Der ielāgot:
- No pelējuma iekštelpās iespējami drīz jāatbrīvojas. Vispirms tas jānomazgā ar ziepjūdeni, pēc tam jārisina galvenais pelējuma iemesls.
- Pelējuma sēņu augšanai labvēlīga vide ir siltums un mitrums. Lai izvairītos no pelējuma "augšanas", tam jārada nelabvēlīga vide.
- Pelējums rodas no augsta gaisa mitruma (virs 60%), nepietiekamas ventilācijas un apkures, kā arī uz pārlietiem telpaugiem.
- Nekurināti, drēgni mājokļi ļoti patīk pelējumam. Jāizvērtē, vai taupīsiet uz veselības rēķina.
- Ja telpā ir zemāk par 16 grādiem, var rasties pelējums. Tam par iemeslu var būt arī būvniecības kļūdas.
- Telpas regulāri un kārtīgi jāvēdina, piemēram, reizi stundā uz minūti kārtīgi atverot logu.
Pelējums mājokļos var rasties dažādu faktoru dēļ. Galvenie pelējuma uzvaras gājiena iemesli ir mitrs gaiss, kā arī remonta vai būvniecības kļūdas. Raidījuma "4. studija" skatītājai Lidijai pelējums mājās radies tieši pēdējo iemeslu dēļ – vienā no istabām veikts nekvalitatīvs remonts, savukārt otrā istabā nekvalitatīvu remontu veikuši augšējie kaimiņi.
"Tad, kad sākās pirmie lieti, tas bija septembrī, oktobrī, tad sāka parādīties tie pelējumi. Parādījās augšā drusciņ. Lejā man televizora skapītis bija pielikts, es jau neredzēju, bet tad man fikuss aizgāja bojā. Es domāju, kas tad tam fikusam? Un, kad es ieraudzīju, tad es biju šausmās!" stāstīja Lidija.
Arī mājas iemītniekiem pelējuma dēļ ir klepus un asaro acis – gan jaunajiem, gan cilvēkiem gados.
"Pelējums iekštelpās viennozīmīgi ir bīstams, īpaši, ja mēs runājam par dzīvojamām telpām, par vietām, kur cilvēki uzturas ilgstoši. Ja iekštelpās parādās pelējums, tad jebkuram, neatkarīgi no vecuma, no veselības stāvokļa – nevajag uztraukties, bet ir jārīkojas," atzina pulmonoloģe, bronhoskopiju speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.
Ārste uzsvēra, ka īpaši bīstams pelējums ir cilvēkiem ar noslieci uz alerģiju, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un cilvēkiem ar dažādiem imūnās sistēmas darbības traucējumiem. No skata it kā nevainīgais pūkainais veidojums satur daudz bīstamu vielu, kas var ļoti nelāgi ietekmēt cilvēka veselību. Pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs izdala dažādus toksīnus, kas, ilgstošā kontaktā esot, var radīt nopietnas alerģiskas veselības problēmas. Iespējams, cilvēks ar noslieci uz alerģiju, dzīvojot vietā, kur nav pelējuma, nemaz nezina, ka ir alerģisks. Taču, nonākot saiknē ar pelējumu, alerģija pēkšņi parādās.
"Pelējumi, uz kuriem mēs varam noteikt, vai ir alerģija, vai nav, ir alternaria, aspergilus, penicillium un clodusporum. Pasaulē ir vairāk nekā 300 dažādu pelējuma sēnīšu veidu; šie četri ir visbiežāk izplatītie. Ja mēs runājam par tādu ļoti bīstamo pelējumu, tas ir aspergilus, kurš šiem imūnkompromitētajiem cilvēkiem var radīt invazīvu plaušu aspergelozi, tiešām dzīvību apdraudošu stāvokli," informēja mediķe.
Tādēļ nav pieļaujams, ka cilvēks ar kādu onkoloģisku saslimšanu vai citu iemeslu dēļ ļoti pazeminātu un novājinātu imūno sistēmu atrodas ar pelējumu vienā telpā.
Pelējums īpaši apdraud arī mazus bērnus un cilvēkus gados. Taču pelējums tāpat vien nerodas. Var teikt, ka pelējuma sēnītes gaisā un telpā ir visu laiku, galvenais nosacījums – vai tām ir labvēlīga vide augšanai.
"Viņas ļoti ilgi var būt neaktīvas – vienkārši atrasties uz virsmām, aiz sienām, aiz radiatoriem, jebkur. Tai skaitā arī gaisā brīvi. Tā lielā problēma ir tajā, ka viņas, kā jau jebkura dzīva radība, gaida piemērotu brīdi, kad viņām ir labvēlīgi apstākļi augt un attīstīties, un vairoties. Un sēnēm tie labvēlīgie apstākļi faktiski ir ļoti vienkārši – viņām vajag pietiekamu siltumu un pietiekamu mitrumu," skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Pelējums rodas no gaisa mitruma, kas pārsniedz 60%. Ja ir nepietiekama ventilācija, tad, kā norādīja ārste, tas var veidoties ap logiem, uz sienām un griestiem. Tieši tāpat pelējums var veidoties arī puķupodos, ja nav pietiekamas drenāžas un puķes tiek pārlietas.
Vanadziņš aicināja aizdomāties tos, kuri šoruden vēl nekurina vai kurina minimāli: "Vienmēr jāizrēķina, kas tad ir dārgāk – vai ārstēt astmu vai samaksāt 100 eiro par apkuri? Tas ir tāds filozofisks jautājums. Droši vien, ja mēs paskatīsimies pēc gada, to pašu dažādu plaušu saslimšanu statistiku, tendences – ļoti iespējams, ka mēs redzēsim kādu skaitu pieaugumu."
"Tie sešpadsmit, septiņpadsmit būtu tas, ko tiešām nevajadzētu laist zemāk, jo tad tie riski ir ļoti būtiski," brīdināja speciālists.
Kā lielu problēmu Latvijā Vanadziņš atzina celtniecības kļūdas: "Nepareizi sienās materiāli iestrādāti – ne visas telpas vietas mēs redzam. Ir kaut kādi konstrukciju elementi, kurus mēs neredzam, bet kuri ar gaisu tomēr ir saistīti, kur veidojas tā saucamie "rasas punkti", tur visu laiku ir mitrums."
Taču tipiskākās vietas, kur mājoklī var rasties pelējums, ir vannasistaba un virtuve, kur ir mitrums un garaiņi.
Vanadziņš ieteica, ka īpaši sanitārajās telpās nevajadzētu taupīt "uz ventilāciju, vēdināšanu un siltumu". Tāpat svarīgi pievērst uzmanību saviem paradumiem, piemēram, nevārīt ēdienu katlā bez vāciņa, lai neizplatītos tvaiki.
Vēl būtisks ieteikums ir "nevēdināt mikroventilācijas režīmos, bet labāk reizi stundā, uz minūti kārtīgi". Zināmu daļu pelējuma sēņu tad vējš izpūš laukā, un problēma mazinās. Pretpelējuma līdzekļus speciālisti gan iesaka izmantot iespējami reti, jo tie ir ķīmiski spēcīgi. Ir jārisina galvenais pelējuma rašanās cēlonis, nevis jācīnās ar sekām – vai nu jāmazina mitruma rašanās telpā, vai jālabo nepareizi veiktais remonts, kas diemžēl būs jādara arī "4. studijas" skatītājas Lidijas mājoklī abās pelējuma apskādētajās istabās, tāpēc viņai vēlreiz jāvēršas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ar iesniegumu, ka remonts ir jāveic no jauna. Jo – tas ir pašvaldības dzīvoklis un arī remontu veica pašvaldība. Lai gan šobrīd visās malās skan aicinājumi taupīt elektrību un siltumu, ir ļoti jāizvērtē, vai lielā taupīšana ilgtermiņā neradīs lielus tēriņus, lai atgūtu veselību.
