Kaut beigusies pandēmija, motivācija kā problēma nepazūd; pandēmijas laikā bija reta pusaudžu ģimene, kura vērsās pēc palīdzības un nebija saskārusies ar jaunieša motivācijas trūkumu. Tā bija centrālā problēma. Tā, visticamāk, būs problēma arī šajā mācību gadā, pauda Konstantinovs.
Dzene akcentēja, ka pusaudžu vecumā draugiem ir lielāka nozīme nekā mācību sasniegumiem.
Pamanāmas pusaudžu problēmas, jo tas ir pirmais vecums, kad jaunietis protestē.
Cilvēkam pastāv motivācijas sistēma – pusaudži ir motivēti darīt to, kas pašiem patīk, ne to, ko vecāki vai sabiedrība uzskata par vajadzīgu.
Motivācijas problēmas lielā mērā ir saistītas ar laikmetu, ar digitāliem stimuliem, pauda Konstantinovs. Videi ir nozīme – ja jaunietim apkārt ir cilvēki, kuriem nav motivācijas, tas ietekmē jaunieti vai intereses novērš citā virzienā.
Ja ģimenē ir pusaudzis, tad vecāki būs saskārušies ar bērnu motivācijas trūkumu. Pusaudži ir dažādi – pandēmijas ietekmē notikušas izmaiņas, vai jaunietis no nelabvēlīgas ģimenes, kurš negrib mācīties. Bērniem un pusaudžiem liela nozīme ir videi. Bieži jārunā par klasi, kura nevar iesaistīt pusaudzi mācībās vai skola nespēj iesaistīt – jāskatās plašāk, skaidroja Konstantinovs.
Kā pamanīt pusaudža problēmas? Dzene: "Tas ir stāsts par kontaktu kvalitāti ģimenē. Lai izprastu otra cilvēka motivāciju, ir cilvēks labi jāpazīst; ja attiecību kvalitāte ģimenē nav laba, grūti saprast pusaudzi. Vecākiem jābūt blakus, jāatbalsta pusaudzis."
Konstantinovs uzsvēra, ka
nav kādas objektīvas norādes vai mērījumu, lai pateiktu, vai pusaudzis ir motivēts; bērni atšķiras. Vecākiem iesaka vērtēt pusaudzim nozīmīgākās jomas, attieksmes izmaiņas tajās.
Zēniem un meitenēm motivācija atšķiras, viņi nobriest dažādos laikos. Mēs neesam motivēti darīt to, kas ne īpaši padodas, tas attiecas vairāk uz zēniem, jo viņu mācību sasniegumi skolā ir zemāki nekā meitenēm. Viņi biežāk nevēlas doties uz skolu.
Ir vērts reizēm pievērt acis uz to, kas patīk vai nepatīk. Ja bērnam nekas nepatīk, – viņam ir kādas lietas obligāti jādara, piemēram sports, jo kustības vajadzīgas tāpat kā miegs vai ūdens.
Tiks sagatavota rokasgrāmata pedagogiem un vecākiem par atrašanos dabā, jo tas ir labs veids, kā rosināt pusaudzi uz dažādām aktivitātēm, socializēties un pavadīt laiku ārpus viedierīcēm.
Speciālisti iesaka vērtēt pusaudža sarunas, pastaigas, izvērtēt vidi skolā, novērtēt, vai pusaudzis ir paēdis, izgulējies, vai ir fiziskas kustības, vai ir kādas mentālas grūtības. Ja pazudusi motivācija, tad jāvērtē vide, kurā pusaudzis ir, nevajag likt pusaudzim darīt neiespējamo. Svarīgas ir attiecības pusaudžu starpā.
