ĪSUMĀ:
- Igaunijā daļa no sociālā nodokļa nonāk veselības apdrošināšanas fondā.
- Dalība veselības apdrošināšanas sistēmā ir obligāta, no tās nevar atteikties.
- Veselības apdrošināšanas sistēmā ir iekļauti arī pensionāri, studenti un citas nestrādājošo grupas.
- Veselības apdrošināšana ir spēkā arī bezdarbieka pabalsta saņemšanas laikā.
- Iedzīvotājiem ir arī iespēja brīvprātīgi iegādāties valsts piedāvāto veselības apdrošināšanu; to galvenokārt izmanto ārzemēs dzīvojošie igauņi.
- Šāds pakalpojums izmaksā 290 eiro mēnesī.
Par šīs sistēmas darbības pamatprincipiem, priekšrocībām un trūkumiem Latvijas Radio žurnāliste Zane Eniņa izvaicāja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Veselības sistēmas attīstības departamenta vadītāju Kersti Esnaru.
Zane Eniņa: Kā tiek organizēta veselības aprūpes sistēmas finansēšana Igaunijā, un cik sen tā darbojas?
Kersti Esnara: Mūsu sistēma darbojas kopš 90. gadu sākuma. Princips ir saglabājies kopš tā laika. Mums ir iezīmēta sociālā nodokļa daļa, ko maksā darba devēji. Sociālais nodoklis ir 33%, un no tiem 13% nonāk veselības apdrošināšanas fondā. Igaunijā gandrīz visas veselības aprūpes izmaksas tiek segtas no šī fonda.
Dalība veselības apdrošināšanas sistēmā ir obligāta, no tās nevar atteikties. Ja cilvēks strādā, darba devējam jāmaksā sociālais nodoklis.
Sistēma ir solidāra: ir arī tā sauktās pielīdzinātās sabiedrības grupas, piemēram, pensionāri, kuri sociālo nodokli nemaksā, taču veselības apdrošināšana ietver arī viņus. Kopš aptuveni 2017. gada par nestrādājošajiem pensionāriem iemaksas veselības apdrošināšanas fondā sāka veikt valsts. Sākumā tie bija septiņi procenti no minimālās pensijas. Četru gadu laikā iemaksu lielums pakāpeniski paaugstinājās, līdz sasniedza tādu pašu apmēru kā strādājošajiem, proti, 13 procentus.
Ir arī citas pielīdzinātās grupas, piemēram, studenti un valsts militārā dienesta karavīri.
Kovida laikā ar īpašu valdības lēmumu fondā tika ieskaitīta papildu nauda, bet lielākā daļa nāk no sociālā nodokļa.
Ir arī cilvēki, kuri strādā mainīgos apstākļos un ir elastīgi – vienu dienu dara to, citu dienu – kaut ko citu. Šai sabiedrības grupai var nebūt regulāru ikmēneša ienākumu un līdz ar to nav ikmēneša nodokļu maksājumu. Pašlaik risinām to, lai veselības apdrošināšanas sistēma ietvertu arī šo sabiedrības grupu. Tādi ir, piemēram, dažādi mākslinieki vai mūziķi, kuri varbūt saņem kādu stipendiju un sociālo nodokli maksā tikai par vienu mēnesi.
Radošo profesiju pārstāvji? Piemēram, arī rakstnieki?
Jā, jā.
Mēdz gadīties, ka cilvēks izkrīt no darba tirgus. Piemēram, ja es uz vairākiem mēnešiem paliktu bez darba, vai man būtu šī veselības apdrošināšana?
Jā, Igaunijā veselības apdrošināšana ir spēkā, ja cilvēks oficiāli reģistrējas kā bezdarbnieks. Tad apdrošināšana ir spēkā vienu gadu – pietiekami ilgu laiku, lai atrastu jaunu darbu.
Ko vēl nepieminēju: apdrošināti ir arī vecāki, kuriem ir bērni vecumā līdz trīs gadiem. Pie noteiktiem apstākļiem – arī mātes, līdz bērni sasniedz deviņu gadu vecumu.
Sistēma ir diezgan sarežģīta: ir daudz nelielu sabiedrības grupu, kas tiek apdrošinātas, kaut gan nestrādā.
Zinu, ka ap 95% igauņu piedalās šajā obligātajā sistēmā, taču pastāv iespēja fondā veikt iemaksas brīvprātīgi. Vai varat nedaudz izvērstāk aprakstīt, kam šī iespēja ir pieejama?
