ĪSUMĀ:
- Datubāzē nav iespējams iegūt pilnīgu informāciju par bērniem, kuri izdarījuši likumpārkāpumus vai tiem, kas ir riska grupā.
- Ar bērniem jāstrādā agrīni, tas praksē nenotiek.
- Pašvaldībām jāveic sociālās vides izpēte, bērnu uzvedības problēmu vai to risku identificēšana.
- Ar atbilstošiem pakalpojumiem ģimenei var savlaicīgi novērst bērna uzvedības problēmu iestāšanās risku.
- "Problēmbērni"- likuma pārkāpēja profilakses darbs jāveic pašvaldībām, izstrādājot sociālās uzvedības korekcijas programmas. Šis darbs notiek formāli.
- Lielākoties pašvaldību administratīvajās komisijās audzinošais darbs ir formāls, tās nav iedziļinājušās bērnu uzvedības problēmu cēloņos.
- Ziņojumā sniegti 14 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir līdz 2026.gada februārim.
- LM rosina bērnu uzvedības problēmu agrīnu atpazīšanu un risināšanu noteikt par prioritātēm.
"Valsts kontrole apkopojusi datus, kas pieejami valsts un pašvaldību sistēmās, un secinājusi, ka 2020. gadā, kad Latvijā bija ap 360 000 bērnu kopumā, bērni, kuri bija izdarījuši likumpārkāpumus, administratīvus vai noziedzīgus nodarījumus, bija ap 10 000; bērni, kuriem pastāv risks aiziet pa likumpārkāpēju ceļu nākotnē, bija 36 000," ar revīzijas datiem iepazīstināja Āboliņa.
Šajās datu bāzēs nebija reģistrēti visi bērni, kas, piemēram, cieš no mobinga skolā, depresijas vai citām saslimšanām un problēmām. Āboliņa uzsvēra, ka nav diagnoze "bērns ar uzvedības problēmām", tas sastāv no ļoti sadrumstalotas pieejamās informācijas, dažādām pazīmēm, kritērijiem, kurus apkopojot var iegūt šos skaitļus.
Speciālisti dažādās nozarēs pēdējos gados aizvien biežāk runā par to, ka ar bērniem jāstrādā agrīni, tādēļ Valsts kontrole skatījās, kā praksē notiek agrīns darbs ar bērniem.
"Mūsu valstī par to primāri atbildīgas pašvaldības. Likuma pārkāpēja profilakses darbs jāveic pašvaldībām, izstrādājot sociālās uzvedības korekcijas programmas, tiek identificētas bērna vajadzības, nepieciešamie pakalpojumi. Darbs ir formāls," uzsvēra Āboliņa.
Nopietnākas problēmas ir bērnu administratīvie pārkāpumi. Bērnus turpina administratīvi sodīt, piemēro naudas sodus, bet nestrādā ar cēloņiem.
Sociālais dienests nav vienīgā institūcija, kurai jāstrādā ar bērniem un ģimenēm. Bērna problēmu risināšanā iesaistītas daudzas institūcijas – ģimenes ārsti, pirmsskola, skola. Kad samilzušas problēmas, tad loma ir Izglītības pārvaldei, Sociālajam dienestam, bāriņtiesai, dažādu pakalpojumu sniedzējiem nevalstiskajā sektorā. Trūkst speciālistu, skaidroja Āboliņa.
Valsts kontroles ieteikumu īstenošanas termiņš ir 2026. gads, kad sagaida pārmaiņas. Pirmkārt, jāatsakās no bērna administratīvas sodīšanas. Jādomā par pakalpojumiem agrīni, kad ir vēl riska stadija.
Minimālais pakalpojuma grozs: izglītojošas nodarbības vecākiem, atkarību profilakse un ārstēšana vecākiem, ģimenes asistenta pakalpojums, mentori bērniem.
Revīzijā konstatētie trūkumi atbildīgo institūciju rīcībā
Bērnu uzvedības problēmu vai to risku identificēšana. Valsts kontrole jau vairākus gadus norāda, ka pašvaldībām jāveic sociālās vides izpēte un jāidentificē iedzīvotāju sociālās problēmas, lai, pamatojoties uz tām, izveidotu savu iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmu. Realitātē pašvaldību rīcībā ir informācija tikai par nelielu daļu bērnu, kuriem ir uzvedības problēmas vai to iestāšanās risks. Galvenokārt tikai par tiem, ar kuru ģimenēm tiek veikts sociālais darbs vai kuriem tiek sniegti sociālie pakalpojumi, bet faktiski saskaņā ar revīzijā apkopotajiem datiem šādu bērnu bija attiecīgi trīs un divas reizes vairāk.
Pašvaldības kūtri izmanto šim mērķim paredzētās valsts un pašvaldību informācijas sistēmas, īpaši Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, ar kuras palīdzību bērnu un to ģimeņu problēmas ir iespējams pamanīt agrīni.
Bērniem un ģimenēm pieejamie pakalpojumi. Ja atbildīgo institūciju rīcībā nav informācijas par bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas vai to iestāšanās risks, tās nemaz nevar pilnvērtīgi novērtēt, kāds atbalsts šai mērķgrupai ir nepieciešams. Tieši ar atbilstošiem pakalpojumiem ģimenei var savlaicīgi novērst bērna uzvedības problēmu iestāšanās risku, bet gadījumos, kad bērnam uzvedības problēmas jau ir radušās, – novērst to cēloņus un sniegt atbalstu, lai uzvedības problēmas mazinātu un novērstu. Tomēr revīzijā konstatētais ļauj apgalvot, ka bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanās risku un viņu ģimenēm nav pieejami pietiekami pakalpojumi ne pirms tam, kad bērnam uzvedības problēmas ir attīstījušās un galvenokārt ir nepieciešams darbs ar ģimeni, ne arī tad, kad uzvedības problēmas jau ir radušās un tālāk darbam ar bērnu un viņa ģimeni ir nepieciešami jau daudz kompleksāki risinājumi.
Bērnu uzvedības problēmas pašvaldībās galvenokārt risina ar sociālo darbu un psihologa konsultācijām, bet bērniem, kuriem ir atkarības, ar veselības aprūpes jomas speciālistu – psihiatru, narkologu u.c. – iesaisti un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem atkarību mazināšanai, kas visās pašvaldībās nav pietiekami un pieejami.
Turpretī mērķētas sociālās rehabilitācijas programmas, kurās bērna uzvedības problēmas risina kompleksi ar dažādiem pakalpojumu veidiem un iesaistot vairākus speciālistus, t.sk. atkarību ārstēšanai, un kas, ekspertu vērtējumā, ir efektīvākais pakalpojums, lai panāku bērna uzvedības maiņu, revīzijā tika konstatētas tikai Rīgā.
Tāpat revidenti vērš uzmanību uz to, ka, pat ja iepriekš minētie pakalpojumi būs pieejami, tie nesasniegs mērķi, ja bērniem ar uzvedības problēmām, t.sk. ar dažādām atkarībām, nebūs nodrošināts arī mentora jeb atbalsta personas pakalpojums, kas motivē bērnu risināt problēmas. Revīzijā konstatēts, ka gandrīz katrs trešais no revīzijas izlasē iekļautajiem bērniem bija atteicies no piedāvātā pakalpojuma vai pārtraucis to izmantot. Proti, mentora jeb atbalsta personas pakalpojums revīzijas laikā bija pieejams tikai 12 pašvaldībās (pirms Administratīvi teritoriālās reformas, ATR).
Faktiskais darbs ar "problēmbērniem. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz pašvaldības pienākumu iesaistīties bērna uzvedības problēmu risināšanā un izstrādāt uzvedības sociālās korekcijas programmu. Lai gan programma ir jāizstrādā agrīni, kamēr bērns vēl nav izdarījis likumpārkāpumus, bet viņa uzvedība var novest līdz prettiesiskai rīcībai, un tajā ir jāietver pakalpojumi, kas ir vērsti uz bērna uzvedības problēmu cēloņu novēršanu, pārbaužu rezultāti uzskatāmi apliecina, ka faktiski darbs ar bērniem tiek uzsākts novēloti un ir formāls. Programmās atbildīgās institūcijas galvenokārt aprobežojas tikai ar formālu uzdevumu definēšanu, piemēram, neizdarīt likumpārkāpumus, nesmēķēt un apmeklēt skolu. Tāpēc lielākoties bērna uzvedība nemainās vai pat pasliktinās. Gadījumos, kad bērna uzvedība nebija mainījusies, pašvaldības kā vienīgo risinājumu redzēja bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē (SKII) "Naukšēni", tā uz kādu laiku atbrīvojot sevi no darba ar bērnu un viņa problēmām.
"Problēmbērnu" sodīšana un "audzināšana". Vēl viens instruments, kā pašvaldībās risina bērnu uzvedības problēmas, ir bērnu izdarīto administratīvo pārkāpumu izskatīšana pašvaldību administratīvajās komisijās (pašvaldības domes speciāli izveidota institūcija administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai pašvaldībā). Diemžēl, vērtējot šo komisiju darbību, revidenti neguva apstiprinājumu tam, ka to "audzinošais" darbs realitātē atšķiras no "ierastās sodīšanas". Lielākoties komisiju audzinošais darbs bija formāls, jo tās nebija iedziļinājušās bērnu uzvedības problēmu cēloņos. Piemēram, bērnam par vardarbību pret citu bērnu kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis bija piemērots brīdinājums, nepievēršot uzmanību tam, ka bērna uzvedības problēmu cēlonis ir vardarbība un atkarību problēmas ģimenē. Tāpat bērna izdarītā pārkāpuma cēloņi netika analizēti un ņemti vērā pat tajos gadījumos, kad acīmredzami bērns pārkāpumu bija izdarījis savu garīgās veselības vai garīgās attīstības traucējumu dēļ. Paradoksāli, ka lielākoties komisijas bija piemērojušas audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – brīdinājumu, kas nerisina bērna uzvedības problēmu cēloņus un nav efektīvs arī pašu komisiju vērtējumā.
Revidenti īpaši vēlas "izcelt" Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas bērnus administratīvi soda par nezināšanu un personas apliecinoša dokumenta pazaudēšanu un neizmanto citus likumā paredzētos mehānismus, lai veiktu skaidrojošo un audzinošo darbu.
Sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reforma. Revīzijā revidenti sekoja līdzi, kā atbildīgās institūcijas novērš Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2021. gada rudenī konstatētos būtiskos bērnu tiesību pārkāpumus SKII "Naukšēni", kurā viena bērna "labošana" pēdējos četros gados valstij izmaksāja vidēji 29 tūkst. gadā. Valsts kontrole atbalsta atbildīgo institūciju rīcību likvidēt šo iestādi un uz laiku apturēt pakalpojumu (bērnu ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē), ņemot vērā iestādē konstatētos pārkāpumus, t.sk. vardarbību. Tomēr, ja ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē kā pakalpojums tiks saglabāts, Valsts kontrole aicina, īstenojot pieteikto sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, visām iesaistītajām institūcijām – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Tieslietu ministrijai (TM), Labklājības ministrijai (LM) un to padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām – ne tikai rast risinājumu, kā novērst pārkāpumus, kas bija par pamatu iestādes slēgšanai, bet pārskatīt arī šā pakalpojuma saturu, lai tas atbilstu bērnu vajadzībām.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
LM kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei bērnu tiesību aizsardzības un sociālās aizsardzības jomā sniegti 14 ieteikumi kuru ieviešanas termiņš ir līdz 2026.gada februārim. Tā kā vairākas revīzijā konstatētās problēmas par pieejas maiņu darbā ar bērniem, kas izdarījuši likumpārkāpumus, un par atteikšanos no bērnu administratīvās sodīšanas ir risināmas tikai TM vadībā, tad pieci priekšlikumi sniegti TM. Savukārt seši priekšlikumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu darbu, sniegti IZM.
LM rosina bērnu uzvedības problēmu agrīnu atpazīšanu un risināšanu noteikt par prioritātēm
Revīzijā “Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?” un pēc tās sagatavotajā ziņojumā atspoguļotie fakti izgaismo atbalsta sistēmas nepilnības, tai skaitā prevences pasākumu, savlaicīgas informācijas apmaiņas starp iestādēm trūkumu, kā arī vājo izpratni par bērnu vajadzībām atbilstīgi vecumposmam un piedzīvotajai pieredzei nozaru politikās, pašvaldību un pakalpojumu sniedzēju rīcībās un sabiedrībā kopumā.
LM uzskata, ka revīzijā konstatētais norāda uz nepieciešamību primāri investēt preventīvo rīcību attīstībā, kas līdzšinēji, līdzīgi kā atbalsts bērnu ar uzvedības traucējumiem un to ģimenēm nav bijis pietiekams. Arī nesenā iecere veikt grozījumus Izglītības likumā, paredzot bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ skolā ir emocionāli un fiziski vardarbīgi pret citām personām, nošķiršanu no izglītības iegūšanas skolā (uz laiku), izraisīja plašu kritiku, jo minētā iecere bija vērsta uz problēmas noliegšanu nevis preventīvo darbību attīstīšanu. Tā vietā sociālās jomas profesionāļi akcentēja un aicināja cīnīties par pietiekamiem atbalsta resursiem, lai skolu veidotu par visiem drošu un cieņpilnu vidi, preventīvi risināt vardarbības problēmu visos attiecību līmeņos, organizēt apmācības pedagogiem par agresijas iemesliem un iespējamām intervencēm, analizēt bērnu vajadzības, lai pašvaldības varētu atbilstoši organizēt visaptverošu atbalsta sistēmu, pētīt ārvalstu praksi attiecībā uz sistēmiskiem risinājumiem par preventīviem, reaģēšanas un atbalsta instrumentiem vardarbīgas uzvedības gadījumos izglītības iestādēs.
