Lai gan augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, par 10% samazinājies no alimentu nemaksātājiem atgūto uzturlīdzekļu apjoms, Uzturlīdzekļu garantijas fonds aicina skatīties gada griezumā un apgalvo, ka lēmums publiskot alimentu nemaksātāju vārdus ir attaisnojies.
"Salīdzinājumā pret 2014.gadu atgūto līdzekļu apmērs ir palielinājies par 29%. Šogad mēs esam atguvuši par 502 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā periodā.
Ir arī palielinājies iesniegumu skaits no parādniekiem, kuri vēlas uzzināt, kā var nomaksāt parādus," sacīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.
Šogad internetā tikuši publicēti aptuveni 1900 personu vārdi, kas nemaksā alimentus par savu bērnu uzturēšanu. Šāda sistēma ieviesta ar mērķi veicināt vecāku pienākumu pildīšanu. To, ka publiska kaunināšana interneta vidē strādā, apstiprina arī sociālo mediju eksperts Arturs Mednis. "Es domāju, ka pilnīgi noteikti. Tomēr jāņem vērā, ka ir ļoti dažādi cilvēki. Ir cilvēki, kurus ieliekot cietumā, nekas nemainās, bet, jā, 21.gadsimtā arvien vairāk cilvēki sāk uztraukties par savu reputāciju internetā, par savu publisko tēlu, jo gandrīz visi ir kļuvuši publiski, ņemot vērā sociālos tīklus. Tas noteikti var palīdzēt, ietekmēt, viņiem ir par to kauns un sāk domāt, ko dara, un sāk pildīt saistības," vērtē jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis.
Nemaksātāja vārds tiek publiskots tikai tajos gadījumos, ja alimentu pieprasītājs tam piekrīt un no valsts vai pašvaldību iestādēm nav saņemta informāciju, ka šo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm.
Bet tiesībsargs vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot jauno likuma normu, jo tā ir gan iejaukšanās parādnieka, gan bērna privātajā dzīvē. "Uzzinot informāciju, ka viens no bērna vecākiem ir uzturlīdzekļu nemaksātājs, var izdarīt secinājumu, kas skar bērna privāto dzīvi. To, ka bērna vecāki ir tiesājušies par uzturlīdzekļiem, ka viens nav maksājis un ka piedziņa no vecāka nav iespējama, ka bērns tiek uzturēts no valsts līdzekļiem, ka nodokļu maksātāji šo bērnu uztur," pavēstīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Tiesībsargs uzskata, ka šādas informācijas publicēšana var negatīvi ietekmēt bērnu, piemēram, pakļaut viņu emocionālai vardarbībai.
Tas savukārt esot pretrunā ar Satversmi, kur ierakstītas tiesības uz privāto dzīvi. Lai kāds arī būs tiesas lēmums, vismaz pagaidām daļai bērnu pēc nemaksātāju datu publiskošanas finansiālā situācija ir uzlabojusies.
