Rīta Panorāma

Lūznavas muižā atklās populārā instagram konta @dailypurr pirmo izstādi

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu

2019.gads nodēvēts par vegānisma gadu

2019.gads pasaulē nodēvēts par vegānisma gadu

Prominentie žurnāli "Forbes" un "The Economist" 2019. gadu nodēvējuši par vegānisma gadu. Arvien vairāk cilvēku pievēršas vegānismam gan veselības, gan vides un ētisku apsvērumu dēļ. Par to liecina arī vegānu pārtikas pārdošanas apjomi veikalos un restorānos, kā arī publicitāte sociālajos medijos.

Vegānisms varētu būt ne tikai viena gada, bet paliekoša tendence. Sociālais tīkls "Twitter" apgalvo, ka vegānisms bija visvairāk aprunātā tēma šī gada pirmajā mēnesī un ka par vegānismu sociālajā vietnē runā 54% tā saukto influenceru. Arī pakalpojumā "Uber Eats", kas piegādā ēdienu uz mājām, vispopulārākie pasūtījumi esot bijuši augu valsts izcelsmes ēdieni.

Apsvērumi šādai patērētāju izvēlei ir dažādi. Kādam tie saistīti ar veselību – atsakoties no gaļas, var uzlaboties āda un uzrasties papildu enerģija.

Citam tā ir vēlme cīnīties ar klimata pārmaiņām, jo lauksaimniecības procesi veicina globālo sasilšanu.

Liellopi, dabiskā veidā pārstrādājot pārtiku, izdala siltumnīcu efektu radošo gāzi metānu, kas ir vēl spēcīgāka par oglekļa dioksīdu saturošiem izmešiem. Lauksaimniecības dēļ tiek izcirsti arī meži. Tāpat daudziem ir vienkārši humāni apsvērumi – viņi nevēlas ēst dzīvniekus.

Nenoliedzami sociālo mediju paaudzes pārstāvjiem svarīgs ir arī ēdiena izskats.

Arvien straujāk popularitāti iemanto tādi netipiski produkti kā kaņepju ūdens un sulas, kā arī no Indijas maizeskoka un ziedkāpostiem pagatavoti tako vai picas.

Vienas pētījumu firmas dati gan rāda, ka vegānu skaits ASV trīs gadu laikā audzis vien par 1%. Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka liela daļa cilvēku nepiekopj pilnīgu vegānismu, bet iekļauj arvien vairāk šādu produkt savā uzturā.

2 komentāri
Sandris Ādminis Ādminis
No Latvijas: Jau otro gadu notika Vegānfestivāls ar tūkstošiem apmeklētāju. 2018. g. tiesas spriedums, kura rezultātā mainīja valsts nostāju bez-gaļas uztura jautājumā un: 1) tika izstrādāti "Veselīga uztura ieteikumi veģetāriešiem" (VesMin lapā) + 2) skolās tagad ir ļauts pasniegt veģetāras maltītes kā pilnvērtīgs uzturs. Un vienlaikus - nesenā OECD pētījumā Latvija bija "pakaļgalā" augļu un dārzeņu patēriņā... (Toties ar sirds-asinsvadu slimībām alkohola patēriņu "esam topā".) Arī regulārie notikumi pasaulē - dzīvnieku aizsardzības uzlabošanā (vairs neizmanto cirkā, neaudzē kažokādām utt) un trauksme klimata tēmā - tas viss cieši saistīts. Cilvēki apzinās savu izvēļu ietekmes un pasaule mainās straujāk kā jebkad.
Sandris Ādminis Ādminis
Vēl daži jaunumi, kas sasaucas ar šo ziņu: tikko Kanādā izdotās uztura vadlīnijas vairs neparedz, ka uzturā obligāti jālieto gaļa vai piena produkti. Raksts: "Food Guide revamp encouraging plant-based, low-meat diet is good for people and the planet". Miljardieri Geitss, Brensons un citi investē dažādos gaļas alternatīvu produktos, prognozējot, ka pieprasījums pēc tiem tuvākajos gados strauji augs. Audzēt, transportēt un kaut dzīvniekus drīz būs nerentabla, novecojusi prakse.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti