Precizējums
Redakcija precizē LM piedāvāto aprēķinu atbalstam
Raksturojot šī brīža situāciju, cik izaicinoša gaidāmā ziema varētu būt ģimenēm ar bērniem, Rūta Dimanta norāda, ka ģimenes ar bērniem kopumā ir lielākā riska grupā nabadzības ziņā, īpaši viena vecāka vai daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kurās ir bērni ar hroniskām slimībām.
"Tas nozīmē, ka teorētiski šīm ģimenēm nākamā ziema būs daudz grūtāka, jo arī iepriekšējie periodi bijuši samērā grūti," norāda Rūta Dimanta. "Ja nabadzības riskam ir pakļauti 20–25% Latvijas iedzīvotāju, liela daļa tur ir ģimenes ar bērniem. Ja skatās izdevumu struktūru, ģimenēs ar bērniem tā ir daudz lielāka, dārgāka un daudzveidīgāka nekā pieaugušiem cilvēkiem, kam nemainās kājas izmērs, varbūt mēs tikai paliekam plānāki vai druknāki."
"Arī savā darbā labdarības organizācijā "Ziedot.lv" jūtam, ka pamazām parādās lūgumi palīdzēt ar kurināmā iegādi, medikamentu apmaksu tieši no ģimenēm ar bērniem,"
atkāj Rūta Dimanta.
"Es teiktu, ka novembris un decembris būs kritiskākie mēneši, kad mēs patiesi redzēsim gan slogu, ko uzlikusi energokrīze ģimeņu budžetiem, gan to, vai valsts un pašvaldības atbalsts spēs to amortizēt, nosegt un palīdzēt. Teorētiski klausoties, liekas, ka esam pasargāti. Vai tā būs, ir grūti pateikt. Tas satrauc, rada nedrošību."
Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja Anda Vītola pauda, ka secināts – 30% zina, ka netiks galā ar maksājumiem, bet nezina, kā to risinās. 5% nolēmuši, ka vērsīsies pēc atbalsta pašvaldībā.
"Mēs un pašas ģimenes nezinām, kādā situācijā mēs nokļūsim."
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa skaidroja, kā aprēķināt, vai pienākas palīdzība ģimenei apkures sezonā. Uz mājokļa pabalstu var pieteikties, izvērtējot garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņa summu – apkures sezonā piemēro koeficientu "3".
GMI ir 109 eiro pirmajai personai un 76 eiro par katru nākamo personu. To reizina ar koeficientu 3. Iegūtajai summai pieskaita izdevumus par mājokli, atņem mājsaimniecības ienākumus. Iegūto starpību lūdz kompensēt pašvaldības sociālajam dienestam.
Mājokļa pabalsts, ko var lūgt sociālajam dienestam, aptver visus ar mājokli saistītos izdevumus – televīziju, elektrību, telefonu, īri, atkritumu izvešanu un citus. Katru mēnesi izdevumi par mājokli var mainīties, jebkuru izdevumu vajag prasīt pašvaldību sociālajam dienestam apmaksāt, ja tas pienākas. Jāņem vērā, ka rēķini par apkuri un elektrību jau ir gala rēķini, kuri jāapmaksā ģimenei, valsts noteiktās atlaides jau ir ierēķinātas.
Dimanta uzsvēra, ka būtu nepieciešams kalkulators, kur cilvēki varētu vienkārši aprēķināt ienākumu, izdevumu summas, lai saprastu, vai pienākas ģimenei palīdzība.
Dimanta norāda: "Ir raksturīgi, ka katrs cilvēks grib tikt galā pats, bet mēs valstī maksājam regulāri nodokļus.
Kad mums ir grūti, nepieciešams vērsties pie pašvaldības pēc palīdzības, tas nav apkaunojoši.
Taupīt būs nepieciešams. Mehānismi ir, jābūt elastīgai pieejai no valdības puses."
