Ādu pasargāt no saules kaitīgajiem ultravioletajiem (UV) stariem var uzturēšanās ēnā, nosedzoša apģērba nēsāšana un saules aizsargkrēma pareiza lietošana. "Visbiežāk cilvēki nepadomā par aizsardzību no saules tieši ikdienā – pastaigājoties parkā, pļaujot mauriņu pagalmā, braucot ar velosipēdu," skaidroja Karls. Dermatologs akcentēja, ka saules negatīvā ietekme tādējādi uzkrājas ķermenī, kas nākotnē var izraisīt būtiskas veselības problēmas.
Latvijas iedzīvotāji uzturēšanos saulē nevērtē kā bīstamu, secināts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktajā aptaujā.
Ikdienā saules aizsargkrēmu lieto 45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, norādīts aptaujā. Sauļojoties 66% iedzīvotāju izmanto aizsargkrēmu, bet apmākušās dienās tikai 16% uzklāj krēmu.
Saules aizsargkrēma pareiza lietošana
- Jāizvēlas ādai piemērots saules aizsargkrēms. Cilvēkiem ar gaišāku ādu nav ieteicams uzturēties tiešos saules staros un jāizvēlas krēmi ar augstāko saules aizsargfaktoru (SPF) – 50. Ikdienā pavasarī un vasarā ir piemērots aizsargkrēms ar SPF 30, bet rudenī un ziemā var lietot krēmu ar SPF 15.
- Sniegs, ūdens un smiltis atstaro UV starus, tādēļ, uzturoties to tuvumā, pieaug risks veidoties apdegumiem.
- Jāpārliecinās par krēma derīguma termiņu. Jāizlasa krēma sastāvs un lietošanas instrukcija.
- Iegādāto saules aizsargkrēmu var lietot tikai vienu sezonu. Visticamāk, krēmu ir ietekmējis karstums un tas ir zaudējis savas aizsargīpašības.
- Krēms jālieto bagātīgi – vismaz 20 gramus jeb aptuveni divas ēdamkarotes katrā lietošanas reizē, lai būtu kārtīgi noklātas visas saulei atsegtās ķermeņa daļas.
- Aizsargkrēms jāuzklāj 15–20 minūtes pirms došanās ārā. Pie ūdens un peldēšanas laikā jālieto ūdens izturīgs saules aizsargkrēms.
- Krēma kārta jāatjauno ik pēc divām stundām pēc peldes vai intensīvas svīšanas.
- Tāpat krēms jālieto arī apmākušās dienās.
Ja iegūts saules apdegums, ādu var atvēsināt vēsā ūdenī un pēc tam uzklāt līdzekli, kas paredzēts šādiem gadījumiem. No saules jāpasargā bērni. Viņu āda ir īpaši jutīga pret UV starojumu, un bērnu ādas apdegumi būtiski paaugstina risku dzīves laikā saslimt ar ādas vēzi.
Pareizi uzklāts aizsargkrēms var pasargāt no melanomas
15% aptaujāto uzskata, ka aizsargkrēms ir kaitīgs. Sevišķi tā uzskata cilvēki gados – vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādi domā 21% aptaujāto. Saules aizsargkrēmi iedalās fizikālajos un ķīmiskajos, skaidroja AS "MADARA Cosmetics" dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
"Krēmi, kas ir bāzēti uz fizikāliem UV filtriem, satur minerāļus, piemēram, cinka oksīdu un titāna dioksīdu, veidojot fizisku aizsargkārtiņu, kas atstaro kaitīgos UVA/UVB starus," norādīja Tisenkopfa-Iltnere.
Tie darbojas jau no uzklāšanas brīža un ir droši gan videi, gan cilvēkiem ar jutīgāku ādu.
Savukārt aizsargkrēmi ar pamatā ķīmiskiem UV filtriem, piemēram, oksibenzonu un oktinoksātu, ādā iesūcas un absorbē UV starus, pārvēršot tos siltumā. Pēc krēma uzklāšanas jānogaida brīdis, līdz var doties saulē. Atsevišķi ķīmiskie UV filtri var atstāt postošu ietekmi uz ūdens organismiem, skaidroja Tisenkopfa-Iltnere.
Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas gadījumi un vidēji 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi. Pierādīts, ka aizsargkrēma lietošana ir metode, kā izvairīties no onkoloģiskām ādas slimībām, norādīja Karls.
"UV starojums ir vienīgais novēršamais riska faktors ādas audzēju attīstībā, tādēļ pareiza saules aizsargkrēma lietošana ir ļoti būtiska ādas veselības uzturēšanā," akcentēja dermatologs.
Viņš ieteica neuzturēties saules staros no pulksten 10 līdz 16.
SPKC 13. jūlijā sāka kampaņu "Necepies! Izvēlies dzīvot!", vēršot uzmanību uz trīs U principu. "Uzklāj, uzvelc, uzmanies – tāpēc ka mēs varam redzēt to, ka sabiedrība neuzskata, ka sauļošanās ir kāds veselības risks," sacīja SPKC vecākais veselības veicināšanas koordinētājs Mārtiņš Zvackis.