Jā, igauņiem ir iespēja nopirkt apdrošināšanu no Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda, taču ir zināmi nosacījumi. Tie ir nedaudz stingrāki nekā vispārējai apdrošināšanai. Piemēram, pirms iegādāties šo apdrošināšanu, cilvēkam jābūt iepriekš bijušam apdrošinātam vispārējā kārtībā vismaz divus gadus.
Taču arī te ir dažādas iespējas. Piemēram, man pašai var būt apdrošināšana, bet man ir māte, meita vai cits radinieks, kuram apdrošināšanas nav un kuram tās nav bijis ilgāk par diviem gadiem. Un tādā gadījumā apdrošināšana sāk darboties mēnesi pēc iegādes un ir derīga 11 mēnešus.
Zinu, ka šo iespēju izmanto lielākoties tie, kuri dzīvo ārzemēs, bet kuriem ir mājas šeit. Tad viņu brauc šurp un apmeklē ārstus. Pēdējo gadu laikā šādu cilvēku skaits ir nedaudz audzis – par aptuveni 10 procentiem. Tas joprojām nav daudz. Kopējais apdrošināto skaits ir aptuveni 1,3 miljoni, bet brīvprātīgais līgums ir kādiem 600 cilvēkiem.
Cik lielas iemaksas jāveic brīvprātīgajiem dalībniekiem?
Ikmēneša maksājums ir 290 eiro un 10 centi. Tas nav ļoti daudz, bet pietiekami daudz neaizsargātiem cilvēkiem, kuriem nav darba un ienākumu.
Kā ar cilvēkiem, kuri nevēlas maksāt nodokļus vai izvairās no tiem? Vai viņiem veselības aprūpe ir pieejama?
Pirmkārt, ja viņi strādā, tad no nodokļiem izvairīties nevar, taču var gadīties darba devēji, kuri samazina nodokļu maksājumus. Tomēr nodokļu aģentūra ir labi pastrādājusi, tāpēc šādu darba devēju skaits mazinās. Taču, ja cilvēks nav apdrošināts, tad neatliekamā medicīniskā palīdzība tomēr ir pieejama par velti. To apmaksās no veselības apdrošināšanas fonda, un tie ir pieci, seši miljoni eiro ik gadu.
Un ja pēc neatliekamās palīdzības nepieciešama, piemēram, operācija?
Ja ārstēšana ir neatliekama, jo citādi var iestādies smagas sekas vai cilvēks var nomirt, arī tad to apmaksās Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds.
Tagad labāk saprotu, kā nauda tiek iegūta un kā cilvēki tiek apdrošināti, taču vai ar šo naudu pietiek?
Nē, ar to nepietiek, un ministrijā gadus trīs četrus meklējam citas iespējas, kā iegūt papildus naudu. Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds ir veicis ilgtermiņa prognozes, tāpēc jau tagad zināms, ka 2025. gadā ar nodokļu ieņēmumiem būs par maz. Deficīts būs ap 200 miljoniem eiro.
Šogad publiskojām analīzi par to, kur ņemt papildu naudu, kādas pārmaiņas nepieciešamas. Šo analīzi veicām, pirms bija ievēlēts jaunais parlaments un izveidota jaunā valdība; piedāvājām iespēju paaugstināt dažādus nodokļus, bet tagad šī nodokļu celšana jau tiek apspriesta citu izmaksu segšanas nolūkā. Mums tas vairs nav risinājums.
Man šķiet, tuvākajā laikā visdrošākais risinājums būtu sociālās iemaksas veselības apdrošināšanas fondā no valsts budžeta par visiem bērniem vecumā līdz 19 gadiem. Tā izdotos iegūt gandrīz visu nepieciešamo summu. Tad arī likumā tiktu ierakstīta formula, kā šī nauda nonāk fondā, lai par to nebūtu katru gadu jāpanāk jauna vienošanās.
Meklējam arī iespējas, kā sistēmu padarīt efektīvāku, bet man šķiet, ka tur nav daudz ko mainīt. Jau esam diezgan efektīvi – arī Pasaules Veselības organizācijas ieskatā.
Vai cilvēki Igaunijā ir apmierināti ar sistēmu, vai tomēr ir daudz sūdzību?
Sūdzības ir, taču, ja cilvēkiem ir bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība ārzemēs, pēc tam Igaunijas veselības aprūpes sistēma viņiem šķiet ļoti laba.
