Ģimenes studija

Jaunieši labprātāk uzsāk attiecības virtuālajā vidē. Mazāk baida atraidījums

Ģimenes studija

Problēmas jaunajām ģimenēm ceļā uz savu mājokli

Pošamies skolai. Ciemos pie Ramonas un Jāņa Urtāniem

Skolai nav jāgatavojas, tā ir dzīve. Saruna ar Urtānu ģimeni pirms mācību gada sākuma

Septiņgadīgais Gustavs izrāda māju, kuru viņa vecāki Ramona un Jānis Urtāni nesen iegādājušies Cēsīs. Darāmā mājā daudz, gan atjaunojot māju, gan iekopjot dārzu. Tas gan nav vienīgais izaicinājums, ģimene nesen no Rīgas pārcēlusies uz dzīvi Cēsīs, tētis Jānis mainījis darbu, bet Gustavs sāks skolas gaitas. Latvijas Radio raidījums "Ģimenes studija" dodas ciemos pie Urtānu ģimenes.

Pārcelties uz bērnības zemi

“Harmonija, es varu runāt tikai par mums. Man dzīve ir kļuvusi harmoniskāka, es Cēsīs vairāk sastopu savas frekvences cilvēkus. Rīgā bija labi cilvēki apkārt, paldies Rīgai, ko tā man devusi. Man šī ir atgriešanās pie mana sākuma, jo Cēsis ir daļa manas bērnības,” stāsta Ramona.

Viņa atklāj - par to, ka negrib bērnus audzināt Rīgā, aktīvi sākuši domāt, kad piedzimis jaunākais dēls Miķelis.

“Es to nevispārinu uz visām ģimenēm. Mums ir labi draugi, kam Rīga vajadzīga. Mums vajag citu. Lai gan vīrs ir dižpilsētnieks visā savā dinastijā, viņam tās pārmaiņas ir lielākas,” turpina Ramona.

Jānis stāsta, ka viņš ir dzimis un audzis rīdzinieks, bet hobiji saistīti ar būšanu dabā, sākumā tā bijusi dzīvnieku fotogrāfija, tad alpīnisms. Ar to arī saistīts viņa līdzšinējais darbs – augstkalnu ekspedīciju vadīšana.

Sinerģija ar Cēsīm un cēsniekiem

Ramona strādā Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldē.

“Atbalstu skolas un cenšos arī izaicināt. Ir pagājis pirmais gads, tas ir bijis, lai saprastu savu vidi, kontekstu, neielauztos tajā. Novērtēt tradīcijas un vērtības, ar pietāti pret to izturēties, iegulties tajā sistēmā, un tad saprast stiprās puses un to, kas jāuzlabo,” par darbu bilst Ramona.

Viņa atzīst, ka lepojos ar savu darbu pašvaldībā, ar vienaudžiem, kas tur strādā, ar cilvēkiem, kas ir krietni vecāki.

“Mūsu kopīgā sinerģija ir tā, kas padara Cēsis tik simpātiskas pārējiem. Cilvēki, kas nav saistīti ar pašvaldību, ģimenes, kas pārcēlušās uz šejieni, visi ir viens ar otru saistīti.

Ja parādās vēl kāda jauna ģimene, ziņas iziet ļoti ātri, ka viņiem ir jāiepazīstas. Tā mūsu pulks paliek arvien liekāks,” atzīst Ramona.

Svarīgākais - kvalitatīva mācību stunda

Urtānu ģimenes vecākais dēls Gustavs šogad uzsāks skolas gaitas. Vecāki izvēlējušies dēlam atbilstošu skolu – Drabešu jauno pamatskolu, jo skolēnu skaits tur klasē ir mazs un Gustavam pirmajos skolas gados tas ir svarīgi.

“Daudz esam ar skolām un pārvaldē runājuši par karsto tematu – izglītības kvalitāti. Mana atbilde ir, ka ir kaut kāds pamatkomplekts, kas jānodrošina visām skolām, un tas saucas kvalitatīva mācību stunda. Pārējais, ko liek pa virsu, ir jāpielāgo bērna interesēm,” vērtē Ramona.

“Ja vecāki saka, ka viņa bērns nav saņēmis kvalitatīvu izglītību, vai tas ir par to, ka nebija kvalitatīva mācību stunda, vai bērnam šī skola nebija piemērota. Tas nepasaka, ka skola ir slikta, bet bērna vajadzības nebija atbilstošas tam, ko skola var piedāvāt.

Ja skatos par Cēsu skolām, noteikti varu iezīmēt tās, kurās es vēlētos sūtīt savu bērnu, bet tas, ka viņa vajadzības ir mazas klase, liek man domāt par skolu, kas nav Cēsu novadā, bet ir te vistuvāk. Novadiem nav nozīme, tas ir tas, kas vajadzīgs manam bērnam.”

Gustavs stāsta, ka skolā jau bijis un viņam tur paticis darboties. Ramona vērtē, ka viņš ir gatavs doties uz skolu.

“Visi bērni, ja vien nav kādas mācīšanās grūtības, ir gatavi 1.klasei. Jautājums, vai vecāki tam ir gatavi,” norāda Ramona.

