Iekarst strīdi par Arktikas naftas un gāzes atradnēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Jo mazāk ledus Arktikā, jo lielāka interese par šo kādreiz izolēto ziemeļu reģionu, kas bagāts ar naftas un gāzes atradnēm. Arktikas padomes sanāksmē Zviedrijas pilsētā Kirunā pieņemts lēmums iekļaut organizācijā sešas jaunas novērotājvalstis, tostarp Indiju un Ķīnu.

90. gados izveidotā Arktikas padome daudzus gadus tika uzskatīta par platformu zinātniskajiem pētījumiem. Taču pēdējā laikā tā guvusi lielāku ievērību, pastāvot gaidām, ka kūstošais Arktikas ledus ļaus izveidot īsākus tirdzniecības maršrutus un nodrošinās piekļuvi bagātīgiem naftas un gāzes krājumiem. Pēc zinātnieku datiem, Ziemeļu Ledus okeānā ir 13% neizpētītu pasaules naftas krājumu un vēl gandrīz trīskārt vairāk gāzes.

Tagad organizācijai vēlas piebiedroties virkne valstu no Eiropas līdz Āzijai, kam par galējiem ziemeļiem agrāk intereses tikpat kā nebija. Papildu sešām jau esošajām novērotājvalstīm Arktikas padome uzņēma sešus jaunus dalībniekus – Ķīnu, Indiju, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju un arī Itāliju.

„Pirmais, ko pamanīs novērotājvalstis, ir vides un iezemiešu sadzīves aizsardzība. Tās varēs uzzināt, kādas ir patiesās reģiona raizes. Protams, mums ir neizsmeļamas ekonomiskās iespējas, taču tās ietver riskus. Tāpēc šeit ir jābūt striktiem noteikumiem, lai nenodarītu kaitējumu,” norāda Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja.

Arktikas padome apvieno astoņas tuvu ziemeļpolam esošās valstis - Krieviju, Kanādu, ASV un piecas Skandināvijas valstis. Krievija sākotnēji bija pret organizācijas paplašināšanos. Taču vēlāk Maskavu apmierinājis kompromiss, ka jaunpienācējiem organizācijā nebūs lielas ietekmes. Novērotāji nav tiesīgi pieņemt lēmumus un nedrīkst apstrīdēt pastāvīgo dalībnieku teritoriālās tiesības.

Novērotāja statusu vēlējās iegūt arī Eiropas Savienība, taču Kanādas iebildumu dēļ bloka uzņemšana tika atlikta. Brisele jau vairākus gadus aizliedz Kanādai tirgot Eiropā roņu ādu un tauku izstrādājumus. Padome noraidījusi pieteikumus arī no citām organizācijām – pazīstamākā no tām vides aizstāvju kustība “Greenpeace”.

Vides aktīvistus neapmierina pieaugošā interese par arktiskajiem resursiem -ekonomisko ieguvumu izvirzīšanās priekšplānā vairo bažas par Arktikas trauslo vidi. Tāpat izplatīts viedoklis, ka reģiona klimatiskie apstākļi un lielais attālums neļaus novērst iespējamo dabas katastrofu, ja kādā no naftas atradnēm notiktu avārija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti