Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par tēva lomu ģimenē un to, kā tā mainījusies laika gaitā.
Mūsu sabiedrība tēviem bieži ierāda palīgu lomu ģimenes dzīvē, māte ar bērniem Latvijā tiek uzskatīta par stabilu vienību, kamēr vīrieši-tēvi ir mainīgi ģimenes locekļi, secināts nodibinājuma “Tēvi” pasūtītajā pētījumā “Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē“*.
Tētis un mamma ir vienlīdz svarīgi ģimenē
Svētdien būs sestais Tēva dienas gājiens un festivāls, lai akcentētu tēva nozīmi ģimenē.
Pērn izdarītais pētījums liecina, ka tēvu loma Latvijas ģimenēs ir palīgloma, asistenta loma – tēvi palīdz audzināt bērnus, palīdz dzemdībās. Pētījumā veiktajās intervijās parādījās, ka pat tad, ja vīrietis pilnībā palīdz sievietei, tiek uzskatīts, ka vīrietis veic palīga funkciju ģimenē. Sabiedrībā mainās attieksme pret tēvu, bet uzskats par ģimenes attiecībām bieži ne, skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Ģimenē ir nemainīgais kodols – māte ar bērniem, un tad ir tēvs, kurš var piedalīties ģimenes dzīvē un var būt mainīgs elements.
Ja mēs organizējam Tēva dienu, tas vien rāda, ka mums ir nepieciešamas šādas akcijas, jo pastāv kādas problēmas. Tēvi var dot daudz kognitīvajā, emocionālajā, uzvedības sfērā.
Sabiedrības priekšstati par tēva lomu ģimenē
Psihologs Krišjānis Zaremba vīrieša lomu mūsdienu sabiedrībā skaidro ar sabiedrības priekšstatiem. Vīrieši nav vāji, bet ir pieņemts, ka sievietei ģimenē ir kādas īpašas tiesības. Tēva dienas pasākumi atver ģimenes durvis, lai tēvi nāktu atpakaļ ģimenē ar saviem pienākumiem.
Mēs ģimenē bieži sadalām lomas, vīriešiem ir savi pienākumi, bieži tie ir stereotipiski, bieži tie neļauj tēviem īpaši iesaistīties ģimenes dzīvē.
Ietekmē arī ģimenes pieredze – vai vecāki auguši pilnā vai nepilnā ģimenē. Psihologs stāsta par savu pieredzi - ir situācijas, kad uz konsultāciju pie psihologa par problēmām piesakās sieviete, ja viņai jautā, vai arī tēvs nevarētu atnākt, tad visbiežāk atbilde ir apstiprinoša, bet pati sieviete šādu situāciju nebija pieņēmusi par nozīmīgu.
“Sabiedrības uzskatus ir grūti mainīt, “ uzsver sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Darbus, kurus kādreiz uzskatīja tikai par sieviešu, tagad vīrieši dara, bet tie darbi, kuri sabiedrībā tiek uzskatīti par vīriešu, arī paliek par vīriešu.
Sedlenieks min piemēru – ķeblītim izkrīt skrūve, to var ieskrūvēt arī sieviete, bet pētījuma aptaujā sievietes saka, ka to nedarīs. Kognitīvās shēmas nosaka robežas, kuras sabiedrība negrib nojaukt.
Tēvu iesaiste bērnu audzināšanā pēc šķiršanās
Pēc šķiršanās tēvi savus bērnus satiek 13% no laika gadā**. Dažreiz tēvi ar bērniem, kuri dzīvo kopā ar māti, tiekas divas nedēļas nogales mēnesī. Tā ir slikta situācija tēviem, kuri nav turīgi, jo brīvdienu tētim ir bērni jāved uz izklaidēm, kā jau brīvdienās. Arī to nosaka sabiedrībā pieņemtais viedoklis.
Prasme izšķirties ir liela māka. Bieži tēvi par bērniem neliekas ne zinis, pārsteidzoši daudz tēvu nemaksā alimentus. Tomēr ir daudz tēvu, kuri vēlētos piedalīties bērna audzināšanā, bet bērna mamma to neatļauj. Šķiršanās nekad nav viegls process, tā veicina sava veida uzvedību, arī distancē tēvu no kādām audzināšanas vai situāciju risināšanas lietām; bieži tēvi izvairās no situācijām, kuras ir neskaidras un biedējošas.
Speciālisti uzsver, ka kvantitatīvai laika pavadīšanai kopā nav tik liela nozīme, cik kopā pavadītā laika kvalitātei.
*Pētījums "Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē".
