Infekcijas riska mazināšanai slimnīcā ir tiesības neielaist slimnieka pavadoni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vienīgā iespēja, kā mazināt infekcijas risku pacientiem, ir turēt attālināti vienam no otra. Līdz ar to slimnīcas iekšējās kārtības noteikumos var noteikt, ka to pacientu pavadoņiem, kas griežas pēc neatliekamās palīdzības stacionārā, gaidīšanas laikā netiek atļauts atrasties tajā pašā telpā.

Gripas intensitāte Latvijā turpina palielināties. Augstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Rīgā un Daugavpilī. Taču sasirgušajiem palīdzība slimnīcā jāmeklē ne tikai gripas dēļ, un tad ir labi, ja kāds pavada, palīdz nokļūt līdz ārstiem. Bet ko tad, ja slimnieka pavadoni slimnīcā neielaiž? No vienas puses – viss skaidrs, jānovērš infekcijas izplatīšanās! No otras puses – cilvēkam jāpaliek uz ielas svešā pilsētā, aukstumā?

Kāds raidījuma "4. studija" skatītājs ir sašutis par to, ka, pavadot uz Rīgas 2. slimnīcu slimnieku, viņš nav ielaists iekšā, bet ticis lūgts pagaidīt ārā.

Voldemārs kopā ar sievu mērojis garu ceļu no Venstpils uz Rīgu.

Voldemārs: "Mani vispār nelaida iekšā kā pavadošo. Jāstāv ārā, iekšā nelaiž, nav kur palikt, ziema. Vasarā, ja lietus, jāstāv ārā, nav kur likties! Iekšā nevar iet, jāgaida ārā! Būtu kāda nojumīte, kafejnīca. Bet nav kur likties vispār! Jāstāv ārā! Es jau teicu, kādu soliņu nolikt. Tā nekur nav - nevienā slimnīcā, nevienā poliklinīkā – uzvelc masku un ej iekšā!"

Pa slimnīcas durvīm Voldemāram – kā sievu pavadošajai personai – nav ļāvusi ienākt kāda darbiniece, kura regulējusi pacientu plūsmu un noteikusi, kurš drīkst ienākt, kurš ne.

To, ka situācija ir sarežģīta, it īpaši gripas uzliesmojuma laikā, atzīst arī slimnīcas personāls, jo telpas ir tādas, kādas ir, un nošķirt slimos no veselajiem esot visai sarežģīti, lai cits citu nejauši neinficētu.

"Protams, vienīgā iespēja, kā mazināt infekcijas risku pacientiem, ir turēt attālināti vienam no otra. Līdz ar to mūsu slimnīcas iekšējās kārtības noteikumi paredzēja, ka pacientu, kas arī griežas neatliekamajā palīdzībā stacionārā, gaidīšanas laikā pavadoņiem netiek atļauts atrasties tajā pašā telpā. Diemžēl slimnīcas arhitektūra ir tāda, ka mums nav atsevišķas uzgaidāmās telpas pavadītājiem un atsevišķas cietušajiem pacientiem. Uzņemšanas nodaļa ir samērā šaura, tāpat jau šie pacienti ir diezgan tuvu kopā, kas jau pats par sevi ir riska faktors," skaidroja Rīgas 2. slimnīcas Ārstniecības daļas vadītājs Jānis Keselis.

Tomēr ir slimnieki, kuriem pavadoņa atbalsts ir visai būtisks, to uzsver arī Veselības ministrijā.

"Viens ir tas, protams, ka pacientam ir tiesības uz pavadošo personu, un mēs jau zinām, ka daudzos gadījumos šai pavadošajai personai ir liela nozīme, vai mēs runājam par bērniem vai par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem arī pavadošā persona nodrošina zināmā mērā gan psiholoģiski emocionālo mieru, gan tai skaitā arī palīdz medicīnas personālam nodrošināt, ka šis pacients ievēro nepieciešamo ārstēšanās režīmu," stāstīja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Taču – jebkurai slimnīcai ir iespējams izvirzīt arī savus noteikumus, ja rodas bažas, ka no pavadošajām personām varētu izplatīties infekcija un kaitēt jau tā sasirgušajiem pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu.

"Bet vienlaikus ir jāņem vērā to, ka ārstniecības iestāde var noteikt nosacījumus, kas saistīti gan ar ārstniecības pakalpojumu drošību šobrīd, kad ļoti aktīvi izplatās dažādas vīrusa infekcijas, gan karantīnas nosacījumus attiecībā uz apmeklējumiem, gan attiecībā uz citu personu atrašanos ārstniecības iestādē," akcentēja Šneiders.

"Tanī situācijā, diemžēl, bijām spiesti piederīgos atdalīt, lūgt viņiem uzturēties kaut kur citur. Darīts ir viss iespējamais, nakts laikā mums ir atļauts iebraukt – tie, kas atbraukuši ar savu transportu, var uzturēties savās mašīnās. Pieļaujam, ka, izņemot numuriņu, pacienti gaida savās mašīnās, neuzturoties ar visiem kopā," situāciju slimnīcā raksturoja Keselis.

Tomēr Voldemārs vēlas saņemt atbildi uz savu jautājumu – kur palikt ziemā, ja esi pavadījis slimnieku līdz ārstēšanās iestādes durvīm? Ne soliņu, kur apsēsties, ne arī sarūpēta kāda vieta, kur siltumā pagaidīt slimnieku.

"Šobrīd notiek tā, kā ir mūsu iekšējās kārtības noteikumi, šā vai tā ilglaicīgi mēs atļaujam vienam pavadonim uzturēties ar pacientiem, kuriem ir nepieciešams asistents, šie visi drīkst uzturēties kopā ar pacientu. Pārējiem vairāk vai mazāk ir lūgts uzturēties ārpusē. Protams, mēs esam elastīgi, katra situācija jāvērtē atsevišķi," skaidroja Keselis.

"Visos gadījumos, ja ir kādas neskaidrības, mēs no savas puses aicinām cilvēkus censties jautājumu noskaidrot ārstniecības iestādē, uz vietas sazinoties ar personālu vai attiecīgi ar iestādes administrāciju," pauda Šneiders.

Kā uzsver gan Veselības ministrija, gan ārstniecības iestāde, visu var atrisināt, ja vien kāds ķēdes posms komunikācijā nav nogājis greizi. Bet, ja rodas nepamatotas bažas par pavadoņa atstāšanu aiz durvīm, tad ir iespēja ar pretenziju griezties Veselības inspekcijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti