Bezpalīdzība, šausmas un bailes, vai izdosies nodzīvot vēl šo stundu un dienu - tā ir Ukrainas cilvēku ikdiena jau gandrīz nedēļu, milzīgu trauksmi izjūt arī cilvēki daudzviet pasaulē, kas ir fiziskā drošībā, bet cieši seko līdzi šim Krievijas režīma īstenotajam noziegumam, kuru nekādi pagaidām neizdodas apturēt.
Sekas būs. Klasiski pēc šādiem notikumiem cilvēki cieš no postraumatiskā sindroma. “Ilgi izturēt to nevar, iestājas izsīkums. Ja tas ieies hroniskā procesā, būs vēl smagāk,” pauž Taube.
Cilvēkiem, kas izmitina bēgļus savās mājās, jāzina, ka bēgļi būs iebaidīti, arī astoņu gadu garumā kara draudi ir darījuši savu ietekmi. Svarīgi cilvēkiem tagad vispirms rast miera sajūtu, ļaut adaptēties situācijā. Nedēļas laikā trauksmei vajadzētu mazināties, skaidro psihiatrs.
Viens no moderniem trauksmes cēloņiem ir globālie draudi.
Cilvēki atrod atbalsta veidus – ziedošana vai karodziņš pie apģērba, tas rada sajūtu, ka palīdz, tas ir svarīgi. “Notikumiem jāseko līdzi, bet jādomā par sevi, lai ēšanas un miega režīms, fiziskās aktivitātes ir līdzsvarā. Jāizvēlas drošs informācijas avots,” uzsver Taube.
Pusaudži situāciju saprot, arī draudu sajūtu saprot, viņu stratēģija ir noslēgties.
Vecākiem vajadzētu ar bērniem šo situāciju pārrunāt. Vecākiem jābūt mierīgiem un drošiem un jāpārrunā drošības jautājumi ar bērniem.
Izprintējami materiāli sarunai ar bērnu par karu:
