Latvijas Astmas un alerģijas biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Paeglīte saka - diagnosticējot astmu un to pareizi kontrolējot ar medikamentiem, astmas slimniekiem nav nekādas ietekmes uz viņu ikdienas gaitām.
“Diemžēl daudziem pacientiem astma netiek laikus diagnosticēta, piemēram, cilvēki pierod pie elpas trūkuma un, īpaši vecumdienās, uzskata, ka tā ir norma. Taču tā nav!
Pareizi un pastāvīgi lietojot astmas zāles, cilvēks var justies daudz labāk,” stāsta Paeglīte. Viņa piebilst, ka astmas ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem valsts kompensē 75% no cenas.
Astma ir ļoti izplatīta. Tiek lēsts, ka Latvijā ar astmu slimo 2-5% iedzīvotāju, kas ir aptuveni 40-100 tūkstoši cilvēku. Pasaulē ar astmu slimo aptuveni 300 miljoni cilvēku.
Tipiskākās astmas pazīmes, pēc kurām noteikti būtu jāvēršas pie ārsta savu elpceļu veselības pārbaudei:
• Regulārs klepus, biežāk naktīs
• Spiedoša sajūta krūškurvī
• Krūtīs dzirdama čīkstēšanai vai svilpošanai līdzīgas skaņas
• Trūkst gaisa, rodas smakšanas sajūta, ir grūti ar pilnu krūti ieelpot vai izelpot
• Klepus pastiprinās pie fiziskas slodzes
Astma ir hroniska saslimšana, kas rada elpceļu pietūkumu un sašaurināšanos, izraisot sēkšanas lēkmes, elpas trūkumu, smaguma sajūtu krūšu kurvī un klepu. Astma var sākties jebkurā vecumā, lai gan visbiežāk aizsākas bērnībā, tādēļ īpaša vērība būtu jāpievērš bērnu veselībai un regulārai tās pārbaudei.
