Sadaļas Sadaļas
Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai
Tehnoloģijas mūsdienu vecākiem var būt gan palīgs, gan ienaidnieks. Kā noturēt smalko robežu? Eksperimenti Latvijas ģimenēs, pasaules tendences un speciālistu ieteikumi
Guntis Ščerbinskis, Tīna Sidoroviča
Viedtālruņi, planšetdatori, televizori un citas ekrānierīces piepilda aizvien lielāku daļu mūsu laika. Nozīmīgu vietu tās ieņem arī bērnu un vecāku attiecībās.

Bērnu audzināšana viedtālruņu un sociālo tīklu ērā ir kļuvusi grūtāka, nekā tas bija pirms 20 gadiem, – par to ir pārliecināta lielākā daļa bērnu vecāku ASV. Bet vairākums vecāku Austrālijā ziņo par kaujām, kas ikdienā jāizcīna, mēģinot ierobežot bērnu ekrānlaiku.

Ekrāni plaši tiek izmantoti kā digitālās aukles bērnu nomierināšanai un garlaicības kliedēšanai. Vecāku pieejas ir atšķirīgas – vieni cenšas atturēt bērnus no ekrānierīcēm, cik vien tas iespējams, jo bažījas par to iespaidu uz bērna attīstību un veselību, citi, gluži pretēji, uz tehnoloģijām raugās kā uz iespējām, gatavojot bērnu pastāvīgai dzīvei mūsdienu tehnoloģiju vidē.

Neatkarīgi no tā, kurā no pusēm katrs atrodas, gan vieniem, gan otriem ir jāmeklē līdzsvars starp iespējām un riskiem, ko rada tehnoloģijas. Līdzsvara meklējumus atklāj arī šajā publikācijā apkopotā ģimeņu pieredze, audzinot dažāda vecuma bērnus digitālo tehnoloģiju laikmetā.

Kā saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, ekrāns pats par sevi nav ne slikts, ne labs – tas ir darbarīks:
Un kā jebkuru darbarīku, mēs to varam izmantot dažādos nolūkos, dažādos veidos. Mēs varam to izmantot produktīvi un mēs to varam izmantot arī bīstamā veidā."
Pieredze ģimenēs
5 vecuma grupas
0–2 gadi
Vismazākie bērni
Lasīt vairāk
3–6 gadi
Bērnudārznieki
Lasīt vairāk
7–10 gadi
Sākumskolēni
Lasīt vairāk
11–14 gadi
Jaunākie pusaudži
Lasīt vairāk
15–18 gadi
Pusaudži un jaunieši
Lasīt vairāk
Vismazākie bērni (0 līdz 2 gadi)
Digitālais knupītis un ekrānaukle
Betija (1), Emīlija (2) un Matīss (5).
Foto – kadrs no filmas "Ekrāni. Ievilkšanas spēks"
Nosēdināti pie televizora. Tā ik rītu mostas un gatavojas dārziņam Matīss (5) un Emīlija (2). Ekrāns nav svešs arī visjaunākajam bērnam Baibas un Oskara ģimenē – Betijai (1). Vecāku ieskatā televizors ir noderīgs atbalsta rīks bērnu pieskatīšanā situācijās, kad vecāki ir aizņemti.

"Zinu, ka ļoti daudzi vecāki no rīta vienkārši ieslēdz televizoru. Tas ir tāds veids, kā var pamodināt bērnus," teic Baiba. Arī gadu vecā Betija pēc pamošanās tiek nosēdināta uz dīvāna pie televizora. "Viņa kādu laiku skatās. Bet viņai tas ir uz īsu brīdi," skaidro Oskars. "Apmēram no deviņiem mēnešiem viņa jau tā vairāk skatās televizoru. Bet viņa jau vēro vienkārši, ka tur kaut ko krāsainu rāda. Vēl jau tā uztvere nav tāda…"
Ja ekrāns jeb digitālā aukle ir izslēgta, tas nozīmē nepārtrauktu mantu kārtošanu, pastāvīgu vecāku uzmanību, atzīst Baiba. "Tad viņi grib krāsot, grib likt lego. Un tad visu laiku jāvaktē, lai mazākā tos lego neapēd. Vai arī sākas visādi kašķi bērnu starpā."

"Mums tomēr nav papildspēku, kas pieskata bērnus. Viņi neatrodas šeit. Un līdz ar to tas tomēr ir sava veida palīgs mājas darbos," par televizora lomu saka Oskars. Viņaprāt, televizors bērnam agrīnā vecumā nav tik kaitīgs kā citas ekrānierīces – viedtālrunis vai planšetdators, jo televizors ļauj labāk kontrolēt bērniem pieejamo saturu.
Sākotnēji Oskars un Baiba bijuši atvērtāki dažādām viedierīcēm bērnu dzīvē. Tomēr gūtās pieredzes rezultātā vecāki nonākuši pie stingrākām robežām. Visvairāk pie tehnoloģijām savulaik ticis pirmais bērns – Matīss. Vecāki atceras, ka bērna atraušanai no tiešsaistes satura nācies gan mānīties par interneta atslēgšanu visā rajonā, gan vienkārši izraut vadus no ierīcēm.
Kā tehnoloģijas iespaido bērnus. Vecāku pieredze
Nopietnas pārdomas vecākiem raisījis kāds notikums ar Matīsu divu gadu vecumā. Lai uz mirkli dotos uz vannas istabu, Baiba dēlam ieslēgusi tolaik bērnu vidū populārās grupas "Bermudu divstūris" mūzikas klipu. "Pēkšņi Matīss sāka raudāt. Izskrēju no vannas istabas. Kas noticis?" atceras Baiba. "Divgadnieks stāvēja pie ekrāna, rokās paņēmis lielo virtuves nazi." Kā noprotams, Matīss nazi bija paņēmis videoklipa iespaidā, un par laimi nebija savainojies. "It kā jau tu aizdomājies par to, ka bērns visu ko redz. Bet tu nekad neiedomājies, ka viņš tiešām tajā visā tik ļoti dzīvo iekšā," spriež Baiba.
Konteksts
Lai gan speciālisti iesaka atturēties no ekrānierīču izmantošanas bērniem līdz divu gadu vecumam, gan Latvijā, gan citviet pasaulē veikti pētījumi rāda, ka šis ieteikums tiek plaši ignorēts. Ekrānu izmantošana mazu bērnu nomierināšanai ir izplatīta prakse.
Piemēram, pirms dažiem gadiem centra "Dardedze" veiktā vecāku aptauja liecina, ka ekrānierīces (viedtālruni, planšetdatoru) regulāri lieto 31,6% bērnu līdz divu gadu vecumam. Visbiežāk ekrāni mazajiem tiek doti, lai kliedētu viņu garlaicību, vai situācijās, kad vecāki ir aizņemti.

Latvijas vecāki šajā ziņā neatšķiras no citiem. Pētījumi dažādās pasaules valstīs un kontinentos rāda, ka ieteikums bērnus līdz divu gadu vecumam atturēt no ekrāniem praksē gūst mazu atsaucību. Piemēram, Austrālijā 40% mazo bērnu pie ekrāniem pavada vismaz divas stundas dienā.
Televizors ir tikpat kaitīgs kā citi ekrāni

Lai arī cilvēki mēdz uzskatīt, ka televizors ir mazāk kaitīgs par citām ekrānierīcēm, zinātnisku pierādījumu tam nav. Arī televizors nav ieteicams bērniem līdz divu gadu vecumam, jo līdzīgi kā citi ekrāni "zog" bērna uzmanību no attīstībai svarīgiem uzdevumiem.
"Satraucoši, ka jau pavisam mazi bērni tiek pie ekrānierīcēm un lieto tās regulāri. Un tie ir bērni pat līdz divu trīs gadu vecumam. Šis ir vecums, kad bērna smadzenes attīstās saskarsmē ar reālo vidi. Caur visām maņām – sataustot, ieraugot, sadzirdot, sasmaržojot un pagaršojot," uzsver centra "Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma. Līdz ar to – tā kā bērns pats dabiski darbojas, tas arī ir labākais veids, kā viņam piedāvāt darboties.

