#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
1. Stokholmas centrā nevarēs iebraukt ar iekšdedzes automašīnām
Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas centrā no 2025. gada būs aizliegts iebraukt mašīnām, kas izmanto benzīna un dīzeļa dzinējus. Par to paziņojis galvaspilsētas vicemērs Larss Stromgrens no Zaļās partijas. Šāds lēmums tiek skaidrots ar centieniem samazināt gaisa piesārņojumu un satiksmes radīto troksni pilsētas centrā, vēstīja "Kursors".
Aizlieguma teritorija aptvers 20 kvartālus galvaspilsētas pašā centrā, kur atrodas daudzi veikali, iepirkšanās centri un biroju ēkas. Zaļā partija ir daļa no Stokholmas pašvaldības valdošās koalīcijas un tā cer, ka šādā veidā pamudinās cilvēkus pāriet no iekšdedzes uz elektriskajām mašīnām.
Nākotnes plāni paredz šādu iekšdedzes dzinēju aizliegumu zonu paplašināt. Tas, protams, izsaucis kritikas vilni – zviedru transporta uzņēmumi šādu rīcību uzskata par aplamu un norāda, ka pilsētai vairāk būtu jāinvestē uzlādes attīstībā, lai cilvēki brīvprātīgi vēlētos pāriet uz elektroauto un to varētu ekspluatēt bez liekām galvassāpēm vai kādām priekšzināšanām.
Līdzīga rakstura lēmumi pieredzēti arī citās pilsētās, piemēram, kā jau 2016. gadā ziņoja BBC, Parīzes centrā dīzeļa auto nevarēšot iebraukt no 2024. gada, bet benzīna – no 2030. gada. Līdzīgus ierobežojumus jau toreiz apsvēra arī Madride un Atēnas.
Kā "Digitālajām brokastīm" skaidroja Rīgas pašvaldībā, dienā pilsētu šķērso vidēji 300 tūkstoši transportlīdzekļu, kas atstāj savu nospiedumu uz troksni, gaisa un vides piesārņojumu, satiksmes drošību, kā arī pilsētvidi.
Sabiedriskais transports ir atslēga, lai samazinātu satiksmes intensitāti un uzlabotu vides un gaisa kvalitāti pilsētā.
Viens no lielākajiem nākotnes projektiem ir "Metrobuss", kas būs aptuveni sešus kilometru garš neatkarīgs sabiedriskā transporta ceļš, kas stiepsies pa Dzelzavas ielu.
Lai mazinātu satiksmes intensitāti pilsētā un paaugstinātu iedzīvotāju drošību, pašvaldība arī ievieš dažādus satiksmes mierināšanas pasākumus. Rīgas apkaimēs no 2020. gada tiek ieviestas ātruma ierobežojuma 30 kilometru stundā (km/h) un 20km/h zonas. Sākumā tādas tika izveidotas Āgenskalnā. 2021. gadā šādu zonu ieviesa Grīziņkalnā un divās vietās klusajā centrā, savukārt Čiekurkalnā tas tika izdarīts pērn. Šogad jauni ātruma ierobežojumi ieviesti Skanstē, Centrā, Brasā, Āgenskalnā, Sarkandaugavā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apkārtnē, Berģos un citviet.
2. Elektroniskās cigaretes – ekoloģisks drauds, ja nepareizi izmestas
Medijs "The Verge" vērš uzmanību mazās elektronikas atkritumu problēmai – no veipiem līdz rotaļlietām un vadiem. Viena no jaunākajām masveida elektronikas atkritumu problēmām ir elektronisko cigarešu ierīces jeb veipi – gan vienreizlietojamie, gan atkārtoti uzpildāmie – kuri netiek pareizi utilizēti, bet gan bezatbildīgi izmesti dabā vai kopā ar sadzīves atkritumiem.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Apmācības un pētniecības institūta globālo e-atkritumu monitora apkopotajiem datiem par 2020. gadu, kopējais izmesto elektronikas atkritumu svars tuvojas deviņiem miljardiem kilogramu. Problēma ar nepareizi izmestām elektronisko cigarešu ierīcēm ir to tālākajā liktenī – tajās kaitīgie materiāli, piemēram, svins vai dzīvsudrabs vienkārši nonāk kopējā atkritumu gūzmā un pēc tam, ierīcei sadaloties, vielas nonāk augsnē un var piesārņot gruntsūdeņus.
Protams, vecu ierīču pareiza utilizēšana nav jaunums – tas ir izaicinājums jau desmitgadēm ilgi, taču jaunākais pētījums izgaismo tendenci, ka laikus nepamanīta problēma, kas šajā gadījumā ir mazā izmēra elektroniskās cigaretes, nepareizi izmestas lielos kvantumos pēc laika var pārtapt ekoloģiskā katastrofā.
Aplēsts arī aptuvens ekonomiskais zaudējums no nepareizi utilizētas elektronikas. Saskaņā ar Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu foruma aprēķiniem aptuveni 9,5 miljardu dolāru vērtībā materiāli – galvenokārt dzelzs, varš un zelts –, ko varēja atgūt 2019. gadā vien, tika pazaudēts mēslainē. Pagājušajā gadā izmesto vara izpildījuma kabeļu kopējais garums bija tik iespaidīgs, ka tos varēja aptīt apkārt zemeslodei 107 reizes. Paredzams, ka šajā desmitgadē strauji pieaugs pieprasījums pēc vara, jo tas ir svarīgs elements kā elektroauto izstrādē, tā citā elektronikā. Tas pats attiecināms arī uz elektroniskajām cigaretēm, kurās izmantots tik ļoti nepieciešamais litijs.
Eiropā aptuveni 55% no elektroniskajiem atkritumiem tiekot savākti pateicoties stingrākam regulējumam, taču citviet situācija neesot tik laba. Latvijas situāciju "Digitālajām brokastīm" skaidroja SIA "Getliņi EKO" Ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš, kurš uzsvēra, ka elektroniskās ierīces, tai skaitā, veipus jeb elektroniskās cigaretes, ieliekot pareizajā konteinerī, tās nenonāk dabā vai kopējā atkritumu lērumā.
Problēmas sākas brīdī, kad cilvēks izmet elektroniskās cigaretes kopā ar pārējiem sadzīves atkritumiem. Rezultātā visi atkritumi sajaucas un pēc tam mehāniski tos ir teju neiespējami atdalīt.
Realitātē gandrīz visi maza izmēra nepareizi izmestie elektronikas atkritumi nonāk kopējā atkitumu kalnā. Būtiski ir nejaukt tos kopā ar citiem atkritumiem, bet nodot pareizi, atdalīt pareizā konteinerā! Kas pēc tam notiek ar pareizi izmestajiem elektronikas atkritumiem? Tos atkritumu šķirošanas uzņēmumi savāc un nodod pa ķēdīti tālāk korektai atkritumu apstrādei – kā mazo, tā lielāka izmēra elektroniku, stiklu u.tml.
3. Eiropā eksperimentē ar izdrukātu vegānisku laša fileju
Pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Revo Foods" septembrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kas piedāvā 3D drukātu vegānisku laša fileju. Uzņēmuma produkcija nopērkama dažos pārtikas veikalos Vīnē, kā arī internetā, kur to var pasūtīt uz lielāko daļu Eiropas valstu, vēstīja "Kursors".
"Revo Foods" izpilddirektors Robins Simsa, raksturojot uzņēmuma gatavoto 3D drukāto lasi, uzsvēra, ka tas ļoti labi slāņojas, gluži kā īstā zivs. Tam ir arī līdzīga garša, taču kā jebkurai gaļas alternatīvai tam nebūs identiska garša kā īstam lasim. Drukāšanā tiek izmantots no sēņu saknēm gatavots "mikoproteīns" un augu tauki. Abi kopā tie dod lasim līdzīgu krāsu un tekstūru.
"Revo Foods" mājaslapā 3D drukātais lasis ticis izpirkts pāris stundu laikā par spīti augstajai cenai – tas maksā krietni dārgāk par parasto laša fileju. Robins Simsa skaidroja, ka produkta cenu varēs samazināt tad, kad uzņēmums vairāk automatizēs dažādas darbības ārpus 3D drukāšanas un sāks ražot lielākos apjomos. Viņš arī norādīja, ka cilvēki pagaidām ir skeptiski pret šo tehnoloģiju, taču tā ne ar ko daudz neatšķiras no citām rūpnieciskajām iekārtām, kas jau ražo 3D drukāto šokolādi, uzkodas, kā arī makaronus.
Vienkārši skaidrojot, 3D drukātā pārtika sastāv no ēdamām sastāvdaļām, bet tā izgatavota, izmantojot automatizētu 3D drukāšanas procesu. Līdzīgi kā citas drukāšanas metodes, 3D drukātā pārtika tiek veidota sarežģītās formās, slāni pa slānim. Atšķirībā no klasiskās 3D printēšanas, šajā versijā kvēldiegs tiek aizstāts ar ēdamiem elementiem.
Kā "Digitālajām brokastīm" skaidroja 3D drukāšanas eksperts Fricis Pirtnieks, Latvijā pagaidām nav dzirdēts par ēdienu 3D drukāšanas mēģinājumiem. Latvijā izplatītāka ir ēdienu pagatavošana robotizēti – no picām, līdz salātiem un kafijas pagatavošanas ierīcēm. Starptautiskās izstādēs, protams, ir redzētas dažādas koncepcijas, bet dzīvē tas vēl nestrādā. Latvijā savulaik pavārs Mārtiņš Rītiņš esot izrādījis interesi par šokolādes desertu drukāšanas iekārtu restorānam "Vincents", bet tālāk par idejas izpēti tas nav nonācis. Pasaulē kafejnīcu līmeņa ēdienam tuvākais ir redzēts pankūku drukāšanas aparāts. Tas pa šprici padod pankūku mikstūru slāni pa slānim uz karstas pannas. Tas gan aizņem 10 minūtes, līdz ar to šis risinājums nekādi neatsver klasisko pankūku pagatavošanu. Lielākais izaicinājums 3D ēdienu drukāšanā ir sagataves, jo gaļas printēšana salīdzinot ar pankūku printēšanu ir pavisam cits sarežģītības līmenis. Gaļu kārtot slāņos kā kompozītmateriālu, lai arī tas izskatās dabiski un apetīti izraisoši, ir ļoti sarežģīts process. Un svarīgi ir nevis, ka iekārta spēj saražot vienu glītu burgera maizīti, bet gan to var darīt lielos apjomos, lai tas būtu izdevīgi. Liels ceļš vēl ejams!
