Valsts kontrole pēta pārvaldes procesus. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā pētīti pārvaldes procesi, analizētas valsts un pašvaldības datu bāzes. "Problēmbērni" ir izdarījuši administratīvus pārkāpumus, noziedzīgus nodarījumus, klaiņo, ubago, tie, kuriem nākotnē ir riska iespējas izdarīt ko kriminālu. Riska grupā ir tie, kuriem ar laiku uzvedības problēmas varētu attīstīties, skaidroja Valsts kontroles padomes locekle un 3. Revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.
Jūrmalas pašvaldības Nepilngadīgo uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Silniece, raksturojot darbu Jūrmalā, teica, ka nepieciešams vairāk uzmanības pievērst preventīvam darbam. Dažkārt institūcijas nevar sadarboties, jo katrai sava prioritēte un instrukcijas.
Tam piekrita arī Āboliņa: "Institūcijām ir tendence nolikt savstarpējas robežas starp institūcijām.
Institūcijām būtu jāstrādā kopā no savas kompetences prizmas, visām iesaistoties. Vispirms jānoskaidro uzvedības cēlonis. Pietrūkst redzējuma uz mērķi, kurš visām institūcijām jāsasniedz."
"Uzvedība nav iedzimta, tā rodas vidē, uzvedību nosaka vide. Ja ir uzvedības traucējumi, tad vide neapmierina visas viņa vajadzības. Iemesli var būt dažādi – veselība, neapmierinātas sociālas vajadzības, neapmierinātas izglītības vajadzības. Viens resors nevar visu atrisināt, bet var vadīt lietas virzību," uzsvēra bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Ir problēma ar komunikāciju, bērnam ar ļoti augstām neapmierinātām vajadzībām līdz šim nav gadījuma vadītājs – viens resors, kas būtu par bērnu atbildīgs. Ja vecāks nevar būt par vadītāju, tad nevar palīdzēt.
Uzvedības traucējumi var parādīties pusaudžu vecumā, tas saistīts ar bērna attīstības posmu, tie beidzas laikā, kad smadzenes nobriest. Ja runā par bērnu ar agrīnu uzvedības problēmu sākumu, ja nepalīdzam, tad dažādas palīdzības metodes ir maz efektīvas.
Daudz vieglāk ir novērst problēmas, atpazīstot uzvedības grūtības sākotnē un palīdzot,
pauda Bezborodovs.