Centra "Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma
Foto – kadrs no filmas “Ekrāni. Ievilkšanas spēks”
"Bērns līdz divu gadu vecumam īsti neuztver ekrāna saturu," skaidro bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Vienlaikus ekrāns aktīvi piesaista bērna uzmanību, novēršot bērnu no attīstības pamatuzdevumiem. "Laiku, kas ir pavadīts pie ekrāna ierīces līdz divu gadu vecumam, var uzskatīt par bērna attīstībai zaudētu laiku," brīdina speciālists.
Ja bērnam šajā vecumposmā ir daudz ekrānlaika, tam var būt negatīvas sekas. Bezborodovs: "Tai brīdī bērns pats neiemācās regulēt savas emocijas. Ekrāns kļūst par vienīgo emocionālo regulatoru. Tas var aizkavēt valodas attīstību, tas var apgrūtināt koncentrēšanās spējas un visas spējas, kas tālāk ir saistītas ar pašregulāciju, uzvedības, emociju regulāciju." Vienlaikus, kā norāda bērnu psihiatrs, pēc divu gadu vecuma, kad bērns jau sāk uztvert saturu, ekrānierīces iespējams izmantot arī, lai sekmētu bērna attīstību.

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs
Foto – kadrs no filmas “Ekrāni. Ievilkšanas spēks”
Bērnudārznieki (3–6 gadi)
Eksperiments: Nedēļu bez televizora
Lai arī televizors ģimenē tiek uzskatīts par gandrīz vai neaizstājamu palīgu trīs pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanā, Baiba un Oskars piekrita uz nedēļu pilnībā izslēgt ierasto digitālo aukli. Lielāko atklājumu šajā eksperimentā sagādāja piecgadīgais Matīss. Vecāki arī pārliecinājās, ka dzīve bez televizora prasa vairāk piepūles, uzmanības un radošuma.

"Vairāk ir jāstrādā. Nav tā, ka apsēdini vienkārši pie televizora un tas bērns pamostas," eksperimenta norisi raksturo Oskars. "Grūtākais bija tieši pirmdienā, kad bija jāceļ bērni uz dārziņu," stāsta Baiba, atzīmējot, ka modināšanas gaita bez televizora ir gausāka. Toties pēc pamošanās bērni nav tik daudz jāmudina uz ģērbšanos. "Kad mošanās notiek pie televizora, parasti bērni jāskubina – ģērbies taču. Tagad viņi sadzirdēja tos mūsu vārdus, ka ir jāģērbjas, un tiešām arī paši ģērbās," piebilst māte.
"Man ļoti patika, ka vakaros tētis ļoti daudz spēlējās ar bērniem, kamēr es gatavoju ēst," atklāj Baiba. Mājās izjaukti visi lego komplekti, kas bija iepriekš salikti, un Matīss vakaros mēdza daudz ko būvēt no jauna. "Principā bija vairāk jāpiedomā pie tā, ko vakarā mēs darīsim," atzīst tēvs.

Pilnībā bez ekrānaukles būtu grūti. Baiba: "Tas ir tas brīdis, kad ir izslēgts televizors un jāiet gulēt. Tad viņiem ir otrā elpa. Viņi sāk skraidīt no vienas istabas uz otru, ir riktīgs skaļums, jumts raujas nost. Kāds kaut ko izdara, sākās raudāšana, te viens, te otrs, trešais. Protams, kad gribi mieru, ieslēdz televizoru. Tad ir miers, tad ir klusums."

Baiba salīdzina:
Kad bērni skatās televizoru, es varu ātri uztaisīt ēst, un miers. Bez televizora ir jārēķinās ar lielāku šmuci un ķēpāšanos."
Bērni iesaistījušies arī ēst gatavošanā, kas, no vienas puses, prasa papildu vecāku uzmanību un enerģiju, tajā pašā laikā bijusi lieliska sajūta, ka bērni grib darboties kopā ar vecākiem.

"Matīss skaidri un gaiši mums pateica, ka viņam patika bez televizora," atzīmē Baiba. Tas vecākiem bijis lielākais pārsteigums no eksperimenta nedēļas. Līdz šim vecāki uzskatījuši, ka tieši vecākais dēls ir tas, kuram šis ekrāns ir nepieciešams visvairāk.
Kad bērnam var dot telefonu? Tēta Oskara viedoklis
Kā secina Baiba, bērniem patīk, ka vecāki velta visu laiku viņiem: "Bet tā sāpe ir, ka vecāki ir atnākuši mājās, viņi ir noguruši, viņi arī grib atpūsties, bet bērni grib spēlēties un darboties. Un tur arī atduras tās intereses."
Konteksts
Pirmsskolas vecuma bērniem Pasaules Veselības organizācija rekomendē nepārsniegt vienu stundu kopējā ekrānlaika dienā. Vienlaikus ieteikts turēties pie principa – jo mazāk ekrānlaika, jo labāk. Ir speciālisti, kas uzskata, ka bērnam pirmsskolas vecumā vēl nebūtu jābūt pastāvīgai saskarsmei ar ekrānierīcēm.
Tomēr ir arī pētījumi, kuros akcentēta citu apstākļu ietekme uz bērna attīstību, liekot uzsvaru nevis uz ekrāna laika ieteikumiem, bet uz nepieciešamību līdzsvarot dažādas bērna aktivitātes, veltot uzmanību arī grāmatu lasīšanai, radošām nodarbībām, kustībām un aktivitātēm svaigā gaisā.

Kā rāda Latvijas vecāku aptauja, gandrīz puse bērnu vecumā līdz 6 gadiem viedtālruņus vai planšetes lieto pastāvīgi ik dienu. Jāņem vērā, ka televizora skatīšanās šā vecuma bērniem ir vēl izplatītāka prakse.
Bērnudārzniekiem – ekrāns kopā ar vecākiem

Ir vairāki nosacījumi, kas jāievēro, lai pirmsskolas vecumā (no 2 gadiem) pie ekrāna pavadītais laiks būtu attīstību sekmējošs. Šos noteikumus uzskaita bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs: "Ekrāna saturam ir jābūt veidotam mērķtiecīgi šai vecuma grupai, mērķtiecīgi bērnu auditorijai, ņemot vērā viņu uztveres īpatnības, zināšanu līmeni un intereses. Turklāt saturam ir jābūt apzināti veidotam ar attīstības mērķi. Bērnam ir aktīvi jāmijiedarbojas ar ekrāna saturu. Tas nozīmē – nevis vienkārši sēdēt un skatīties multeni, kas ir pasīvs ekrāna laiks, bet aktīvi kaut ko darīt, mijiedarboties. Bet galvenais nosacījums – ekrānierīces šajā vecumposmā vienmēr tiek lietotas kopā un sadarbībā ar pieaugušo."

Šajā vecumposmā vēl ir ļoti svarīgi arī limitēt bērna ekrānlaiku. Bezborodovs: "Piemēram, pārlieka televizora skatīšanās vecumā līdz pieciem gadiem ir saistīta ar lēnāku valodas attīstību, ar lielākām grūtībām apgūt vadības funkcijas, ar koncentrēšanās grūtībām turpmākajā vecumā, ar grūtībām kontrolēt impulsus."
"Mana pārliecība ir, ka bērna attīstībai pirmsskolas vecumā ekrāna ierīces nav nepieciešamas. Tieši otrādi – tās samazina to vērtīgo laiku, ko bērns var pavadīt, pētot un atklājot pasauli aktīvā veidā," vērtē centra "Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma. "Ja tomēr vecāki izvēlas jau pirmsskolas vecumā iepazīstināt bērnu ar ekrānierīcēm, es ieteiktu ievērot principus: nelietot ierīces katru dienu; nekad nelietot tās pirms miega; ne vairāk kā 15–20 minūtes vienā reizē un ne vairāk kā pusstundu dienā, un vienmēr lietot tās kopā ar bērnu."
Sākumskolēni (7–10 gadi)
Divas ģimenes – atšķirīgas pieejas
Ja pirmsskolas vecumā ekrāni jālieto vecāku uzraudzībā, tad atbilstoši Latvijas likumiem, sākot no 7 gadu vecuma, bērns drīkst atrasties internetā arī viens pats. Praksē ģimenēs ir atšķirīgas pieejas, veidojot sākumskolēnu digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumus.

Atvērtība tehnoloģijām – tā var raksturot Paula (7) un Valda (9) bērnību. Vecāki – Ļena un Kārlis – uzskata, ka jāiet laikam līdzi un jāveicina bērnu tehnoloģiju pratība. Šo zināšanu un prasmju sniegšanu vecāki saista ar bērna gatavošanu patstāvīgai dzīvei.
"Es pat nespēju iedomāties, ka mēs principiāli iestātos – tā, tagad mēs nedosim līdz trīs gadu vecumam nevienu ierīci, tad arī mēs paši tās nedrīkstētu izmantot. Bet mēs arī paši diezgan aktīvi tās izmantojam," stāsta Ļena. "Nekad nav bijusi tāda doma vai apspriesta tēma par to, ka tā būtu ļaunuma sakne, kura mums ir jākontrolē, kaut kā jāierobežo," papildina Kārlis.

Vecāki atzīst, ka pirmsskolas vecumā ekrāni bērniem nereti izmantoti kā digitālie knupīši, jo sevišķi situācijās, kad ģimene apmeklējusi pasākumus ārpus mājas. Sākumskolas vecumā bērni jau apzināti virzīti digitālo prasmju un iemaņu apgūšanai.

Valdis septiņu gadu vecumā pirmo reizi tika aizsūtīts uz programmēšanas skoliņu. "Tas, man šķiet, iedeva tādu pamatgrūdienu," vērtē Ļena. "Kad Valdim būs padsmit gadi un ja viņš nemācēs pelnīt naudu jau pats, tad mēs kaut ko nebūsim izdarījuši pareizi," smej mamma. "Principā liekam visu uz to, ka tad, kad viņam būs padsmit gadi, viņš varēs brīvajā laikā programmēt un ar to pelnīt naudu. Tā ir tāda bērnu sagatavošana izdzīvošanai."
Ceru, ka tas, ka Valdis mācās programmēšanu, ka dēli apmeklē mākslas nodarbības, apgūst tehniskās prasmes, ļaus viņiem konkurēt un justies pārliecinātiem darba tirgū."
Vecāki atzīst, ka bērnu tehnoloģiju lietošanas paradumus gluži neatstāj pašplūsmā. "Mēs sākam piemērot darbošanās maiņu, kad saproti, ka tas bērns jau ir pazudis tur, – ne viņš uz tevi vairs reaģē, ne arī pats sev kaut ko labu tur dara. Tad nomainām," pieredzē dalās Ļena. Kā alternatīva tad ir kādas fiziskas aktivitātes ārā, grāmatas lasīšana, zīmēšana vai lego likšana.
Vai tehnoloģijas apdraud bērnus? Vecāku viedoklis
"Viņi paši spēj izdomāt, ko darīt arī ārpus ekrāniem. Ar to mums nav problēmu," atzīst vecāki. "Es gan ar bažām gaidu pusaudža gadus. Ir dzirdēti visādi stāsti," piebilst māte, minot mobinga izplatību virtuālajā vidē. "Tas ir pilnīgs jaunums mums kā vecākiem, jo mēs ar to esam saskārušies tikai reālajā vidē. Līdz ar to mēs nezinām, kā to risināt, mums nav tādas pieredzes, mēs nevaram ieteikt."
Stingri ierobežots laiks un saturs – tāda ekrānu vērošanas kārtība ir pirmklasnieces Madaras (7) mājās. Viņa dzīvo kopā ar saviem vecākiem – Elīnu un Gati, daudz lasa, mācās privātskolā. Madarai nav sava telefona, bet televizoru viņa drīkst skatīties tikai dažas reizes nedēļā ierobežotu laiku. Vecāki plāno meitai pirkt pirmo telefonu ar podziņām tad, kad viņa ies 3. klasē.

Kāpēc tāds lēmums? Mamma Elīna skaidro, ka pirmo reizi saskārās ar ekrānu vilinājumu, kad meita bija pavisam maziņa. Madarai bija ļoti liela interese par multiplikācijas filmām, viņa gribējusi tās skatīties visu laiku. "Viņa ir tāds cilvēks. Tāpat kā grāmatu pasaulē, – viņa tik ļoti ieiet tajā iekšā, tik ļoti tver katru sajūtu," savus vērojumus atceras mamma. "Viņai no tā stāvokļa grūti iziet ārā. Viņa ir pilnīgi pārņemta."
Stingru kārtību, kā Madara turpmāk drīkstēs skatīties televizoru, ģimenē ieviesa, kad viņai bija 3 gadi – kāda no Madaras pirmsskolas biedreņu mammām ieteica 10 minūtes sareizināt ar gadu skaitu. Tātad sākumā tās bija 30 minūtes 3 reizes nedēļā – pirmdien, trešdien un piektdien.
Kāpēc bērnam nepirkt telefonu? Pirmklasnieces mammas viedoklis
Bērnu audzināšanā tomēr palieku pie tā, ka, kamēr bērni ir mūsu mājās, noteikumus un to, kā mēs darām, kā mēs rīkojamies, nosaka vecāki."
"Mēs varam ļaut bērniem arī izdarīt kaut kādas izvēles, bet, ja mēs ļautu izdarīt izvēli it visā, protams, ka tie bērni lielākoties ēstu frī kartupeļus, piekostu klāt hotdogu un dzertu kolu. Tieši tāpat ar ierīcēm un ar tur atrodamo saturu. Tāpēc esam mēs – pieauguši cilvēki, kas šo saturu var vērtēt. Un mēģināt bērnam iedot to labāko."

Elīna uzsver, ka viņai ir būtiski, lai Madara nepalaiž garām daudz un svarīgas lietas dzīvē, piemēram, šobrīd viņai attīstās lasītprasme, viņai attīstās valoda, vārdu krājums. "Mēs lasām kopā grāmatas, viņa skatās grāmatas, ļoti daudz rotaļājas, mēs spēlējamies, ļoti daudz sarunājamies. Es saprotu, ka laiks ir limitēts, un es pat nevaru iedomāties, kur tajā laikā ietilpināt ierīci un ekrāna laiku."
Konteksts
Vēl 2015. gadā gandrīz puse septiņgadīgo bērnu Latvijā ekrānierīces lietoja tikai līdz stundai dienā, bet 2018. gadā šādu bērnu īpatsvars krasi sarucis līdz 17,2%, liecina Bērnu antropometrisko parametru un skolas vides pētījums Latvijā (2018./19. m.g.). Vienlaikus pieaug septiņgadnieku īpatsvars, kuri ikdienā viedierīcēs pavada divas, trīs vai vairāk nekā četras stundas dienā.
Līdzīgi izteikta tendence ir arī deviņgadīgo bērnu vidū, būtiski pieaugot ikdienas ekrānlaikam. ASV 2019. gada dati liecina, ka 8–12 gadus veci bērni ekrānus izklaidei (neskaitot skolas un mājasdarbus) izmanto vidēji 4 stundas 44 minūtes dienā. Minētais pētījums arī atklāj, ka ģimenēs ar zemiem ienākumiem bērni vairāk laika pavada ekrānos nekā ģimenēs ar augstāku labklājību.

2020. gadā publicētā starptautiskā pētījumā par laika, kas pavadīts pie televizora, datora ekrāna, kā arī videospēļu spēlēs, saistību ar sākumskolas bērnu akadēmiskajiem rādītājiem – lasītprasmi un rēķināšanu – atklāja, ka televizora ekrāna vērošanai vismaz divas stundas dienā astoņu un deviņu gadu vecumā ir negatīva ietekme uz bērnu lasīšanas prasmēm 11 gadu vecumā. Sakarības starp datora un videospēļu spēlēm un sekmēm skolā netika atklātas.
Bērnam jāspēj mierīgi aiziet no ekrāna

"Risinājums nav ne pilnīgā viedierīču aizliegumā, ne arī pilnīgā visatļautībā. Tas ir vecāku darbs. Tas līdzsvars, jā, tas diemžēl ir uz vecāku pleciem," vērtē pediatre Katrīna Selecka.

Psiholoģe Zanda Rubene akcentē, ka jau sākumskolas vecumā tehnoloģiju izmantošana bērniem ir diezgan būtiska socializācijas daļa. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas pētījumu, viņa uzsver:
Neviens vairs nešaubās par tehnoloģiju izmantošanas lietderību skolēniem no astoņu gadu vecuma."
Viņa uzsver – kā vecāku, tā sabiedrības mērķis ir izaudzināt medijnobriedušus cilvēkus. Ko tas nozīmē? "Audzināšanas procesā mums īsti nav jārūpējas par bērnu digitālās kompetences veicināšanu – to viņš iemācīsies skolā un pats savā dzīvē. Bet mums uzdevums ir domāt, lai cilvēks būtu spējīgs pieiet pie ekrāna, izdarīt to, ko tur vajag, un mierīgi aiziet no tā ekrāna nost, lai nebūtu tas vilinājums, kad ar spīdošām acīm tu netiec nost un tu pēkšņi saproti, ka ir pagājušas četras piecas stundas un tās stundas ir pazudušas. Medijnobriedis cilvēks ir tas, kas prot kontrolēt un vadīt savu laiku, savu dzīves laiku. Un to mēs visi, visticamāk, gribētu"
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs uzskata, ka atņemt ierīces pavisam mūsdienu sociālajā vidē vairs nav risinājums: "Latvijā, ja mēs kaut vai trešklasniekam atņemam viņa telefonu, tas padara viņu ļoti atšķirīgu no visiem pārējiem bērniem klasē. Un pašam par sevi tam var būt arī negatīvas sekas, piemēram, zemāks pašvērtējums, pazemināts garastāvoklis.''

Pusaudžu resursu centra programmu vadītājs, psihologs Emīls Ūdris uzsver vecāku lomu, gan liekot robežas, gan citādi iesaistoties veselīgu digitālo mediju lietošanas paradumu veidošanā bērniem: "Ir vecāki, kuri jau sāk no bērnu dienām kaut ko darīt datorā kopā. Un man liekas, ka tā ir tāda laba prakse – sākt to darīt kopā ar bērnu. Jo tas bērnam rada piemēru, ka var spēlēt, var pārtraukt spēlēt, un tas rada viņam izpratni, ka tās spēles nav kaut kas tikai bērniem un ka vecāki viņu nesapratīs."
Jaunākie pusaudži (11–14 gadi)
Svarīgākais – kā, nevis – cik
Jurģim (12) jau ir pietiekamas zināšanas un iemaņas, lai izveidotu datorprogrammu, kas spēj risināt kādu uzdevumu. Savu nākotni viņš saista ar programmēšanu. Vienlaikus Jurģi aizrauj datorspēles. Attālinātās mācības, programmēšana, spēles un saziņa ar draugiem – kopumā ik dienu tās ir aptuveni astoņas stundas ekrānlaika.

"Nedomāju, ka tā man būtu problēma," vērtē Jurģis. Viņš pamato, ka var pārtraukt datorspēli, kad vien mamma to liek, tāpat viņš nodarbojas ar daudzām citām lietām ārpus ekrāniem, piemēram, apmeklē treniņus, tiekas ar draugiem.
Pats Jurģis uzskata, ka datorspēlēm robeža ir 7–8 stundas: "Parasti līdz tam laikam jau apnīk vai arī es gribu iet gulēt. Tāpēc es nespēlēju ilgāk par to." Taču Jurģis piekrita eksperimentam nedēļu nespēlēt datorspēles vēlās vakara stundās pirms miega. Pēc nedēļās pusaudzis nekādas izmaiņas savā pašsajūtā nenovēroja un secināja, ka datorspēles neiespaido viņa miegu. "Vienalga, vai es spēlēju vakaros vai nespēlēju, tas neiespaido to, cik es guļu un kā es guļu. Jebkurā gadījumā man joprojām no rītiem negribas celties," viņš paskaidro.

"Tagad Jurģim sanāk tāda pilna darbdiena pie datora. Līdz diviem dienā viņš mācās. Pēc tam viņš grib atpūsties, un tā atpūta arī ir pie datora," skaidro Jurģa un Zīles (6) mamma Laura. "Bet es daudz domāju, kā to līdzsvarot ar citām aktivitātēm – apmeklējam izstādes, [spēlējam] galda spēles, ir zīmēšana vai lasīšana. Bērni arī nekad neatsakās no aktivitātēm ārā." Vienlaikus Laura respektē, ka Jurģa kaislība un, iespējams, arī nākotnes profesija ir saistīta ar programmēšanu un datoriem: "Līdz ar to, man liekas, arī nevar tā pilnībā apspiest to."

Jurģis stāsta, ka jau apguvis HTML datorvalodu un ''JavaScript'', jau apgūst ''C++'' un tad plāno pievērsties ''Java'' programmēšanas valodai. Viņš demonstrē, kā pusstundas laikā, izmantojot ''C++'' valodu, izveidojis funkcionālu virtuālu bankomātu.
Laura: "Domāju, ka intelektuālā ziņā tehnoloģijas bērnu iespaido pozitīvi. Bet varbūt uz koncentrēšanos un iedziļināšanos, uz tādām kvalitātēm, kas man pašai dzīvē liekas svarīgas, tur varētu traucēt. Šī sadalītā uzmanība, tas, ka visi video ir ātri, visu laiku to bērnu izklaidē, tas mazina to, ka tu pats domā, analizē un iedziļinies."
Jurģa tehnoloģiju lietošanas paradumi
Pilnīgu digitālo detoksu ģimene izbauda vasaras mēnešos, kad mitinās laukos. Līdz šim gadam tur vispār nebija interneta," stāsta Laura. Tiesa, arī tur dēls pamanījies izmantot brīdi, lai kalnā noķertu internetu, kamēr mamma ielejā lasa mellenes.

"Mani vairāk uztrauc tas, ka visu laiku tu esi citā realitātē, visu laiku dzīvo ar to ekrānu, un tev kaut kur zūd šī realitāte. Ka bērns sāk iet uz vannasistabu ar telefonu vai ēd ar telefonu [rokā] – visu laiku dzīvo tajā ekrānā," secina Laura.
Konteksts
Lielāks ekrānlaiks tiek saistīts ar mazāku laiku citām, tai skaitā fiziskām aktivitātēm. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība palielinājusies gan zēniem, gan meitenēm visās vecuma grupās, īpaši 11 gadus veciem skolēniem. Fiziskā aktivitāte pietiekamā apjomā šajā vecumā (katru dienu vismaz 60 minūtes dienā) ir tikai katram ceturtajam zēnam un katrai piektajai meitenei.

Pētījumi apliecina, ka viedierīču lietošana mēdz negatīvi iespaidot pusaudžu miega ilgumu un kvalitāti.

Kā rāda 2017. gadā veiktais pētījums, ne mazāk kā trīs stundas ik dienu tiešsaistē pavada 34% Latvijas jauniešu vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Turklāt internets visbiežāk tiek lietots izklaidei – video vērošanai (katru dienu šim nolūkam internetu izmanto 70% Latvijas jauniešu), savstarpējai saziņai (68%) un sociālo mediju lietošanai (66%).

Interesanti, ka piektā daļa (20%) Latvijas jauniešu vecumā no 9 līdz 12 gadiem atzinuši, ka vēlas, lai vecāki vairāk interesētos par to, ko viņi dara internetā.

Arī ASV vēl pirmspandēmijas laikā (2019. gadā) veikts pētījums rāda, ka 13–18 gadus veci pusaudži ik dienu ekrānos izklaidējas vidēji 7,2 stundas. Jaunākie pētījumi par bērnu un jauniešu interneta lietošanas paradumiem liecina par nozīmīgu ekrānlaika pieaugumu. Piemēram, Lielbritānijā veiktais pētījums atklāj, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos lielākā daļa bērnu zaudēja strukturētu dienaskārtību un laiks visbiežāk tika aizpildīts ar tiešsaistes aktivitātēm. Savukārt Itālijā pandēmijas ierobežojumu laikā līdz 25% pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kas atrodas pastāvīgā tiešsaistes režīmā (līdz pandēmijai šādu jauniešu bija vien 7%), bet jauniešu skaits, kas ik dienu tiešsaistē pavada 5 līdz 10 stundas, no 23% pieaudzis līdz 54%.
Jātiek galā ar pārējo dzīvi

"Jaunietis vēl ir diezgan viegli ietekmējams, tai skaitā pozitīvā virzienā. Tāpēc, runājot par jauniešu vielu vai procesu atkarībām, biežāk to sauc par pārmērīgu vai problemātisku lietošanu, nevis gluži par atkarību. Tas attiecināms arī uz viedierīču lietošanu, kas var kļūt problemātiska," skaidro Pusaudžu resursu centra programmu vadītājs, psihologs Emīls Ūdris.

Speciālists norāda, ka pie ekrāna pavadītas ilgas stundas vēl nenorāda uz pusaudža problemātisku tehnoloģiju lietošanu.
Svarīgi ir lūkoties, kā pusaudzim veicas citās dzīves sfērās, – attiecībās ģimenē un ar draugiem, skolā, un vai pusaudzim ir kāda aizraušanās vai intereses ārpus ekrāniem.

Ūdris: "Ja viņš tiešām labi tiek galā ar dzīvi un viņš pie tā datora arī patiesībā dara dažādas lietas, tad, visticamāk, tas nenorāda uz to, ka viņam ir grūtības ar pārmērīgu lietošanu. Viņš vienkārši daudz laika pavada pie datora, un tā ir kaut kādā ziņā neizbēgama mūsdienu tendence."

Pusaudžu resursu centra programmu vadītājs, psihologs Emīls Ūdris
Foto – kadrs no filmas "Ekrāni. Ievilkšanas spēks"
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) optometriste Kristīne Kalniča-Dorošenko uzsver, ka viedierīces pašas par sevi nebojā redzi: "Bojā tas, ka mēs sasprindzinām acis un ilgstoši to darām bez pārtraukuma. Ja bērns ilgstošā laika posmā nepareizā attālumā un apgaismojumā skatās telefonu, televizoru, datoru vai lasa grāmatu, tad, protams, sūdzības var kļūt nopietnākas, piemēram, kad acs fokusēšanās spēja vairs nespēj atslābt."
"Ja pie manis atnāk jaunietis ar miega traucējumiem, viena no pirmajām lietām, ko es jautāju, ir par viedierīču lietošanu. Jo šajā vecuma grupā tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunietis nevēlas iet gulēt, kāpēc viņš neguļ pietiekami daudz," atklāj pediatre, BKUS miega speciāliste Marta Celmiņa. Speciāliste norāda, ka pusaudža miegu nereti traucē aktivizējošas nodarbes pirms gulētiešanas, un bieži tās ir saistītas ar ekrānierīcēm. "Runājot ar šiem jauniešiem, viņi saka, jā, man citādāk garlaicīgi, es ieguļos gultā, man nenāk miegs, es paņemu telefonu, parunājos ar draugiem, un tad man miegs nenāk vēl vairāk," stāsta Celmiņa. Miega eksperte iesaka pirms gulētiešanas mazināt tādas nodarbes, kas uztrauc un aktivizē, un vairāk nodarboties ar patīkamām lietām, kas nomierina, piemēram, doties pastaigā, paklausīties mūziku.
Pusaudži un jaunieši (15–18 gadi)
Sociālie tīkli dzīvei piešķir jēgu
Anna (17) uzskata, ka telefonu spēlītes un laiks, ko aizvada ekrānos, viņas vienaudžiem esot krietni mazāks nekā tiem bērniem, kas tagad mācās sākumskolas klasēs. Viņa esot pamanījusi, ka tad, kad vēl bija mācības klātienē, gaiteņos, kur mācās trešklasnieki, esot bijis ļoti kluss – viņi visi sēdējuši un skatījušies vienā vai vairākos telefonos, tā novērojusi Anna. Nevis spēlējuši ķerenes, paslēpes vai vienkārši bumbu skolas pagalmā, kā savulaik starpbrīžus aizvadījusi Anna ar saviem klasesbiedriem.
Anna stāsta, ka savā pirmajā telefonā spēlējusi spēlītes, bet tas bija agrāk. Tagad darba diena sākas ar iecienīto sociālo tīklu šķirstīšanu tūlīt pēc pamošanās. Reizēm Anna ieliek tur arī kādu savu bildi, ja tā sanākusi laba, bet biežāk tā tomēr ir citu bilžu vai ierakstu vērošana: "Var sēdēt un stundām skatīties smukas bildes. Un tad "Instagram" piedāvā to, ko tu gribi redzēt, un to ir interesanti skatīties.
Tās tehnoloģijas ir radītas, lai mums būtu ļoti izklaidējošas, lai mēs visu laiku pie tām gribētu sēdēt, tāpēc ir tā problēma, ka ir grūti atiet. Tad īstā dzīve var likties ļoti garlaicīga, bezsakarīga." Anna atzīst, ka arī viņai līdzīgi kā citiem viņas vienaudžiem ir bezmiega problēmas, tāpat arī viņai ar gadiem pasliktinājusies redze, taču viņa to saista ar iedzimtību, bet miega traucējumus – ar stresu, nevis zilo ekrānu.
Ko Anna dara ekrānos un vai tas ietekmē miegu?
Annas mamma Madara atceras, ka pirms vairākiem gadiem, kad Annai vajadzēja stiprākas brilles, viņa nolēma ierobežot pieeju internetam, ņemot nost telefonu vai izslēdzot mājās bezvadu internetu. "Patiesībā esmu priecīga, ka mēs tā varējām izdarīt. Cīnīties," laiku, kad mājās bija arī vecākās meitas un Anna bija maza, atceras mamma Madara. "Neviens cits jau par mūsu bērniem neparūpēsies. Neviens cits viņiem neatņems tos telefonus un wi-fi (bezvadu internets – red.) neizslēgs. Nu, protams, ka viņam nepatīk, ja viņam atņem telefonu vai izslēdz wi-fi, bet tā jau ir tā vecāku misija – neviens cits to mūsu vietā neizdarīs."

Anna uzskata, ka šobrīd, kad teju visa darba diena paiet pie ekrāna attālinātajās mācībās, ir ļoti grūti atrast iespēju aiziet no tā. Arī tāpēc, ka nevar sastapt draugus klātienē un nevar ieplānot laiku regulārām fiziskajām aktivitātēm.

Anna eksperimenta nolūkos piekrita nedēļu ievērot digitālo diētu – tādu kā atturēšanos vai noteikumu ievērošanu saistībā ar ekrānu lietošanu. Piemēram, neskatīties telefona ekrānā ēdienreižu laikā, katru dienu vismaz 60 minūtes iziet pastaigā ar suni.

Pēc nedēļas viņa atzina, ka ēst vienai esot pārāk vientulīgi, ja mammai, kura ir skolotāja un psiholoģe, tajā brīdī jāvada attālinātā stunda vai konsultācija. Tāpēc labāk viņa ēd kopā ar telefonu. Savukārt atrast ikdienā stundu garai pastaigai gan vajadzētu, jo pie datora ļoti nogurst.

Šajā vecumā un šajos apstākļos telefona ekrāns, pirmkārt, ir saziņa ar draugiem, socializācija un vienīgā iespēja nejusties vientulīgi. Tāpēc Anna no tā nav gatava atteikties.
Digitālā diēta
Pamēģini vismaz nedēļu ierobežot ekrānu lietošanu!
Nelieto telefonu u.c. ierīces ēdienreižu laikā!
1.
Nelieto, ejot pa ielu (šķērsojot ielu)!
2.
Nelieto automašīnā, izņemot tālus braucienus!
3.
Nelieto ģimenes kopābūšanas laikā!
4.
Nelieto vienu stundu pirms miega!
5.
Nelieto, sarunājoties ar citiem!
6.
Ievēro 8–10 stundas miegam!
7.
Katru dienu vienu stundu izkusties!
8.
Konteksts
Latvijas pusaudžiem, kuri aptaujāti 2017./2018. mācību gadā, izplatītākās veselības sūdzības ir par sliktu garastāvokli un aizkaitināmību (52,9%), nervozitāti (39,1%), nomāktību (31,2%). Laikā kopš 1994. gada turpat četras reizes audzis zēnu īpatsvars, kuri sūdzas par atkārtotām muguras sāpēm, meiteņu vidū tā ir vēl izplatītāka problēma, skarot katru trešo pusaudzi. Pietiekama fiziskā aktivitāte, kā iesaka Pasaules Veselības organizācija, kas ir katru dienu vismaz 60 minūtes, – kopumā ir tikai 18,8% Latvijas skolēnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem.
To, ka sociālie tīkli šajā vecumā ir daļa no jaunieša identitātes, apliecina vairāki pētījumi, vienlaicīgi norādot uz to, ka neierobežota sociālo tīklu un citu mediju lietošana saistāma ar jauniešu depresīvu garastāvokli, nomāktību, trauksmi. Tomēr, neraugoties uz laiku, kas aizvadīts ekrānos, un tur patērēto saturu, arvien biežāk iesaka papildināt ikdienu ar fiziskajām aktivitātēm, arī šajās Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda UNICEF rekomendācijās.

Vairākums ieteikumu šajā vecumā ir par noteikumu ieviešanu visai ģimenei, nevis aizliegumiem. Turklāt noteikumu, ko izsver un pieņem visi kopā, nevis tikai vecāki. Lūk, ASV Pediatru akadēmijas ieteiktais mediju plāns, ko pielāgot visai ģimenei.
No aizliegumiem pie noteikumiem

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikā nonāk bērni un jaunieši ar stājas, liekā svara un citām veselības problēmām, kuru cēloņi visbiežāk ir mazkustīgs dzīvesveids, aizraušanās ar viedierīču lietošanu. "Šobrīd jau atsevišķa diagnoze ir saziņas kakla sindroms, kura raksturīgās iezīmes ir sasprindzinājums apkakles daļā, kakla mugurējā daļā, galvassāpes, sasprindzinājuma galvassāpes pakausī, deniņu daļā, pierē, roku tirpšana," skaidro klīnikas vadītāja Gunta Kristapsone. "Pētījumos novērots, ka tas sākas jau pusaudža vecumā, ilgstošas viedierīces izmantošanas dēļ, sindroms novērojams arī vecākiem cilvēkiem."
Tātad simptomi, kas kādreiz bija simptomi veciem cilvēkiem, šobrīd var parādīties jau arī jauniešiem – agrīna osteoartroze, kādas kakla starpskriemeļu diska trūces."
Lai no tā izvairītos, eksperte atgādina par ikdienas fizisko aktivitāšu nepieciešamību.

Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene atgādina, ka pusaudžu vecums jau pats par sevi vecākiem ir izaicinājums, tāpēc svarīgi ar pusaudzi sarunāties, vienoties, nevis viņam kaut ko aizliegt. "Ļoti būtisks princips, kas ir jāņem vērā Latvijas vecākiem, – mums ir jāpāriet no aizliegumiem pie noteikumiem. Mēs tā protam aizliegt! Mēs drošības labad aizliedzam visu, kas ir jauns un nepazīstams, un bērni diezgan veiksmīgi atrod veidu, kā aizliegumus apiet, bet kopīgi izstrādāti noteikumi darbojas ļoti labi, īpaši, ja mēs zinām pamatojumu un kopā ar bērniem esam šos noteikumus izstrādājuši," uzskata Rubene.

Viņa turpina: "Bērna profils sociālajā tīklā ļoti daudz jums var pateikt, kas bērnam interesē, kādas ir viņa vērtības. Drīzāk būtu jāmēģina izveidot tādu komunikāciju ar bērnu, lai viņš nekautrētos no tā, ka jūs esat viens no draugiem viņa profilā."
Redze un dzirde
Kā lietot ekrānierīces, nekaitējot redzei
Likums "20/20/20"
20 sekunžu pārtraukums
ik pēc 20 minūtēm
skatoties 20 pēdu (6m) tālumā
Apgaismojums un ekrāna spožums
Lietot ekrānierīces telpā ar fona gaismu, kas nav spožāka par ekrānu
Pareiza ergonomika
Nelietot ekrānierīces guļus stāvoklī!

Strādājot ar datoru pie galda:
  • kājas 90 grādu leņķī;
  • elkoņi 100–90 grādu leņķī
  • ekrāns acu līmenī;
  • attālums līdz ekrānam: 50–70 cm
Regulāras redzes pārbaudes
Trīs obligātās redzes pārbaudes bērniem līdz 7 gadu vecumam;
turpmāk vismaz reizi divos gados
Briļļu vai kontaktlēcu lietošana
Ja nepieciešama redzes korekcija
Acu mirkšķināšana
Atceries par acu mirkšķināšanu, jo, lietojot ekrānus, tai ir tendence kļūt retākai
Āra aktivitātes
Pētījumi liecina, ka āra aktivitātēs var aizkavēt tuvredzības attīstību un progresu
Avoti: PVO rekomendācijas; "Dators un redze. Svarīgākais par skolēnu redzi", LU Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa.
Dzirde un skaļa mūzika
Daudzi pusaudži, ejot pa ielu, aizraujas ar iemīļotās mūzikas, podkāstu klausīšanos vai vienkārši sarunām pa telefonu. Vai un kā tas var ietekmēt dzirdi?

Dzirdes ārsts Kristaps Dambergs uzsver, ka galvenais iemesls, kā jaunieši var neatgriezeniski sabojāt dzirdi, ir klausoties to pārāk skaļi. Turklāt, ja to dara uz ielas, kur satiksmes radītais troksnis rada salīdzinoši skaļu fona troksni, rodas vēlēšanās skaņu savā ierīcē pagriezt arvien skaļāk un skaļāk.
Pētījumi ASV apliecina, ka katrs sestais amerikāņu pusaudzis ir zaudējis augstas frekvences dzirdi, pārāk skaļi klausoties mūziku austiņās. Līdzīgi kā saules ietekme uz ādu arī skaļu trokšņu ietekme uz dzirdi var to pasliktināt sasummējoties – ilglaicīgi, ilgtermiņā.
Cik skaļi ir par skaļu?
75 decibeli – var klausīties bērni līdz 18 gadiem ne vairāk kā 40 stundas nedēļā

80 decibeli – var klausīties pieaugušie ne vairāk kā 40 stundas nedēļā

90 decibeli – var klausīties pieaugušie ne vairāk kā 4 stundas nedēļā
30 dB
Čukstēšana
60 dB
Divu cilvēku saruna klusumā
120 dB
Troksnis rokkoncertā pie skandas
140 dB
Reaktīvā lidmašīna
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka austiņu nepareiza lietošana un pārāk skaļa mūzikas klausīšanās tehnoloģijās ir viens no galvenajiem dzirdes traucējumu iemesliem pusaudžu vidū.
Saruna pa telefonu, lai nekaitētu dzirdei
Mazās austiņas
Viskaitīgākās dzirdei – vienalga, vai klausies mūziku vai runā pa tālruni ar šīm austiņām, kas ievietotas dziļāk auss ejā, ir lielāks risks sabojāt dzirdi pārāk liela skaļuma dēļ.

Skaļrunis
Visveselīgākais veids, kā sarunāties pa tālruni, klausīties mūziku, jo netiek pārslogota auss, nav tik liela riska pārsniegt veselībai pieļaujamo skaļumu.
Ieteikums pusaudzim pārbaudīt dzirdi, ja bieži klausās mūziku austiņās
11–14
gadu vecumā
15–17
gadu vecumā
18–21
gada vecumā
Avots: Amerikāņu pediatru akadēmija
Datoratkarība
Kā atpazīt problemātisku interneta lietošanu
Daudz laika pie datora vai telefonā vēl neliecina par problemātisku interneta lietošanu. Būtiski, vai viedierīču lietošana traucē citus bērna, pusaudža dzīves uzdevumus un jomas.
Ir jāatbild uz jautājumiem:
  • Vai bērns ir fiziski vesels un pietiekami izgulējies?
  • Vai bērns ir sociāli saistīts ar ģimeni un draugiem (jebkurā formā)?
  • Vai bērns ir saistīts ar skolu un apmeklē to (arī attālināti)?
  • Vai bērnam ir intereses un vaļasprieki (jebkurā formā)?
  • Vai bērns digitālos medijus lieto gan izklaidei, gan izglītošanās mērķiem?
Ja atbildes uz šiem jautājumiem pārsvarā ir "nē", jādomā par viedierīču lietošanas noteikumu un ierobežojumu ieviešanu vai pārskatīšanu.

Signāli, kas var liecināt par bērna pārmērīgu aizraušanos ar viedierīcēm
1. Izmaiņas bērna veselībā
  • ķermeņa svara izmaiņas;
  • galvas un muguras sāpes;
  • redzes problēmas;
  • nepietiekams miegs;
  • personiskās higiēnas ignorēšana.
2. Neizskaidrojamas izmaiņas jaunieša sociālajā uzvedībā
  • pasliktinās attiecības ar vecākiem;
  • saziņa ar draugiem tiešsaistē aizstāj "dzīvu" kontaktu;
  • intereses trūkums par sociālajām un ikdienas dzīves aktivitātēm;
  • neapspriež citas tēmas ārpus tiešsaistes.
3. Mācību sekmju pasliktināšanās
4. Naudas tērēšanas paradumu maiņa
5. Slepena interneta izmantošana
6. Negatīva emocionāla reakcija pēc interneta lietošanas
7. Sakāpināta reakcija sarunās par tiešsaistes uzraudzību
8. Nomāktība, satraukums, kad ierīce nav pieejama
Problemātiska spēlēšana – kas par to liecina

Pasaules Veselības organizācija 2018. gadā Starptautiskajā slimību klasifikatorā iekļāva problemātisku spēlēšanu (attiecas uz videospēlēm gan tiešsaistē, gan ārpus tās).
Problemātiskas spēlēšanas pazīmes:
  • Videospēļu prioritāte pār citām dzīves jomām, interesēm un aktivitātēm.
  • Spēlēšana būtiski traucē personisko, ģimenes, sociālo, izglītības, profesionālo vai citas svarīgas jomas.
  • Problemātiska spēlēšana tiek novērota ilgākā laika periodā (piemēram, gada laikā).
  • Neapmierinātība, kad tiek atņemtas spēles.
  • Nepieciešamība arvien vairāk laika pavadīt spēlēs.
  • Nesekmīgi mēģinājumi ierobežot spēlēšanu.
  • Zaudēta interese par vaļaspriekiem un izklaidēm.
  • Lai arī ir zināšanas par negatīvo ietekmi, turpinās pārmērīga spēlēšana.
  • Mānīšanās par spēlēs pavadīto laiku.
  • Spēļu izmantošana, lai kliedētu negatīvu noskaņojumu
Ja vecākus uztrauc bērna pārlieka aizraušanās ar videospēlēm, būtu jāatbild uz jautājumiem:
  1. Vai bērns videospēles spēlē katru dienu?
  2. Vai viņš regulāri spēlē 3–6 stundas bez pārtraukuma?
  3. Vai, aizraujoties ar spēli, viņš aizmirst par citām lietām dzīvē?
  4. Vai bērns ir neapmierināts, aizkaitināms, kad nevar spēlēt?
  5. Vai spēlēšanas dēļ tiek atceltas tikšanās ar draugiem un sporta aktivitātes?
  6. Vai spēlēšana notiek laikā, kad jāpilda mājasdarbi?
  7. Vai ir mēģināts samazināt spēlēšanas laiku, bet nesekmīgi?
Ja atbilde ir "jā" uz vairāk nekā četriem no šiem jautājumiem, bērnam būtu vērtīgāk pavadīt vairāk laika, darot citas lietas.
Kā veicināt veselīgus digitālo mediju lietošanas paradumus bērniem
Esiet informēts par tehnoloģiju klāstu, kas bērnam/pusaudzim pieejami mājās un ārpus tās.
Noskaidrojiet, kāda ir bērna vecumam un attīstībai atbilstoša tehnoloģiju izmantošana un saturs.
Lietojiet viedierīces (tostarp spēlējiet spēles) arī kopā, aktīvi apspriediet digitālos medijus.
Apspriediet digitālo tehnoloģiju lietošanas nosacījumus, skaidrojot, kāda uzvedība tiešsaistē ir nepieņemama.
Nosakiet skaidrus tehnoloģiju lietošanas noteikumus (ietverot ekrānlaika un satura ierobežojumus), kas ir piemēroti tieši jūsu bērnam.
Veiciniet pusaudžu kritisko domāšanu par digitālajiem medijiem, kā arī paškontroles prasmes.
Veidojiet atklātu komunikāciju (lai problēmu gadījumā bērns vēršas pie vecāka).
Svarīgs ir vecāku piemērs:
  • Nelietojiet tehnoloģijas: pārbraucienu laikā; pie pusdienu galda; saskarsmes laikā ar bērniem un citiem cilvēkiem.
  • Izmantojiet tehnoloģijas: lai atrastu noderīgu informāciju un iesaistītos jautrā/produktīvā apmaiņā ar ģimeni un draugiem; lai meklētu atbalstu un ekspertu padomus problēmu risināšanā.
  • Atrodiet un iesakiet: vietnes un videospēles, kas izkopj un attīsta bērna sociālās iemaņas; tiešsaistes kopienas, kas stiprina digitālās prasmes.
Kā uzraudzīt bērna aktivitātes tiešsaistē:
  • Bērnu un pusaudžu lietotajām tehnoloģijām jābūt novērojamām, kad vien tas ir iespējams.
  • Apsveriet filtrēšanas un uzraudzības programmatūras ievietošanu visu veidu tehnoloģijās. (Izlemiet, vai informēsit savu bērnu, ka šāda uzraudzība tiek izmantota).
  • Apsveriet iespēju naktīs viedierīces novietot kopā, kādā vietā ārpus guļamistabām.
Vecāku iesaistīšanās bērna dzīvē:
  • Veiciniet bērna intereses, kas nav saistītas ar tehnoloģijām.
  • Veidojiet vidi, kas ietver alternatīvas ekrānierīcēm, piemēram, fiziskās aktivitātes, ģimenes kopābūšanas laiks.
  • Palīdziet bērniem strukturēt ikdienas rutīnu: skola, interešu izglītība, ģimenes maltītes, sports.
Izmantotie avoti: Pasaules Veselības organizācija; Parent Zone; Internet matters.org; Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes augstskola; Amerikas Pediatrijas akadēmija; New York Center for Living; garīgās veselības portāls Psycom; Common Sense Media.
Atbalsta iespējas saistībā ar bērnu un pusaudžu problemātisku interneta lietošanu:
Kustības un miegs
Kustības pret pārmērīgu sēdēšanu pie ekrāniem
Cik daudz fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas?
Bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadiem):
Katru dienu
~60 minūtes
vidējas līdz augstas intensitātes slodze
Katru nedēļu
~3 reizes
stiprināt muskuļus un kaulus
Bērns bez pārtraukuma nekustīgā stāvoklī, izņemot gulēšanas laiku, nevar atrasties ilgāk kā 60 minūtes!
Spēlēšanās – labākais veids, kā izkustēties!

Pastaigas pa parku, zooloģiskā dārza apmeklējums vai izbrauciens ar velosipēdiem ir labs veids kā ģimenei kopīgi pavadīt brīvo laiku. Cik vien iespējams, pavadīt laiku svaigā gaisā; iedrošināt bērnus būt neatkarīgiem un izpētīt pasauli, kas atrodas ap tiem, vienlaikus atceroties par drošu vidi, kurā atrodas bērns. Aktīva spēlēšanās ir labākais veids, kā maziem bērniem būt fiziski aktīviem.
Kustības 0–5 gadus veciem bērniem
  • gan iekštelpās, gan svaigā gaisā,
  • vislabāk, spēlējot spēles,
  • attīsta, uzlabo līdzsvaru,
  • veicina smadzeņu attīstību,
  • vairo pašapziņu un neatkarību,
  • spēcina kaulus un muskuļus.
Kustības 5 –12 gadus veciem bērniem
  • uzlabo bērnu veselību,
  • palīdz apgūt fiziskās un sociālās prasmes,
  • palīdz sadraudzēties savā starpā,
  • sekmē pareizu attīstīšanās un augšanas procesu,
  • būtiski tiek samazināts dažādu slimību risks nākotnē.
Cik daudz ir pietiekami, un kāda veida aktivitātes ir ieteicamas?
Vidēji 60 minūtes dienā. Var arī vairākas stundas dienā
Mērenas un augstas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes
Piemēram, peldēšana, lēkšana ar lecamauklu, dejošana, skriešana vai intensīva pastaiga
3 reizes nedēļā
Aktivitātes, kas stiprina muskuļus un kaulus
Piemēram, vingrošana rotaļlaukumu aprīkojumos, rāpšanās kokā, svaru celšana, spēka vingrinājumi, pretestības vingrinājumi
SVARĪGI – lai bērnam ir jautri, interesanti un atbilstoši interesēm, prasmēm un iemaņām!
Kustības 12 –18 gadus veciem pusaudžiem
  • Nav ieteicams pavadīt laiku pie televizora, datora vai spēlējot spēles pie ekrāniem ilgāk par divām stundām dienā, ja vien tas nav saistīts ar mācībām!
  • Šajā vecumā svarīgs ir vecāku piemērs un iesaiste, līdzdarbošanās.
  • Ko vecāki var darīt? Būt aktīviem pašiem, jo vecāki ir bērna paraugs.
vismaz 60 minūtes dienā
Mērenas un augstas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes
Piemēram, peldēšana, lēkšana ar lecamauklu, dejošana, skriešana vai intensīva pastaiga.
Iesākumā, ja iepriekš nekas nav darīts, ieteicams izkustēties apmēram 30 minūtes dienā, piemēram, iziet laukā enerģiskā pastaigā ar suni vai izbraukt ar velosipēdu.

Pētījumi liecina, ka televizora skatīšanās jaunībā vairāk nekā divas stundas dienā ir cieši saistīta ar liekā svara problēmām, sliktu fizisko sagatavotību, kaitīgiem paradumiem (smēķēšanu) un paaugstinātu holesterīna līmeni, esot pieaugušiem.
Laiks pie ekrāniem un kustībās
ASV Slimību kontroles un profilakses centra ieteikumi (angļu val.)
Kā ekrānierīces apvienot ar pilnvērtīgu miegu
Ievēro!
1. Veidojiet veselīgus digitālo mediju lietošanas paradumus
  • Plānojiet gulētiešanas laiku, kas nodrošina pietiekamu miegu.
  • Nelietojiet ekrānierīces vismaz stundu pirms miega un naktī.
  • Vakaros plānojiet nomierinošas aktivitātes (lasīšana, krāsošana, sarunas utt.).
  • Visas ekrāna ierīces (televizorus, videospēles, datorus, planšetdatorus un viedtālruņus) turiet ārpus guļamistabām.
  • Neļaujiet ekrānierīcēm pirms miega darboties arī fonā.
  • Saturs ir svarīgs! Izvairieties no vardarbīga, biedējoša un satraucoša satura.
  • Noteikumi ir visefektīvākie, ja tos piemēro visiem bērniem ģimenē
2. Citas veselīga miega prakses bērnam un sev
  • Regulārs gulētiešanas laiks katru dienu, ieskaitot nedēļas nogales.
  • Ierasta rutīna pirms gulētiešanas (piemēram: zobu tīrīšana, stāstu lasīšana, sarunas).
  • Guļamistabai jābūt vēsai, ērtai, tumšai un klusai.
  • Vakaros izvairieties no šokolādes vai uzmundrinošiem dzērieniem. Ikdienas fiziskas aktivitātes un uzturēšanās svaigā gaisā.
3. Esiet piemērs, ievērojot veselīga miega paradumus
  • Uzlabojiet savu ar miegu saistīto uzvedību.
  • Vakarā izslēdziet visas ekrānierīces, viedtālruņus uzlādējiet ārpus guļamistabas, lai mazinātu vilinājumu tos lietot nakts stundās
4. Veiciniet bērna izpratni par veselīgu miegu
  • Sarunājieties ar bērnu vai pusaudzi par miega nozīmi veselībā.
  • Esiet informēts par bērna ikdienas kopējo ekrānlaiku.
  • Pievērsiet uzmanību bērna noskaņojumam un uzvedībai.
  • Iedibiniet piemērotus digitālo mediju lietošanas un miega paradumus pēc iespējas agrīnā vecumā.
  • Pusaudža veselīga miega paradumi jāizstrādā kopīgi.
Avoti: Pasaules Veselības organizācija; ASV Nacionālais Miega fonds; Amerikas Miega medicīnas akadēmija; Ziemeļamerikas Bērnu un pusaudžu psihiatrijas klīnika.

© Guntis Ščerbinskis, Tīna Sidoroviča – Latvijas Televīzija; Elīna Kārkluvalka – LSM.lv; Dace Eglīte
Titullapas ilustrācija – no Unsplash.com

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt