Kļaviņu ģimene no Madlienas pieņēma Saniju, kad viņai bija pusotrs gadiņš. Lai arī audžuģimenes domātas kā pagaidu risinājums, adopcijas piedāvājums nācis tikai pēc astoņiem gadiem, kad bērnam jau ir desmit. Potenciālie adoptētāji - pāris no Amerikas - ieradās Latvijā un kopā ar meiteni apmetās Rīgā uz trīs nedēļu iepazīšanās periodu.
"Šo trīs nedēļu laikā viņa ar mums ļoti minimāli sazinājās, pēdējais zvans uz mājām bija ar tādu priecīgu vēsti - viņa tagad varēšot zvanīt. Pēc pusstundas atzvanīja un teica raudošs bērns: "Mammu, man ņem sim karti ārā!". Un kopš tā brīža mēs neko nezinām," stāsta Sanijas audžumamma Laimdota Kļaviņa.
Pēc trim nedēļām bāriņtiesa pieņēma lēmumu pagarināt pirms adopcijas procesa laiku uz sešiem mēnešiem un meitene devās uz Ameriku. Audžuģimene par to uzzināja tikai pēc uzaicinājuma ierasties pēc palikušajām mantām, kurās, kā stāsta Sanijas audžumamma, atrasta arī vēstule, kas likusi domāt - bērns nemaz nav gribējis doties prom.
"Ļoti atvainojos par netikšanos un aizbraucu uz Ameriku. Pirmā problēma bija, ja es teiktu - es nebraucu, mani ieliktu bāriņtiesā. Acīmredzot bērns ir domājis bērnunamu. Tā viņš ir, tā te stāv rakstīts," stāsta Laimdota Kļaviņa.
Ar lūgumu iesaistīties audžuģimene vērsusies pie tiesībsarga, kas apsolījis šo situāciju izvērtēt, kā arī Ogres novada pašvaldībā, kas nodrošina bāriņtiesas darbību Madlienas pagastā, bet nevar ietekmēt tās lēmumus.
Ogres domē norāda - jāvērtē gan konkrētais gadījums, gan likums, kas audžuģimenēm neparedz nekādas iespējas iejaukties adopcijas procesā. Pašvaldība plāno vērsties Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, bet jau pirms gadījuma izvērtējuma norāda - konkrētajai bāriņtiesai neuzticas.
"Ar šo bāriņtiesu ir runāts, ir runāts arī par citiem jautājumiem, un tas ir tāds, kā lai saka, galvenais ir konstatēt, kādi pārkāpumi ir bijuši. Mēs ceram, ka tiesībsargs mums atbildēs un tad arī mēs izdomāsim, kā vērsties pret šo konkrēto bāriņtiesu jau tādā veidā, ka varbūt arī lūgsim atstāt amatu," skaidro Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, piebilstot - pašvaldība mēģinās Saniju dabūt atpakaļ uz Latviju.
To, ka bērns uz Ameriku devies pret paša gribu, pilnībā noliedz bāriņtiesa, kurā norāda - meitenes viedoklis uzklausīts vairākkārt un viņa uz Ameriku devusies pēc pašas vēlēšanās. Saziņa ar audžuģimeni patiešām esot aizliegta, jo uz bērnu esot izdarīts spiediens.
Jautāta, vai potenciālie adoptētāji sūdzējās, ka ietekmē viedokli, bāriņtiesas pārstāve saka: "Nē, bērns - viņš sūdzējās adoptētāju pārstāvjiem, un pārstāvji sazinājās ar mums, un tad mēs konsultējāmies ar ministriju, un ministrija mums ieteica liegt audžuģimenei sazināties ar bērnu."
Labklājības ministrijā skaidro - ministrs jau devis atļauju bērna adoptēšanai un galīgo lēmumu pavasarī pieņems rajona tiesa. Par vēstuli ministrijā nezina un sola noskaidrot, bet norāda - apstākļu, kas norādītu uz pārkāpumiem adopcijas procesā, nav.
"Šobrīd, kad bērns uzturas ārvalstīs, bērna uzraudzību ģimenē veic ārvalstu kompetentā iestāde, kas pirms adopcijas apstiprināšanas nosūtīs pirmsadopcijas uzraudzības ziņojumu par bērna apstākļiem un iejušanos ģimenē. Nav šaubu, ka bērns labprātīgi atrodas Amerikā un labprātīgi tur vēlētos palikt, bērns viennozīmīgi labprātīgi atrodas Amerikā, jo bērna viedoklis ir noskaidrots vairākkārt," uzsver Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Ivita Krastiņa.
Bērna adopcija piedāvāta arī audžuģimenei, tomēr tā atteikusies. Pēc bāriņtiesas teiktā, kā iemeslu minot finansiālu neizdevīgumu. Latvijas Televīzijai ģimene norādīja - tā kā ģimenē aug arī pašu meita, uzņemties finansiālas saistības par vēl vienu bērnu viņi nevar atļauties. Latvijā audžuģimenes saņem atlīdzību aptuveni 100 eiro mēnesī, kā arī ģimenes pabalstu un bērna uzturnaudu no pašvaldības. Rīgā, no kuras ir Sanija, tā ir aptuveni 300 eiro mēnesī.
