Ir jaunieši, kuri kritiski izvērtē informāciju, ir tādi, kuri nekritiski, šobrīd nav viena raksturojuma visiem jauniešiem, situāciju raksturo mediju pratības eksperte Klinta Ločmele.

Jāņem vērā ietekmējošie faktori - influenceri ir psiholoģiski ietekmētāji, jaunieši uzskata, ka influenceriem var uzticēties vairāk nekā draugiem.

Karmena Stepanova no radio stacijas “Pieci.lv” uzsver, ka nozīmīga ir audzināšana, kas māca atbildīgi izvērtēt informāciju un  “rakt dziļāk”.

Skolotāja Indra Valeniece uzsver, ka kritiski jāskatās ne tikai uz bērnu medijpratību, bet arī uz pieaugušo paradumiem. Sociālajos tīklos ir iespējams uzzināt daudz par skolēniem, par viņiem svarīgo.

Influenceru darbības ietvara sakārtošana ir svarīga ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir iesaistījies, lai veidotu pārmaiņas un netiktu pārkāpti reklāmas nosacījumi - arī šajā saturā jānošķir reklāma no izskaidrojoša satura.

Glāzgovā veikts pētījums rāda, ka deviņi no 10 influenceru padomiem nav korekti, izskan raidījumā “Ģimenes studija”. Arī pie mums ir vētīts influenceru saturs - piemēram, apskatot ēdienu receptes no uzturvērtību viedokļa, – tikai vienā gadījumā no 10 influenceru radītais saturs atbilda patiesībai; pētnieki ir ieviesuši jēdzienu - pseidozinātnes ziņa, pauž Klinta Ločmele.

Influenceru uzskata par draugu – mazāk uzticas tradicionālajām reklāmām, vairāk tuvu cilvēku teiktajam.

Influencere Sudrabkaija skaidro, ka ir bīstami, ja nav patiesas informācijas, bet tomēr katram ir iespējams dalīties ar to, ko vēlas, uzsverot, ka darbojas pēc principa “man šāds ieteikums ir noderīgs”, tātad influenceris pauž konkrētam cilvēkam noderīgu informāciju.

Pētot influencerus, bieži ir bijuši jautājumi par to, kādas vērtības viņi pauž, pat ne informāciju, bet vērtības.

Ir iespēja influencerim pasniegt informāciju kā personīgu pieredzi vai arī konsultēties ar speciālistiem un izveidot uz patiesas informācijas balstītu saturu, uzskata Indra Valeniece.

Arī pašiem influenceriem vienam otru jātur pie atbildības, pauž Sudrabkaija, tāpat viņa uzskata, ka Latvijā ir lieli ierobežojumi influenceriem: “Nevajag uztvert influencera personīgo viedokli par faktu.”

Artūrs Mednis influencerus raksturo kā ietekmētājus. Tie ir cilvēki, kuriem ir liels sekotāju skaits soctīklos; bieži jauc divus tipus – influencerus un viedokļu līderus. Viedokļu līderi ir arī influenceri, bet ir ko sasnieguši ar savu pieredzi. Influenceru bieži ne ar ko konkrētu neasiociē, galvenais ir harisma. Viedokļa līderis var būt, piemēram, zinātnieks, kura blogu lasa tikai 100 cilvēki. Influenceru auditorija ir gados jaunāki cilvēki, lielākoties sievietes, jo viņas ir aktīvākas.

Mazs bērns tic tam, ko viņam saka; ja neiemāca, ka visam vajag sekot līdzi, pārbaudīt un domāt, tad pasniegto informāciju nepārbaudītu pieņem par faktu, skaidro Indra Valeniece.

“Ja bērnam (pirms “sēž” tīklos”) neiemāca, ka vajag padomāt, pirms noticēt, tad ir sarežģīti.”

Inga Spriņģe uzsver, ka influenceru ietekme uz jauniem cilvēkiem ir liela problēma. Nozīmīgi, ka sāk par to interesentēs.

Ietekmeļiem ir liela ietekme uz prātiem.

Vecāka auditotija uzticas medijiem kā zīmoliem, jauni cilvēki seko personībām un nekritiski pieiet saturam.

“Gan bērniem, gan skolotājiem ir grūti izvērtēt, kas ir uzticams, kas neuzticams informācijas avots,” uzskata Inga Spriņģe.