Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Auga ēteris ir substance, kas augiem kalpo gan kā aizsardzības mehānisms (ja uzmetas kādi kaitēkļi, tas uzreiz izgaro, lai tos atbaidītu vai lai brīdinātu savus sugas pārstāvjus), gan arī lai pievilinātu apputeksnētājus. Tas ir tas ēteris, netveramā daļa, kuru cilvēks iemācījies notvert.
Ēterisko eļļu iegūšanas veidi mēdz būt ļoti dažādi – gan ekstrakcijas, gan visādi šķīdinātāji. Es pati strādāju ar destilācijas metodi – tas, manuprāt, ir viens no labākajiem augstas kvalitātes ētera iegūšanas veidiem. Destilācijas katlā tādā kā vakuumā cauri augu masai zem spiediena plūst karsts tvaiks, kas paķer līdzi ēteriskās eļļas un citu augu ķīmiskos savienojumus, kas ir vieglāki par ūdeni. Un tad, strauji tvaiku atdzesējot, tiek atdalīts un notverts auga ēteris.
Iegādājoties ēterisko eļļu, uz pudelītes noteikti jābūt rakstītam, ka tā ir simtprocentīga ēteriskā eļļa, un jābūt arī auga nosaukumam.
Dabiskās ēteriskās eļļas nevajadzētu jaukt ar aromātiskajām eļļām, kas paredzētas, piemēram, gaisa atsvaidzinātājiem vai sveču liešanai kā aromatizētāji.
Jo tie, kā likums, parasti ir sintētiskas izcelsmes, un ar dabīgiem augu ēteriem tiem nav nekā kopīga. Visbiežāk tie ir arī veselībai toksiski.
Ēteriskās eļļas satur auga dziedinošās īpašības un pozitīvi iedarbojas uz mūsu veselību – arī psihoemocionālo stāvokli. Uzpilinot uz vatītes vienu vai divus pilienus, teiksim, priedes ēteri, telpa piepildās ar elpceļiem vērtīgām augu vielām, mazinās baktēriju izcelsme telpā.
Bieži cilvēki pat nenojauš ēteriskās eļļas stiprumu. Par ētera koncentrāciju cilvēki var spriest paši: kā piemēru minēšu visiem zināmo augu kumelīti.
Divsimtlitrīgā katlā var ielikt 200 litrus sasmalcinātu augu drogu. Iztvaicējot šos augus, tiek iegūts no 15 līdz 23 mililitriem ēteriskās eļļas.
Aptuveni aprēķināts, ka viens piliens ētera satur sevī apmēram no 10 līdz 30 litriem augu drogu, tātad tas būtu apmēram no viena līdz trim spaiņiem sasmalcinātu augu. Iespaidīgi! Tur nu ir ļoti nopietni jāpadomā: ja vannā iepilināsim piecus pilienus ēterisko eļļu, tie var būt desmit spaiņi augu samaltā veidā...
Tāpat sāls skrubīši – cilvēki parasti nežēlo, galvenais, lai labi smaržo. Vai burbuļu bumbas – lietiņas, kuras mēs ikdienā lietojam. Mēs vienkārši neaizdomājamies par auga spēka koncentrāciju. Tāpēc tīrā, neatšķaidītā ēterus lieto ļoti reti – tikai konkrētas terapijas nolūkos.
Cilvēki bieži iegādājas ēteriskās eļļas, lai uzpilinātu tās pirtiņā uz akmeņiem vai iepilinātu vannas ūdenī, un abos gadījumos jāpabrīdina, ka
to darīt drīkst tikai tad, ja pāris pilienu ētera vispirms tiek iepilināts riekšavā sāls. Sāls palīdz ēteru izšķīdināt ūdenī.
Arī ja mazgājam grīdu: daudz labāk ēterisko eļļu sākumā iepilināt sālī, un tad to iemaisīt ūdens spainī. Savukārt pirtiņā nedrīkst liet uz akmeņiem, jo jāņem vērā, ka daži augi jau pie 40, 45 vai 60 grādiem sāk piedegt un no vērtīgiem kļūst par kaitīgiem. Tāpēc ieteiktu ar ēteru samaisītu sāli iebērt ūdenī, kur tiek mērcētas pirts slotiņas. Pēc tam, vicinot slotas, pirtiņa piepildīsies ar patīkamu smaržu. Ja pēkšņi kādā brīdī smaržas ir par daudz vai kādam tā kļūst nepatīkama, vienkārši noskalojoties tīrā ūdenī, slotas smarža pazūd. Bet, ja tiek uzliets uz akmeņiem, katru reizi, kad uz tiem tiks liets tīrs ūdens, šī smarža – nu jau smaka – nāks un nāks.
Arī runājot par vannā iešanu: ēteriskās eļļas ūdenī nešķīst, tās šķīst tikai spirtā vai bāzes eļļās – jebkādās taukvielās: mandeļu eļļā, sviestā, cūku taukos! Tāpēc vajadzīgs sāls. Ja ēteris tiek iepilināts vienkārši ūdenī, tas nostājas ūdens virspusē.
Vannošanās laikā, kustoties ķermenim, ēteris koncentrētā veidā nokļūst uz ādas, veidojot kairinājumu.
Un, nedod Dievs, ja tā ir vēl kāda nekvalitatīva eļļa, var izveidoties ķīmiskie apdegumi! Ēterisko eļļu sadalošā nesējviela ir sāls, arī medus, trekns piens...
Ēterisko eļļu pielietojums ir ļoti plašs: tās lieto gan smaržām, gan gaisa dezinfekcijai, mājas uzkopšanai, aromlampām, bieži arī inhalācijām un dažādās pirts procedūrās. Protams, masāžās. Kā izejvielu – sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļos. Viens no svarīgākajiem ētera pielietošanas veidiem ir aromterapija.
