Lai mācītos ārzemēs, būtu jābūt motivācijai, raidījumā “Klase” sarunā pauž jaunieši.
Mācīties ārzemēs ir izaicinājums – būt prom no mājām, būt pašam par sevi, būt pieaugušam, jaunieši steidzas dzīvot lielo dzīvi, pauž Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Mūžizglītības un kultūras institūta "Vitae" lektors Aivars Dresmanis.
Jaunieši uzskata, ka mācības ārzemēs ir iespēja, kura jāizmanto, uz to mēdz mudināt vecāki, bet tāpat pieaugušie arī sūdzas, ka jaunieši brauc prom no Latvijas.
Izaicinājums ir liels abiem – bērniem un vecākiem. Vecāki ir pieraduši, ka pasargā bērnus. Bērns vēlas jaunus izaicinājums, kas nozīmē, ka pāraudzis vidi, viņiem vajag vairāk. Vecākiem jāsaprot, ka bērns atšķiras no vecākiem. “Bieži nevajag steigties palīgā, vajag tikai paklausīties, nevis nākt ar savu viedokli,” uzskata Aivars Dresmanis.
Jauniešiem ir bažas, braucot mācīties ārzemēs, tāpat ir grūti iejusties, atgriežoties Latvijā.
Uzziņai: Lai bērns veiksmīgi iekļautos skolā pēc atgriešanās no ārzemēm, nepieciešams skolotāju papildu atbalsts un individuālas konsultācijas dzimtajā valodā. Avots. Izglītības un zinātnes ministrija.
Pieaugušie ar savu prātīgumu var nodrošināt labu attieksmi, labu vārdu, ar to uzmundrināt bērnu, jo viņam tiešām ir grūti, viņš ir izkāpis no komforta vides aizbraucot, cīnījies par savu eksistenci nezināmā vidē, tagad atgriežas it kā zināmajā vidē, bet jau svešajā, tajā svešajā viņam vajag palīdzēt.
Aivars Dresmanis aicina vecākus atcerēties sevi bērnu vecumā. Vecākiem der atcerēties, kā viņi jutās, kā dzīvoja dzīvi, kad viņiem bija padsmit gadi, kā viņi ieradās lielā pilsētā: “Jā, bija grūti, un savam bērnam varbūt es to negribu, bet tā ir nozagta pieredze. Kas jūs būtu, ja jūs nebūtu pieredzējuši to?
Mēs pārāk daudz zinām kā pieaugušie, mēs domājam, ka mēs zinām, kā pareizi dzīvot. Bet viņi dzīvo savu dzīvi, ne mūsējo, ja mēs viņiem ļausim, tad viņi to mīklu uzminēs. Paši.”
