mūziku klausās pārāk skaļi – tā, ka tas traucē arī vecākiem. “Es nerunāju, par deviņus gadus vecu bērnu, tas ir ļoti reti, ka skaļas mūzikas dēļ dzirde būtu bojāta šajā vecumā. Biežāk tas notiek 15, 16, 17 gadu vecumā. Tas ir riska vecums, kad jaunietis it kā kļūst patstāvīgāks – pats izdara savas izvēles, klausās mūziku, kas viņam patīk, un neviens it kā nevar jau lielajam un patstāvīgajam bērnam aizrādīt, cik skaļi klausīties vai nē.”
Labā ziņa, ka viedierīces iespējams izmantot arī veselības profilaksei savas veselības labā, noregulējot viedtālruņu iestatījumos maksimālo iespējamo skaņu. Jauniešiem – ne skaļāk par 75 decibeliem.

 

Vairāk par ekrānierīču ietekmi uz bērniem un jauniešiem lasiet LSM.lv garstāstā "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai"!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt