“Karstajā laikā vislabākā atpūta ir pie ūdens krātuvēm, taču šīs atpūtas laikā nedrīkstam aizmirst par savu, savu bērnu un apkārtējo cilvēku drošību,” norāda VUGD priekšnieks pulkvedis Oskars Āboliņš.
2015.gadā no 1.maija līdz 31.augustam ugunsdzēsēji glābēji izglāba 36 cilvēkus, kas ūdenstilpnēs bija nokļuvuši nelaimē, no tiem 23 bija laivotāji. Palīdzība visbiežāk sniegta vīriešiem un visvairāk glābšanas darbu īstenots Rīgā, Kurzemē un Zemgalē.
Savukārt 70 gadījumos no ūdenstilpnēm izcelti noslīkušie, no kuriem 87% bija vīrieši. Visvairāk traģisku nelaimes gadījumu notika Rīgā un Rīgas reģionā un Latgalē. Noslīkušie visbiežāk izcelti no upēm, ezeriem un dīķiem.
Āboliņš uzsver, ka “cilvēkiem nevajadzētu naivi domā, ka nelaimes ar viņiem nekad nenotiks. Vecākiem ar saviem bērniem ir jāpārrunā drošas peldēšanas pamatprincipi un kā rīkoties, ja notiek nelaimes gadījums. Savukārt pieaugušajiem nevajadzētu pārvērtēt savus spēkus un nekļūt pārlieku izklaidīgiem, atpūšoties pie ūdens”.
Lai vasaras atpūta pie ūdeņiem nepārvērstos traģēdijā, VUGD atgādina svarīgākos drošības principus, kas jāņem vērā:
- peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus;
- ieteicams peldēties oficiāli atļautajās peldvietās, šo peldvietu saraksts ir pieejams Veselības inspekcijas mājaslapā (http://www.vi.gov.lv/);
- jāatceras, ka pēc ziemas ūdenstilpnes gultne var būt mainījusies, uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, tāpēc pirmajā peldēšanās reizē tā ir vispirms rūpīgi jāpārbauda, lēni ieejot ūdenī;
- ja esat pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību;
- nav ieteicams doties peldēties vienam. Ja tomēr tā notiek, jāinformē krastā palikušie par to, cik ilgi un tālu plānots peldēt;
- pie ūdens un ūdenī bērni jāpieskata nepārtraukti. Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk glābšanas veste. Rūpīgi jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas;
- lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem, piemēram, tramplīniem, tiltiem, laipas vai augsta krasta uz galvas vai kājām, ir kategoriski aizliegts. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi;
- nekad nelietot alkoholu pirms došanās ūdenī. Ja jūtams reibums, labāk palikt krastā. Liela daļa cilvēku noslīkst, tieši esot alkohola reibumā, jo nespēj vairs objektīvi izvērtēt savus spēkus;
- nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti jābūt uzvilktai glābšanas vestei.
Ar plašāku informāciju par drošības padomiem pie un uz ūdens ikviens interesents var iepazīties VUGD mājas lapas sadaļā “Drošības padomi. Drošība uz ūdens”.
