Vēzis ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Vēža šūnu augšanai būtiski ir šūnās esošie enzīmi, kurus ar medikamentiem iznīcinot, cilvēkus varētu veiksmīgi ārstēt. Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Raivis Žalubovskis, izmantojot atslēgu un slēdzeni, demonstrē, kā šobrīd strādā pasaulē radītie medikamenti, kuri iedarbojas uz vēža šūnām.
LZA korespondētājloceklis, asociētais profesors Raivis Žalubovskis norādīja: "Uztaisa ļoti līdzīgu atslēdziņu, kas der iekšā, bet viņa neko neatslēdz. Atslēdziņa tur iestrēgst iekšā. Respektīvi, vairs nevar atslēgt, nevar veikt attiecīgās funkcijas šūnai, un šūna bez tā nevar dzīvot un iet bojā. Vai tā būtu vēža šūna, vai tā būtu baktērija, kas iet bojā."
Tomēr līdz pat šim brīdim pasaulē tā arī nav izdevies atrisināt būtisku problēmu – kā cilvēka organismā ļoti līdzīgu enzīmu klāstā ietekmēt tikai tos, kas nepieciešami vēža šūnu funkcionēšanai, neiznīcinot arī citus. Šeit talkā varētu nākt Latvijas zinātnieku radītās jauna tipa molekulas, kas nodrošina zāļvielas molekulu spēju pielāgoties ietekmējamo enzīmu telpiskajai struktūrai, mijiedarbojoties ar vēža šūnu attīstībai būtiskajām olbaltumvielām, vienlaikus neietekmējot citu enzīmu darbību.
Žalubovskis skaidroja, ka šī molekula spēj transformēties, lai gan vienlaikus tā nav mainījusies un faktiski paliek tā pati molekula. "Nonākot konkrētā vietā, tā transformējas, pielāgojas attiecīgajai vietai un veic savu darbu tur, kur tas ir jāveic," paskaidroja zinātnieks.
Lai gan šī parādība ir pazīstama organiskajā ķīmijā, līdz šim tā nav tikusi izmantota jaunu zāļvielu konstruēšanā.
Darbs pie šādu molekulu izstrādes zinātniekiem aizņēma vairāk nekā gadu.
Latvijas Organiskās sintēzes vadošā pētniece Jekaterīna Ivanova norādīja: "Kā jau katrā sintēzes procesā, sākumā kaut kas nesanāk. Mēs meklējām iespējas, citas metodes, beigās arī mums sanāk īstie, vajadzīgie savienojumi. Šie visi savienojumi ir pilnīgi jauni un nezināmi [zinātniskajā] literatūrā."
Jaunās molekulas, pie kuras izveides kopā strādājuši zinātnieki no Organiskās sintēzes institūta, Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un kolēģi no Itālijas, nākotnē varētu pavērt iespējas radīt jauna tipa efektīvākus un ātrākas iedarbības pretvēža un antibakteriālus medikamentus.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš vērtēja: "Tas ir nozīmīgi ne tikai Latvijas ķīmiķiem un Organiskās sintēzes institūtam, kas konstruē jaunas zāles. Tas ir nozīmīgs visai farmācijas industrijai un zinātnei."
Mūsu zinātnieki cer, ka arī citi pētnieki pasaulē izmantos šo Latvijā izstrādāto pieeju un ka tas vainagosies ar jaunām zālēm. Iespējams, šo pieeju varētu izmantot arī, lai uzlabotu esošās diagnostikas metodes.
