Eksperti: Kosmosa tehnoloģijās Latvijas zinātnieki un uzņēmumi jau ir Eiropas līmenī

Latvija varētu kļūt par pirmo valsti Eiropas Savienībā, kura atsakās no līguma ar Eiropas Kosmosa aģentūru, šādu viedokli pauž Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs. Viņš gan pauž cerību, ka izdosies tomēr atrasts valsts budžetā nepieciešamos līdzekļus, lai Latvija varētu kļūt par jauno Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības partneri. Kā zināms, 2014. gada budžetā neatradās finansējums, lai pildītu šī gada pavasarī parakstītās saistības starp Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Kosmosa aģentūru.

Martā parakstītais līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Kosmosa aģentūru paredz, ka Latvija kļūst par Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti, radot iespējas Latvijas uzņēmumiem, institūtiem un universitātēm piedalīties aģentūras iepirkumos, kuros aģentūra iepērk dažādus tehnoloģijas un pakalpojumus, kas nepieciešamas Eiropas Kosmosa aģentūras projektiem un programmām.

„Šobrīd ir interesanta situācija. Daudzas valstis, piemēram, Rumānija, Igaunija, Čehija, Polija jau piedalās šajās Eiropas Kosmosa aģentūras programmās un ir tikušas tālāk - noslēgušas līgumus un ievieš. Tad Latvija varētu būt pirmā valsts, kas viena gada laikā, parakstot līgumu, no tā atsakās un nepiedalās šajā starptautiskajā organizācijā un projektos. Tas varētu būt interesants precedents Latvijai un Eiropas Savienībai kopumā," pašreiz notiekošo komentē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Viņš uzskata, ka politiķiem līdz nākamā gada aprīlim, kas ir pēdējais termiņš, lai sāktu pildīt saistības, budžetā būtu jāatrod aptuveni 1 miljons latu.

„Skaidrs, ka, parakstot šo līgumu, finansiālā apņemšanās ir uz nākamajiem pieciem gadiem, tās ir ilgtermiņa budžeta saistības. Vai nu valsts piedalās tādās organizācijās kā Eiropas Savienība, NATO un Eiropas Kosmosa aģentūra vai nu nepiedalās. Mēs šobrīd esam koncentrējušies uz dalību eirozonā un no nākamā gada sāksim izmantot eiro, bet tajā pašā laikā atsakāmies no citas starptautiskas organizācijas, kas ir daļa no Latvijas integrācijas Eiroatlantiskajās organizācijās. Parakstām līgumu un tad - pēkšņi valsts paziņo, ka stājas ārā," neizpratni pauž Eglājs.

Pieci gadi ir pārejas periods, norāda Ivars Eglājs. No šiem nedaudz vairāk kā sešiem miljoniem eiro piecu gadu laikā 92% atgrieztos Latvijā, jo uz iepirkumiem varēs pretendēt tikai pašmāju iestādes un uzņēmumi.

„Vides novērojumi, laikapstākļi – tas viss ir satelīts, kosmosa tehnoloģija. Kā Toms Bricis uzzina – paskatās satelīta datus," - kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera vadītāja Maija Cēbere šo vienkāršo piemēru izmanto, lai paskaidrotu, ka kosmosa tehnoloģijas mums ir visapkārt, un tas nav kaut kāds brīnums aiz trejdeviņiem kalniem. Viņa uzskata, ka iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā ir viens no veidiem, kā attīstīties tiem uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kas nodarbojas ar kosmosa tehnoloģijām:

"Ja teiksim Eiropa pasaka, ka atbalstīs mazos un vidējos uzņēmumus, lai veicinātu kosmosa tehnoloģiju izmantošanu, viņi tieši to arī darīs. Jebkurš aplikācijas ražotājs vai jebkurš citu produktu ražotājs, kas izmanto satelīta vai laika apstākļu datus, GPS – viņš jau strādā kosmosa tehnoloģijā un var iet, pretendēt uz finansējumu no dažādiem fondiem, ja sagatavo biznesa plānu un zina, kā to nākotnē ieviest."

Maija Cēbere skaidro, ka Eiropas Kosmosa aģentūra ir kvalitātes zīme, kas uzreiz rada iespēju arī Latvijas uzņēmumiem nostāties blakus līdzvērtīgās pozīcijās Eiropas lielajiem spēlētājiem. Latvija jau spējusi sevi pierādīt. Te var minēt arī faktu, ka Latvijas pārstāvji tikko ieguva  trīs nozīmīgas Eiropas kosmosa industrijas gada balvas.

"Mūsu uzņēmums, kā arī doktorants Kārlis Zālīte, kurš gan ir izvēlējies savu karjeru turpināt Tartu, nevis mūsu augstskolās, ieguvuši Eiropas mēroga kosmosa tehnoloģiju balvu – „Copernicus Masters 2013" un „Galileo Masters 2013" – ietvaros. Mēs redzam, ka mūsu zinātnieki un uzņēmumi jau ir Eiropas līmenī. Mēs neesam kaut kur aizmugurē, mēs varētu oficiāli konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem un organizācijām," pārliecinoši saka Maija Cēbere.

Ja vien atradīsies vajadzīgais finansējums, Latvija pēc pieciem gadiem varētu kļūt par pilnvērtīgu Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti, kas ļautu konkurēt lielajos iepirkumos. Industrijas vērtība Eiropā mērāma miljardos eiro.

Jāpiebilst, ka VATP Tehnoloģiju klasteris nodarbojas ar projekta „Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera attīstība 2012. – 2015." ieviešanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt