Jautāta, vai skolā ir bijuši skolēnu agresijas gadījumi, Raunas pamatskolas direktore Evija Pumpuriņa atbild apstiprinoši: “Jā, skolā ir bijuši agresijas gadījumi, tas ir vesels lauks, pie kā vēl jāstrādā. Katrā klasē ir klātesošs grupas dinamikas faktors. Tagad, pēc attālināto mācību laika, klase ir mainījusies. Uzvedības traucējumu gadījumos skolā noteicošā ir bijusi grupas dinamika. Tas ir veids, kā iekarot savu vietu kolektīvā. Lai to novērstu, svarīgi pārējie klasesbiedri, pedagogi, bet pilnībā to novērst pagaidām neizdodas.”
Pandēmija mainījusi pasauli. Pieaugušajiem pašiem jāstrādā pie emociju kontroles, ja to nedara, tad emocijas kontrolē mūs. Bērni ņem piemēru no vecākiem. Skolai ir uzlikts pienākums arī strādāt pie personības un emocionālo prasmju attīstīšanas, tas būtu jādara vecākiem ģimenē, uzskata Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo.
“Mums ir sava sistēma, kas izstrādāta gadu garumā, reakcijas ir ātras,” pauž direktore. Bieži skola problēmas nerisina vecāku ietekmē, kuri meklē vainīgos situācijai. Ir jārisina situācija, ne jāmeklē vainīgie. Pedagogs, īpaši sākumskolā, ir nākamā autoritāte aiz vecākiem. Ja to skolotājs nevar atrisināt, tad ir atbalsta komanda skolā. Skolā ir izstrādāts algoritms, kā reaģēt un rīkoties, tas atkarīgs no konkrētās situācijas.
Uzvedība.lv veidotāja Līga Bērziņa akcentē divus faktorus agresīvu situāciju novēršanai skolās. Pirmā ir pedagoga vērojumi, jo parasti agresija nesākas uzreiz un tā palielinās, tad cieš visi. Otrais – visiem jācenšas saprast, kad, kādos apstākļos agresija rodas. Piemēram, bērns ir agresīvs, jo nav ēdis brīvdienās pietiekami – ir skolas, kuras šos bērnus no rīta pabaro. Ir bērni, kas vakarpusē nogurst, jo neprot atpūsties.
Ir bērni, kuri ir agresīvi mūzikas, sporta un svešvalodu stundās, bērni, kuri agresīvi starpbrīžos, jo neprot strukturēt savu laiku, piemērus agresīvas uzvedības situācijām min Līga Bērziņa.
Ir funkcionālās analīzes tabulas – pedagogi veic novērojumus, lai saprastu, kurā brīdī bērnam ir uzvedības problēmas. Kad saprot, kur uzvedības problēmas rodas, var rīkoties.
Pedagogi, kuri nav izdeguši, ir veseli un pārliecināti, spēs mācīt bērnam uzvedību, ne tikai mācību priekšmetu. Ja nepieciešams, atbalstu veido ar sociālo dienestu vai piesaista psihologu, Raunas skolas pieredzē dalās direktore.
Daina Žurilo pauž, ka skolā strādā komanda, kura prot ne tikai saskatīt bērna uzvedības problēmas, bet arī palīdzēt. Ja vecāki neatzīst, ka bērnam ir uzvedības problēmas, palīdzība bērnam tiek liegta.
Līga Bērziņa akcentē, ka ir iespējams, – mājās ar bērnu viss ir kārtībā, bet uzvedības problēmas ir skolā.
Līga Bērziņa aicina pedagogus ticēt vecākiem, jo ir bērni, kuri reaģē uz sensoro pārslodzi skolā. Ir vērts risināt uzvedības problēmas vidē, kurā tās rodas. Sarežģīti ir arī situācijās, kad pārrunas ar vardarbīgu bērnu vecāki veic vardarbīgi. Dažreiz ir vērts bērnu uzvedības stāstus izolēt no vecākiem, lai tie nenodarītu lielāku kaitējumu, lai bērns savas emocijas paustu drošā un akceptējamā veidā.
Agresija ir iemācīta uzvedība, tā nav iedzimta. Iemeslu ir bezgalīgi daudz.
Ir bērni, kuri ātri iemācās, ka uzvesties slikti ir izdevīgi,
ir bērni, kas nespēj paust emocijas vārdos, tās sajūt ķermeniski – sažņaudzas dūres un viņi sit.
Uzvedību iemācās dažādās situācijās. Piemēram, viņu neviens neievēro, tad izdara ko tādu, kas piesaista uzmanību un no klases nepopulārākā bērna tas kļūst par populārāko. Negatīvos modeļus ir vienkāršāk iemācīties, nekā paust savas patiesās sajūtas.
Līgas Bērziņas pieredze rāda, ka sarežģītajos gadījumos, kad agresija nāk no ģimenes, ar bērniem strādāt ir vieglāk, vecāki jau ilgu laiku ir dzīvojuši savā uzvedības modelī, to grūti mainīt.
Ja bērnam ir agresīva uzvedība klasē, tad ir svarīgi mācīt ievērot robežas, šādas zināšanas bērns varēs pārnest uz disfunkcionālu uzvedību. Ja bērnu iemāca uzvesties vienā vidē, tad bērns ir spējīgs veidot veselīgākas attiecības ārpus skolas.
“Mīļie vecāki, ja saņemat ziņu no skolas par bērna vardarbību, nekļūstiet vardarbīgi paši,”
aicina Līga Bērziņa. Palikt mierīgiem, nemeklēt vainīgos, bet censties saprast, kāpēc tā noticis; ja to nesaprot, palīdzēt nevar. Ja nākamajā reizē nav ideju, kā rīkoties, tad palīdzēt nevar.
Būtiski, ka rīcības instrukcijas tiek uzzīmētas, uzrakstītas, jo konflikta situācijās bērns neatceras noteikumus.
Sods neiemāca nākamajā reizē rīkoties citādi. Stresa situācijā gan bērni, gan pieaugušie modelēs uzvedību, kāda ir bijusi drošos apstākļos. Tāpēc dažādas modelējošas spēles ir nozīmīgas situācijas uzlabošanai.
