Krimināllietā vērtēti vairāki aspekti - kā lācene varēja izrakties no iežogojuma, kā ievēroti dzīvnieku aizsardzības un labturības likumi un vai nav bijusi atbildīgo amatpersonu nolaidība. Taču tas nav konstatēts. Secināts, ka darbinieki darījuši visu iespējamo, naudas un savu fizisko spēju robežās, lai uzturētu lāču mītni.
Kopēji lāčus bija pieskatījuši. Lāču māja bija novecojusi, tā atradās neatbilstošā vietā - mitros iežos, kur viegli izrakties. Madi nācies nošaut, jo tuvoties ar miega zāļu injekciju bijis pārāk riskanti, bet lāča brīvsolis jau apdraudējis apkārtējos iedzīvotājus. Lācene no Līgatnes dabas takām izmuka pērnā gada aprīlī.
Kad Madi neizdevās atvilināt atpakaļ uz iežogojumu un iemidzināt, mednieki lāci nogalēja. Tas izraisīja lielu sabiedrības sašutumu. Pēc traģiskā notikuma dabas takās atlaida vairākus ilggadējus, pieredzējušus zvērkopjus.
Tā kā Valsts policija ir secinājusi, ka nav saskatāmas krimināla nodarījuma pazīmes, Dabas aizsardzības pārvalde drīzumā atsāks administratīvā pārkāpuma lietu par to, ka taku apsaimniekotājs - Gaujas Nacionālā parka fonds - nebija pienācīgi rūpējies par drošību un gādājis, lai žogi būtu saremontēti un dzīvnieki netiktu laukā.