“Skolai nav jāgatavojas, nav jāgatavojas 1.klasei vai 1.septembrim. Tā ir dzīve un dzīvei nav jāgatavojas,

kad tā sāksies kādā laika punktā x. Negribu viņam nodod drudžaino sajūtu, ka beigsies vasara un sāksies skola, negribu nodot sajūtu, ka kaut kas beigsies un kaut kas sāksies, tā ir dzīve, vienlaidus.”

“Man ir pragmatiskāks skatījums, kamēr neesi perfekti sakārtojis dzīvi, ka vari plūdeni ar bērnu strādāt visu laiku, ka skolas sākums ir tikai kaut kas, kas sāk notikt, nevis lielais pagrieziena punkts. Zinot konkrētu datumu, uz kuru jāsagatavojas, ir vieglāk plānot lietas. Man un daudziem vecākiem tas ir vienkāršāk. Ramonas pieeja ir strādāt visu laiku, ka skola ir ģimenes papildinājums un ģimene papildina to, kas notiek skolā,” turpina Jānis.

Izaicinājumi, pievēršoties pedagoģijai

Pārcelšanās uz Cēsīm un tas, ka Gustavs sāks skolas gaitas, arī Jāni mudinājis mainīt darbu, viņš sāks pedagoga darbu. Viņa ceļš līdz pedagoga darba bijis garāks nekā Ramonai.

“Dzirdēju par izglītības satura reformu, kad sāku iedziļināties, sapratu, ka reforma runā par to, kas man pašam ir pietrūcis. Skolā māca un mācīšana nesasaucas ar to, kas man ir vajadzīgs, un mācīt nenozīmē spēt domāt. Un reforma mācīs bērniem un jauniešiem domāt, un tas ļaus atrisināt problēmsituācijas. Ar saviem mazajiem darbojoties esmu sapratis, ka mācīt ir bezjēdzīgi, vajag rādīt. Stāsti, ko gribi, ja pats nevari parādīt, neviens neatkārtos,” vērtē Jānis.

Viņš uzskata, ka līdzšinējais darbs - došanās ekspedīcijās savā ziņā ir bijis vieglāks, jo tev ir fiziski smagi apstākļi, bet nedomā neko citu, ka vien par savu siltumu, labklājību.

“Būt tepat mājās nozīmē daudz lielāku darbu, te jādomā daudz tālāk un plašāk. Tas nebūt nav viegli,” atzīst Jānis.

Runājot par pedagoga darbu, Ramona atzīst, vēl strādājot Rīgā, Juglas vidusskolā, sapratusi, ka viņai kā nākamajam vecākam ir jāuzticas pedagogam.

“Tas trūkst kopumā sabiedrībā. Mana uzticēšanās nāk no šīs konkrētās skolas vides. Tas man iedeva drošības sajūtu, ka arī lielā skolā ir iespējams ieraudzīt bērnu, sadzirdēt viņu, nodrošināt viņam individuālu atbalstu,” stāsta Ramona.

Viņa ilgi nav varējusi atbildēt uz kāda skolēna uzdoto jautājumu, vai strādāt par skolotāju ir grūti.

“Sapratu, ka strādāt par skolotāju ir grūti, bet būt par skolotāju vairs nav. Būt nozīmē dzirdēt bērnu un rīkoties.

Kad strādāju, tās dienas bija grūtas, kad varēju būt par skolotāju, tas jau bija vieglāk,” atklāj Ramona.

Savukārt Jānis uzskata, ka mācībās iegūtā informācija ļauj vienkāršāk rīkoties.

“Jo vairāk zini, jo rodas vairāk jautājumu, es vairāk izprotu, ko bērni dara, kā mācās, kā attīstās, tas rada vēl papildus jautājumus, kā darīt labāk un pareizāk. Kāpēc es kļūdījos. Informācija ļauj vienkāršāk operēt,” tā Jānis.

Ātrais "junk food" uz tūristu plītiņas dārzā

Cēsīs Urtāni izvēlējušies mājokli, kas celts 1903. gadā un jaunā ģimene uzskata, ka tā ir ne tikai jāsaved kārtībā, bet jāatgriežas pie tā, kā māja vēsturiski celta un domāta. Pagaidām mājā viss vēl top un kamēr nav virtuves, ēdiens top uz nosacīta dārza pavarda, tūristu plītiņas, ko Jānis izmanto arī ekspedīcijās.

Arī sarunas laikā top veģetārs ēdiens, ko paši sauc par "junk food", jo to viegli var ēst no maziem trauciņiem un tas ir ātri pagatavojams.

Sastāvdaļas: 2 sarkanās paprikas, 2 zaļās paprikas, 1 liels sīpols, sauja Indijas riekstu, zaļās pākšu pupiņas, tik pat labi var likt gan baklažānu, gan burciņu turku zirņu. 2 ēdk. malts koriandrs, 2 ēdk. kumīns, 1/2 – 1 ēdk. kurkuma, 1/2 ēdk. sāls, 1 ēdk. cukura, 1 ēdk kukurūzas ciete.

Pagatavošana. Garšvielas sajauc bļodiņā, samaisa. Uzkarsē, vēlams plašu pannu (wok), pievieno olīveļļu, kādas 2-3 ēdamkarotes. Un tajā ber iekšā garšvielas. Garšvielas eļļā jācep kādas 3-5min., nepiededzinot. Pastāvīgi maisot, izveidojas pasta.

Pastā met iekšā visus dārzeņus (rupji griezti ir labāki, nekā smalki) un tad cep, līdz gatavs.

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti