Kopš pārcelšanās uz jaunajām telpām Cēsu koncertzālē bojā aizgājuši teju visi telpaugi. Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pedagogi jautā - ja jau gada laikā bojā ir aizgājuši visi zaļie augi, kā tad šīs telpas ietekmē cilvēka veselību.
"Reibst galva, divreiz stiprākas brilles vajaga, sejas āda paliek sarkana, citiem pumpaina," veselības problēmas uzskaita Cēsu mūzikas vidusskolas skolotāja Ināra Rubīna.
Pedagogu teikto apstiprina arī skolas audzēkņi. "Skola ir vaļā no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Ja visu laiku te esi, tad daudziem ir galvassāpes vai reiboņi," stāsta Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkne Līva Feldmane. Viņu papildina skolas biedrene Alise Dzērve: "Man ir astma, ir grūti elpot, nāk miegs. Ir bijis, ka klavierstundās paliek slikti, jo nav gaisa."
Lai pārliecinātos, kas tad īsti ir pie vainas gan pedagogu, gan arī skolēnu sliktajai pašsajūtai, mācību iestāde nolēmusi iesaistīties Veselības inspekcijas gaisa kvalitātes pētījumā. Visu šo nedēļu skolā tika mērīts CO2 līmenis un gaisa mitrums.
"Vai tas ir skābekļa trūkums, vai tā ir kaut kāda ķīmija, ko mēs nezinām un nevaram saprast, to mēs nezinām," saka Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis.
Kopumā skolā uzstādītas trīs CO2 mērīšanas ierīces, rādījumus tās fiksēja visas nedēļas garumā. Secināts, ka dienas pirmajā pusē ieteicamais līmenis, kas ir 1000, jau ir pārsniegts. "Pie rādījuma tūkstotis skolotāji un bērni paliek miegaini un darba spējas krītas ļoti strauji," uzsver Vigo Račevskis.
Lai pilnībā pārbaudītu gaisa kvalitāti, skolas telpās sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti šonedēļ veikti arī putekļu, kā arī ķīmisko daļiņu mērijumi. Analizējot iegūtos datus kopumā un salīdzinot tos ar citās mācību iestādēs iegūtajiem, rādījumi ļaus secināt, kāda ir patiesā gaisa kvalitāte Latvijas mācību iestādēs.
